Vai Stockmann bija teroristu mērķis Rīgā? (22)

Drošības policijā (DP) Neatkarīgā noskaidroja, ka islāma radikāļu draudi bija izteikti par sprādzienu organizēšanu. Draudos tika minēti trīs objekti Rīgā. Divi no tiem bija tirdzniecības centrs Stockmann un Norvēģijas vēstniecība. Trešo objektu, kas, iespējams, ir valsts iestāde, DP nekonkretizēja. Satversmes aizsardzības birojā (SAB) Neatkarīgo informēja, ka draudu izteicēji ir identificēti un atrodas ārpus Latvijas. Savukārt DP piebilst, ka aizdomās turamie atrodas drošības iestāžu kontrolē. SAB preses sekretārs Dainis Miķelsons norādīja, ka "draudi bija pietiekami konkrēti, lai tos neuztvertu un nenovērtētu kā tukšu plātīšanos", bet plašāka informācija par draudiem un to autoriem ir konfidenciāla. Latvijas Avīzes rīkotajā politiķu diskusijā iekšlietu ministrs Ē. Jēkabsons stāstīja, ka "par izteiktajiem draudiem bija zināms vēl nedēļu, pirms tie bija publiski izplatīti. Tika veikta starptautiska operācija, kuras laikā noziedznieki tika monitorizēti, izsekoti un neitralizēti". "Draudu iespējamība jau līdzinājās gandrīz nullei, kad informācija par tiem nonāca atklātībā. Tajā bija minēti vairāki iespējamie spridzināšanas objekti, arī universālveikals Stockmann. Bet tādēļ jau dzīve Rīgā neapstājās. Tādēļ jau nepārstājām bērnus laist skolā un paši no rītiem turpinājām doties uz darbu. Es pats, demonstrējot attieksmi pret draudiem, aizgāju uz šo universālveikalu, iepirkos, izdzēru krūzi kafijas un noskatījos šajās telpās esošajā kinoteātrī filmu," sacījis Ē. Jēkabsons. Vēlāk Neatkarīgajai iekšlietu ministrs noliedza iepriekš pausto un sacīja, ka nav Stockmann nosaucis kā potenciālo teroristu mērķi, tādēļ šis universālveikals nav evakuēts. Arī Stockmann mārketinga vadītāja Karīna Grūba apgalvoja, ka tirdzniecības centrs ziņas par iespējamo terora aktu nav saņēmis, tādēļ ne uz brīdi nav ticis slēgts. Savukārt Norvēģijas telekanāls NRK, citējot avotus no Latvijas drošības dienestiem, pagājušajā nedēļā ziņoja, ka draudus nopratināšanas laikā izteicis kāds Igaunijā aizturēts kurds, kurš saistīts ar kurdu kaujinieku grupējumu Ansar al Islam (Islāma palīgi) un Norvēģijā dzīvojošo grupējuma dibinātāju mullu Krekaru. Viņš apgalvoja, ka tiek plānoti terora akti Rīgā pret Norvēģijas vēstniecību un vēl diviem objektiem. Ansar al Islam ir dibināts 2001. gadā, un tam ir cieša sadarbība ar teroristu grupējumu Al-Qaeda. Ansar al Islam bāzējas Irākas ziemeļos, un tas ir pats radikālākais grupējums Irākas kurdu reģionā. Šobrīd Ansar al Islam biedru skaits tiek lēsts no 700 līdz 1000 cilvēkiem. Aizdomās turētais pirms ierašanās Igaunijā uzturējies Somijā. Lai gan Igaunijas Drošības policija otrdien paziņoja, ka Igaunijā pēdējā laikā nav aizturēts neviens cilvēks, kurš tiktu turēts aizdomās par terorismu, Somijas Drošības policijas pretterorisma nodaļas vadītājs Pāvo Selins apstiprināja, ka viņu rīcībā ir informācija par Igaunijā aizturētu kurdu un viņa sniegtajām liecībām. Iekšlietu ministrijas preses sekretārs Krists Leiškalns sacīja, ka šī informācija nav īsti precīza, bet to nevar arī atzīt par pilnīgi nepatiesu. Viņš informēja – vēl pastāv iespēja, ka draudi var atkārtoties, tādēļ joprojām Latvijas drošības dienesti sadarbībā ar ārzemju kolēģiem pastiprināti strādā. Jautāts, vai pēc radikāļu izteiktajiem draudiem bija paredzēta arī reāla rīcība to īstenošanai, K. Leiškalns atbildēja, ka "šī ir pirmā tik nopietnā lieta Latvijā, kas saistīta ar starptautisko terorismu", neko nekomentējot sīkāk. Jau vēstīts, ka ziņas par iespējamajiem kādas teroristiskas organizācijas draudiem atklātībā nonāca 29. oktobrī. Informāciju Latvija nedēļu iepriekš saņēmusi no ASV, Norvēģijas un Igaunijas. Kopš tā brīža pastiprināta vairāku valstiski svarīgu objektu, tostarp vairāku ārvalstu vēstniecību apsardze un drošības kontrole.