Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/09/01/11355432t1h7b6e.jpg)
Laikā, kad vairums Latvijas iedzīvotāju jau tā izjūt cenu kāpumu, valdība iecerējusi krīzi medicīnā risināt uz pacientu rēķina. Nolemts, ka, dodoties uz klīniku pie kāda speciālista, cenu pat varētu trīskāršot – 50 santīmu vietā maksājot divus latus. Kārtējo reizi ir ierosināts samazināt bezmaksas medicīniskos pakalpojumus. Par to visu, protams, ir ko teikt Pacientu tiesību birojam.
- Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība ir aprēķinājusi, ka pacienti jau šobrīd sedz 40 procentus no kopējā veselības aprūpes budžeta. Latvija Eiropā jau tagad ir pašā pirmajā vietā pacienta līdzmaksājuma apjoma ziņā. Kāpēc tas tā ir Latvijā? - Tas ir zināmā mērā loģiski, jo Latvijā nekad veselības aprūpes budžets nav bijis tāds, kādam viņam būtu jābūt, lai nodrošinātu kvalitatīvu veselības aprūpi, līdz ar to par to ir bijis jāmaksā. Diemžēl tas ir uz pacienta maciņu tiešā vai netiešā veidā – ar oficiālo līdzmaksājumu un ar neoficiālām maksām. - Vai jums ir ko vainot? - Nav bijis mērķtiecīgas stratēģijas, laba saimnieka pieejas veselības aprūpei. - Palielinot pacientu maksas, nolemts šo naudu piešķirt citiem mērķiem. Veselības ministrs Muciņš licis saprast, ka mediķiem algu pielikuma nebūs. Vai tas ir pareizs lēmums? - Ja grib pacelt līdzfinansējumus, tad ministram tā arī bija jāsaka, ka šī nauda tiešā veidā nokļūs ārstu algās, bet tas jau tā nenotiks. Tā ir diezgan iluzora ideja, un es neredzu saimniecisku segumu. - Ir aprēķināts, ka no pacientu maksājumu palielināšanas varēs iegūt kādu aptuveni desmito daļu no visa tā, kas ir nepieciešams medicīnas aprūpei kopumā. Vai tas nenorāda, ka pacientu maksājumu palielināšana tomēr nav izeja? - Cik vajag medicīnas aprūpei kopumā, šobrīd neviens nav parēķinājis. Tās summas, kuras administrē slimokases, nav reālās izmaksas. Ir vajadzīgs ekonomisks pamatojums, cik tad īsti maksā veselības aprūpe. Ministrijai ir menedžera funkcijas, ja paši to nedara, tad ir jādod uzdevums atbildīgām institūcijām, kurām tas būtu jāizrēķina. Sociālās apdrošināšanas iemaksas varētu atrisināt jautājumu un likt veselajam pacientam domāt par to, ka kaut kādā brīdī viņš arī var kļūt par pacientu. - Kā jūs vērtējat atgriešanos pie obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas, kad katram strādājošajam no algas tiek atvilkti 10 lati mēnesī un tas dotu būtisku ieguldījumu sistēmas uzlabojumā? - Ja tas tā būtu un tiešām esošie sociāli ekonomiskie apstākļi strādājošajiem ļautu maksāt šo līdzmaksājumu, tad tas varētu palīdzēt risināt situāciju. - Varbūt īstenībā nauda jāmeklē pašā medicīnas sistēmā? - Iespējams, ka arī nekustamo īpašumu apsaimniekošana varētu nest līdzekļus, bet gribētu runāt par tādām reālākām lietām – par veselības aprūpes budžetu. Tie ir miljoni. Vai ikviens cilvēks var vērsties Veselības ministrijā vai atbildīgās institūcijās un lūgt: "Pastāstiet, kā notiek šī naudas plūsma?" - Jūs esat to darījuši? - Tiešā veidā neesam darījuši, bet par to, ka naudas plūsmas caurskatāmība un sistēma strādā ar bremzēšanu, liecina jau neskaitāmie skandāli, kas saistīti ar VOVAA, kur trīs miljoni pēkšņi uzrādās nez no kurienes. - Jūs gaidāt sabiedrības lielāku aktivitāti? - Nē, Veselības ministrijai tomēr ir jāsaprot, ka tik liels budžeta apjoms ir jāadministrē atbilstoši tam, kam šī nauda ir paredzēta. Vai ir lietderīgi naudu no veselības budžeta dzīt caur ministriju, VOVAA un vēl kaut kādiem starpposmiem, tad ir slimnīcu budžets un tikai tad ir ārsta maciņš. Vai nav iespējams pie mūsu ļoti labi attīstītajām datortehnoloģijām to veikt? - Veselības ministrs ir izteicies: "Lai uzlabotu kopējo situāciju, ir nepieciešams sakārtot veselības aprūpes sistēmu, ieviest struktūru plānu, uzlabot primāro veselības aprūpi, sakārtot kompensējamo medikamentu sistēmu un pārorientēties uz ambulatoro veselības aprūpes sistēmu". Vai tas nav tas, ko mēs visi jau dzirdam gadiem ilgi, bet nekādi darbi nekustas no vietas? - Tieši tā, jo nevienai valdībai veselības aprūpe nav bijusi patiesa prioritāte. Tā ir bijusi vēlēšanu kampaņu laikā kā ļoti skaists lozungs. Kas notiek, ja valdībai tā nav prioritāte? Tas bija padomju laikā, kad veselība nebija vērtība. - Vai ir kaut kas tāds, par ko varētu paslavēt valdību? Vai tiešām viss ir tik ļoti slikti? - Paslavēt valdību? Ir apsveicami, ka ministra kungs ir drosmīgi ķēries realizēt nepopulārus lēmumus. Tomēr ir jāskatās uzmanīgi, vai pacientu līdzmaksājumu celšana ir tas labākais no nepopulārajiem lēmumiem, kurus sen jau veselības aprūpē ir vajadzējis pieņemt. - Jūsu vadītais Pacientu tiesību birojs darbojas jau trīs gadus, pie jums ir griezušies aptuveni trīs tūkstoši cilvēku. Cik cilvēkiem esat tiešām spējuši reāli palīdzēt? - Pacientu tiesību biroja mērķis ir palīdzēt pacientiem realizēt viņu tiesības veselības aprūpes sistēmā, dot pilnīgu un adekvātu informāciju, tad mēs esam palīdzējuši visiem pacientiem, jo informācija ir sniegta visiem. Mēs nevaram aiziet pie ģimenes ārsta, uzsist kulaku uz galda un teikt: "Izraksti kompensējamos medikamentus!" - Kādas ir biežākās sūdzības? - Biežākās sūdzības ir par kvalitāti.