"Mūsu cilvēks" – sociologs Arnis Kaktiņš (1)

- Nesen Tautas partijas frakcijas priekšsēdētājs Aivars Kalvītis no Saeimas tribīnes atzinās, ka, gribēdams pēc iespējas pozitīvāku referenduma iznākumu, ir apzināti melojis tautai, ka cenas necelsies. Vai Latvijas sabiedrība piedod šādus melus? - Ne viņš viens. Ja mēs atceramies, kādā veidā notika tā referenduma kampaņa un kāda bija politiķu retorika, tad ļoti maz bija, kas runāja par negatīvajām izpausmēm. Tie bija tikai tie pāris zināmie eiroskeptiķi. Bet interesanti ir tas, ka lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tas nebija nekāds sevišķs pārsteigums, ka gaidāms cenu kāpums. Vēl pagājušā gada decembrī aptaujā bijām ielikuši jautājumu - kas varētu mainīties pēc iestāšanās ES? Apmēram 75% cilvēku teica, ka viņi gaida cenu kāpumu. Citiem vārdiem, pat ja Kalvītis to neteiktu, tas nebija noslēpums. Arī šajā brīdī šķiet, ka publika nav izbrīnīta par šādu Kalvīša izteikumu. - Vai tas var atstāt kādu iespaidu uz Kalvīša reitingu? - Tas ir mazliet atkarīgs no masu medijiem. Ja šajā brīdī masu mediji paņems šo tēmu un intensīvi teiks katru dienu: Kalvītis ir melis, Kalvītis ir melis, Kalvītis ir melis, tad gan jau atstās arī uz viņa popularitāti. Bet visticamāk publika nav pārsteigta un pieņem kā pašsaprotamu faktu, ka varbūt viņš ir godīgāks nekā citi, jo ir pateicis to, ko tāpat visi ir zinājuši. - Pirms gada par Latvijas dalību ES bija gandrīz 67% balsotāju. Kādu ainu sociologi redz šodien? - Šobrīd tā aina nav vairs tik pārliecinoši pozitīva. Šobrīd, ja atskatāmies pēdējo SKDS aptauju, mēs jautājām – vai Latvijas dalība ES ir laba lieta, slikta lieta vai ne laba, ne slikta lieta, tad tikai 32% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju saka, ka Latvijas dalība ES ir laba lieta, respektīvi, tikai katrs trešais saka, ka tas ir labs pasākums. Tas ir vērā ņemams kritums. Lielākā daļa jeb 43% apgalvo, ka ne laba, ne slikta. Tā vien šķiet, ka lielai daļai publikas ES lietu jautājums lielā mērā ir vienaldzīgs. - Tiem, kam ir sabrukušas ilūzijas par cenu necelšanos, vai ir vēl kādi zaudējumi, kurus min pēc iestāšanās ES? - Grūti ir runāt šajā brīdī par vēl kādiem vērā ņemamiem zaudējumiem vai ieguvumiem. Vēl tas laiks nav pienācis, lai augļus varētu baudīt, jo lielākais ieguvums, ko varam lasīt masu medijos, ir tas, ka Eiropas nauda ir sākusi. Bet atkal, ja skatāmies, kā viss notika, tad tā vien šķiet, ka maz būs to cilvēku, kuri fiziski, ar savām rokām būs tajā naudas podā iebraukuši. Šķiet, ka tā nauda ir vairāk uz papīra un līdz ar to ieguvumi šķiet vairāk nākotnē. - Pirms pāris dienām pienāca tāda ziņa, ka Latvijā ir vislielākā inflācija ES dalībvalstu vidū. Piemēram, Igaunijā inflācija ir nepilni 4%, bet Lietuvā tikai 2,2%, taču pie mums 7,8%. - Tas ir satraucošs fakts. Mani tiešām tas satrauc, jo varu pārskaitīt naudu, kas šobrīd ir makā, un saprotu, ka šī nauda ir kļuvusi bezvērtīgāka. - Bet kāpēc tieši pie mums tā ir? - Es nezinu pareizo atbildi. Es neesmu sapratis iemeslu, kāpēc Latvijas stāvoklis ir kardināli atšķirīgāks par citām Eiropas valstīm. - Laiku pa laikam izskan aicinājumi rīkot vēl vienu referendumu par jauno ES konstitūciju. Dažas valstis jau ir paziņojušas, ka viņas noteikti to darīs. Latvijas valdošie politiķi negrib referendumu. - Es nedomāju, ka lielākā daļa sabiedrības ar entuziasmu varētu uzņemt šādu referenduma ideju. Pierādījums tam ir, kaut vai paskatoties Eiroparlamenta vēlēšanu rezultātus, ja līdz šim tradicionāli 70% gāja un piedalījās visādos referendumos un vēlēšanās, tad redzam, ka tikai vairs 40%. Lielai daļai visas šīs lietas, kas saistītas ar ES, ir kaut kas tāls, svešs un ne priekš viņiem. - Gada laikā vairāk ir kļuvis to iedzīvotāju, kuri atbalsta lata aizstāšanu ar eiro. Kāpēc aug eiro piekritēji? - Liela daļa sabiedrības pāreju uz eiro ir pieņēmusi un samierinājusies kā ar kaut ko neizbēgamu. Tas varbūt arī ir iemesls, kāpēc šajā brīdī uzticība eiro aug. Mums citu variantu nav. - Saeimā jau ir sagatavots likumprojekts, ka pavasarī pašvaldību vēlēšanās varēs balsot arī ES pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā un ir reģistrējuši šeit savu dzīvesvietu. Kāda tam varētu būt ietekme uz vēlēšanu rezultātiem? - Nedomāju, ka tam varētu būt jebkāda vērā ņemama ietekme. Tas skaitlis nav pārāk liels. Vēl ir jautājums, vai šie cilvēki maz ies un piedalīsies, balsos par Latvijas partijām. Daudzos gadījumos nepiedalīsies tikai tāpēc, ka viņi nespēs atšķirt "Jauno laiku" no Tautas partijas. - Lielākās partijas ir izteikušās, ka būtu ļoti lietderīgi ieviest 5% barjeru pašvaldību vēlēšanās. Vai tas ir nepieciešams? - Diez vai tas ir nepieciešams. Es vēl spēju saprast argumentāciju, kāpēc Saeimā šī 5% barjera ir vajadzīgs, bet, runājot par pašvaldībām, tā tomēr ir demokrātijas ierobežošana. Bet iedzīvotājiem patīk šāda veida ierobežojumi – valstī bardaks, tāpēc ieviesīsim vēl vienu ierobežojumu un noteikti būs kaut kas labāks.