Kas nāks pēc Raga, Vainšteina, Ščerbatiha (1)

Vētījot Latvijas olimpiskās vienības (LOV) sarakstus, izrādās, 27 jaunieši, kas jaunāki par 25 gadiem, nav kvalificējušies Atēnu olimpiskajām spēlēm, toties izpildījuši LOV "B" normatīvu, tādējādi pretendējot uz valsts atbalstu treniņu procesa nodrošināšanai, "C" kritēriju izpildījis 91 jaunietis vecumā līdz 23 gadiem. Tie ir sportisti, kas nākamajās vasaras olimpiskajās spēlēs Pekinā (Ķīna) sasniegs 24 un vairāk gadu vecumu, kad vajadzētu tuvoties savam labākajam rezultātam sportista karjerā. Pieredze liecina, ka jaunāki par 26 līdz 28 gadiem reti gūst ievērojamus panākumus olimpiādē, teic Latvijas olimpiskās vienības direktors Aldons Vrubļevskis. Vairākums – 17 – no "B" normatīvu izpildījušajiem jauniešiem ir airētāji. Tiesa, šogad pirmo reizi pēc neatkarības atgūšanas Atēnās nepiedalīsies neviens airētājs. Kristiāna Rode–Gulova gan četrus gadus bija tuvu startam vasaras olimpiādē, bet atbildīgākajās sacensībās "sadega". Konkurence ir milzīga, spriež A. Vrubļevskis. Airēšanā starptautiska līmeņa jaunatnes sacensībās pašmāju censoņi izcīna augstas vietas, izpildot LOV atlases kritērijus, diemžēl, sasnieguši 23 gadus, nespēj turēt līdzi pieaugušo elites klases atlētiem. – Ir jābūt ļoti lielai motivācijai, lai katru dienu pavadītu piecas sešas stundas uz ūdens jebkurā gadalaikā un cerētu uz augstu sasniegumu. Tāpat ir ar pludmales volejbolu – tas, ka mūsu pāris divus gadus pēc kārtas "paņem" Eiropas čempionātu kadetos, nav rādītājs, kas apliecina viņu varēšanu elitē. Lai arī kategorisks spriedumos, LOV direktors tūlīt piebilst: vienalga, šie jaunieši ir labākie, tāpēc valstij un federācijai viņi ir jāatbalsta. Jaunieši, kas uzrādījuši atzīstamus rezultātus vecā kontinenta un pasaules līmenī, LOV aprūpē vispirms ir tāpēc, lai izsekotu viņu veselības stāvoklim, metodikai, pēc kādas viņi trenējas, lai izvairītos no situācijas, kad jaunietis tiek pārtrenēts īslaicīgu mērķu vārdā, piemēram, lai kļūtu par pasaules junioru čempionu. LOV nodrošina arī jauno talantu piedalīšanos starptautiska mēroga sacensībās. Tomēr dāsns finansējums ir tikai pašiem labākajiem – viņi bez minētā saņem arī ēdināšanas naudu, nelielu algu, kas nodrošina sportista sociālo aizsardzību. Pārējie atbilstoši sasniegumiem tiek nodrošināti 60% apjomā, bet jauniešiem, kas pārstāv "C" kritēriju, naudas pietiek labi ja vienai treniņnometnei un startam vienās starptautiskās sacensībās. Līdz šim LOV kārtība bija visai drakoniska: jaunos sportistus, kas sezonā nav sasnieguši pietiekami augstu rezultātu, vienkārši neatjaunoja LOV. Turpmāk pēc pavadītā gada LOV sastāvā komisija ņems vērā arī papildu kritērijus, izvērtējot iemeslus, kāpēc jaunietis startējis sliktāk, – vai tāpēc, ka no junioriem "ielēcis" pieaugušo kārtā, vai gūta trauma utt. Kur rodas nākamie olimpieši – Bez labiem treneriem labi sportisti nevar izaugt. Tradīcijas, labi treneri un vecāku vēlmes ir galvenais kritērijs, kas nodrošina sportistu kalvi kādā noteiktā reģionā, – saka A. Vrubļevskis, piebilstot, ka arvien lielāka nozīme ir vecākiem, jo materiālās iespējas bieži vien nosaka to, ar kādu sporta veidu bērns nodarbojas. – Individuālos veidos, piemēram, tenisā, boksā, džudo, vingrošanā bez vecāku līdzdalības bērnam nebūs motivācijas nopietni darboties. Diemžēl vecāku ieguldījumu šodien valstiski nenovērtē, jo ikviena pilsoņa pienākums taču ir izaudzināt garīgi un fiziski veselus bērnus. Tajā pašā laikā vecāki, pērkot sporta inventāru, vedot uz sporta nodarbībām, audzina pilnvērtīgus sabiedrības pilsoņus, kas nevajadzīgi netērēs sociālo budžetu, apgādā bērnu un nereti apmaksā arī treneru darbu par naudu, no kuras viņi jau ir samaksājuši visus nodokļus. Pirms pieciem gadiem nodibinātā Šķēpmetēju kluba entuziasti braukāja pa Latvijas skolām, meklējot talantīgus šķēpmetējus. Tagad Latvijā šķēpmešana ir vienīgā disciplīna, kurā ir milzu konkurence uz vietu Latvijas olimpiskajā komandā. Latvija ir vienīgā valsts pasaulē, kur četri šķēpmetēji izpildījuši "A" normatīvu, bet startēt drīkst tikai trīs. Trīs sportistes – Ingu Kožarenoku, Lindu Brīvuli un Ilzi Gribuli –, kuras izpildījušas "B" normatīvu startam olimpiādei, tieši vērtējot jauniešu dotumus un talantu, atrada Rīgā, Krāslavā un Kuldīgā. Arī airēšanas treneri brauc pa Latviju, meklējot divmetrīgus puišus un garas meitenes, kurus jau nav sevī "iesūcis" basketbols. Pēdējos divos gados Limbažu olimpiskais centrs mēģinājis iedibināt jauno talantu meklēšanas programmu – labākos Limbažu rajona skolēnu spartakiādes dalībniekus uzaicina uz treniņnometni Limbažu olimpiskajā centrā, kur kopā ar speciālistiem, treneriem un vecākiem divās nedēļās izvērtē, vai būtu vērts bērnam pievērsties konkrētai disciplīnai, lai tālāk Murjāņos, Rīgā vai citviet, kur ir piemērota treniņu bāze un treneri, slīpētu atrasto dimantu. – Sporta skolotājam, kurš pirmklasniekam māca vingrošanas pamatus, spēju valdīt pār savu ķermeni, vajadzētu būt pirmajam vērtētājam, kas dotu signālu sporta skolu trenerim par talantīgiem bērniem. Tad bērns dotos uz sporta skolu, lai pēc spējām tālāk slīpētu meistarību. Diemžēl trūkst sporta zāļu un laukumu. Līdz šim ap sporta celtnēm notikušas vien politiskas spekulācijas – tur zāli uzbūvēja "oranžie", citviet "zilie", bet te gatavojas būvēt "zaļie". Glābiņš – Murjāņi Daudziem lauku bērniem, kuri šur tur paspīdējuši sacensībās ar labiem rezultātiem, bet, lai kāptu augstāk, ar vietējās sporta skolas devumu nepietiek, jo nepieciešams labi organizēts treniņu darbs, glābiņš ir Murjāņu sporta ģimnāzija (MSĢ). Te mācās jaunieši, kurus gatavo kadetu, jaunatnes, junioru izlasei. Skolas vadība un treneri uzskata, ka sasniegumi neizpaliks, strādājot pēc piramīdas principa – sporta skola vai sporta klubs – MSĢ – MSĢ olimpiskais centrs (te trenējas jaunieši, kuri beiguši MSĢ) vai olimpiskais centrs kādā no Latvijas pilsētām. Murjāņos censoņiem paveras iespējas trenēties vieglatlētikā, riteņbraukšanā, rokasbumbā, smaiļošanā, kanoe, akadēmiskajā airēšanā, volejbolā un kamaniņu sportā, tomēr šie sporta veidi te neesot "pierakstīti" uz mūžu. Nākotnē ģimnāzija cer savā paspārnē ņemt arī sieviešu basketbolu. – Lai puišiem būtu meitenes, uz ko acis mest, – smej Aldis Teteris, Murjāņu sporta ģimnāzijas direktora vietnieks sporta darbā. – Mēs sapņojam par laiku, kad uz iestāšanos Murjāņos būs tikpat liela konkurence kā LOV. LOV sastāvā šodien ir vairāk nekā pussimts bijušie un esošie murjānieši. Murjānietis Jānis Karlivāns Atēnās Latviju pārstāvēs desmitcīņā, viņa pēdās jau min Atis Vaisjūns, kuru diemžēl šosezon vajā trauma, bet Pekinā viņš noteikti būšot, pie durvīm klauvē arī jaunais desmitcīņnieks Raivis Maķevics. Riteņbraucējus šogad olimpiādē pārstāvēs bijušie murjānieši Romāns Vainšteins un Andris Naudužs, bet nākamo olimpiešu sarakstā ir spožs vārds – Oļegs Meļehs. Arī smaiļotāji un airētāji ir Latvijai atveduši medaļas no pasaules un Eiropas čempionātiem, bet startam Atēnās kanoe disciplīnā kvalificējies bijušais murjānietis Dagnis Vinogradovs. Vēl jāmin Dace Ruskule, Māris Urtāns, Ainārs Kovals... – Šķēpmetējs Andis Anškins sevi sportā apliecina jau trīs gadus. Viņš ir ļoti talantīgs, tomēr nevaram pateikt, kurš būs tas brīdis, kad viņš liks par sevi runāt. Pareizi strādājot un par katru cenu visiem līdzekļiem necenšoties sasniegt augstus rezultātus jauniešu junioru vecumā, arī pieaugušo vecumā talantīgs sportists noteikti nekur nepazudīs, – ir pārliecināts A. Teteris. Nacionālās izlases galvenais treneris vieglatlētikā Gints Bitītis: – Treneri seko līdzi jaunatnes sacensībām, sākot no B grupas, tāpēc lielākā daļa jauniešu, kas cienīgi mācīties Murjāņos, iepriekš jau noskatīti. Šodien sportistiem nav stimula sevi pierādīt caur sportu, jo ir daudz citu iespēju, tāpēc "materiāls", no kura mēs veidojam nākamos olimpiešus, salīdzinājumā ar padomju gadiem apjoma ziņā ir samazinājies, toties tagad vairāk strādājam kvalitātei. Par viņiem vēl dzirdēsim Murjānietis Raivis Maķevics, kurš sportista gaitas uzsācis Talsos un kuram treneri prognozē spožu nākotni desmitcīņā, teic, ka apzinās milzīgo slodzi, ko no viņa prasīs sportista karjera. – Sports man patīk un, kamēr rezultāts aug, prātā nav ienākusi doma to pamest. Ar Raivi vienisprātis ir vieglatlēte Madara Dzalbe, kas uz Murjāņiem atnākusi no Smiltenes. – Man patīk, tāpēc arī te esmu. Treneris teica: "Tu metīsi šķēpu!" un mērķtiecīgi mani virzīja uz Murjāņiem. Izrādās, pašiem jauniešiem bieži vien neapzinoties, kāds jau viņu sporta karjeru pamazām plāno, jo talantu ir grūti noslēpt. – Madara bija maza meitene, mācījās Smiltenē. Es ar viņas pirmo treneri spēlēju tenisu, spriedām par mūziku un citām lietām un cita starpā viņš reiz teica, ka ir tāda meitene, kuru viņš gatavos šķēpmešanai, – atklāj Murjāņu sporta ģimnāzijas šķēpmešanas treneris Andrejs Vaivads. Līdzīga vienošanās bijusi arī par šķēpmetēju Ilzi Gribuli, kura sporta gaitas uzsāka Krāslavas rajonā un šogad pēdējā brīdī pārspēja bijušo treniņa biedreni Ingu Kožarenoku cīņā par ceļazīmi startam Atēnās. Sākotnēji trenerim bijusi saruna ar Ilzes mammu, kura meklēja iespēju meitu parādīt sacensībās, treniņu nometnēs, līdz viņa nokļuva Murjāņos. Ilze patlaban studē Stradiņa universitātē, dzīvo un trenējas Murjāņos. Viņa neslēpj, ka viegli nav, jo laikā, kad bija jākārto eksāmeni augstskolā, bija jāgatavojas arī atbildīgiem startiem par vietu olimpiskās komandas sastāvā. – Mēs neesam finansiāli spēcīga valsts un visus sporta veidus nekad nepavilksim, bet kurus attīstīt? Kritērijs ir rezultāts, – teic volejbola treneris Aigars Birzulis. Jaunie pludmales volejbolisti Aleksandrs Samoilovs un Mārtiņš Pļaviņš šovasar kļuva par Eiropas čempioniem U-20 grupā un jau gatavojas pasaules čempionātam U-21 grupā Portugālē. Viņu pēdās iet brāļi Toms un Jānis Šmēdiņi, kuri pērn U-18 grupā Eiropas čempionātā izcīnīja 2. vietu. Panākumu spārnoti, jaunieši diezin vai apzinās, ka tikt pludmales volejbola elitē būs ļoti grūti, jo olimpiskajās spēlēs piedalās vien 24 vīru pāri un tikpat pāru sieviešu konkurencē. Lai tiktu pasaules līderos, mūsējiem ziemu būtu jādzīvo dienvidu puslodē, vasarā – Spānijas dienvidos, proti, jāpārkārto treniņi tiem klimatiskajiem apstākļiem, kādos pieņemts spēlēt smilšu volejbolu. – Mums ir labi sakārtots sacensību darbs, kur jaunieši var sevi pārbaudīt, un viņi ir konkurētspējīgi Eiropā. Lai nodrošinātu startu olimpiskajās spēlēs, jauniešiem jāpiedalās starptautiskās sacensībās, kur viņi krāj punktus atlasei olimpiādei. Vīru kārtā sevi ir apliecinājis Oļegs Meļehs, kurš riteņbraucēja karjeru sāka Kuldīgā un 22 gadu vecumā ir Latvijas čempions riteņbraukšanā šosejā individuālajā un grupas braucienā, kā arī Latvijas čempions kalnu divriteņos. Ar milzu darbu viņš ir ne tikai panācis, bet arī "aizbraucis" krietni priekšā saviem konkurentiem. – Kad Kuldīgā sāku trenēties, manā grupā bija apmēram četrdesmit jauniešu. Biju viens no vājākajiem un tas mani neapmierināja. No rītiem skrēju un vēl pēc treniņiem turpināju braukt ar riteni. Juniora vecumā es pat netiku izlases sastāvā. Uzvarēju "Murjāņu kausā" un pamazām ne tikai panācu, bet arī pārspēju tos, kas bija man priekšā. Oļegs uzskata, ka ikvienam, kurš vēlas kļūt par profesionālu riteņbraucēju, ir jāiziet cauri patstāvības skolai Murjāņos. – Kad skolu biju pabeidzis, bet Riteņbraukšanas federācijai nebija naudas izlases uzturēšanai un teju nācās visu mest pie malas, Murjāņos mani uzņēma otrreiz un ļāva te trenēties. Riteņbraucēja ikdiena nav tikai ik dienu mērotie 130 kilometri riteņa mugurā, ziemā sportisti skrien, peld, spēlē dažādas spēles. Lai fiziski un, galvenais, psiholoģiski varētu izturēt smago sezonu, ir nepieciešana nopietna vispārējā fiziskā sagatavotība. – Slovākijā, piemēram, treniņos vairākas stundas vienmērīgā solī kāpām Tatros. Riteņbraucējs neslēpj, ka viņa sapnis ir uzvarēt grūtākās un arī prestižākās sacensībās riteņbraucējiem "Tour de France". Šā mērķa sasniegšanai Oļega trumpis ir jaunība un piecu sešu gadu handikaps, kālab viņš sevi netaupa ne dubļainajās kalnu divriteņu, ne vienmuļajās šosejas trasēs. A. Vrubļevskis: – Daudzi jaunie sportisti 19 – 21 gada vecumā pamet sportu. Ir pienācis brīdis izšķirties – sports vai mācības un karjera. Šajā laikā jaunietis ir spējīgs novērtēt, vai viņš kļūs par pasaules čempionu un viņam ir vērts turpmākos desmit gadus veltīt šim mērķim, vai mest sportu pie malas, nodoties mācībām, izklaidei, ģimenei. Lielākoties šī izvēle ir pareiza, jo ne visi būs Irbes un Ozoliņi. Tomēr ir svarīgi, ka viņš ir sportojis. Cilvēks, kurš septiņus astoņus gadus aktīvi trenējies, visu mūžu būs aktīvs. Viņš būs erudītāks, izglītotāks, ieguvis daudz paziņu, izveidojis kontaktus nākotnei. Viņš zemu līmeni vairs nepieņems, vēlēsies pašu labāko. P. S. Valsts sporta dzīves organizētāji cer, ka vasaras olimpiskajās spēlēs Pekinā Latvijas sportisti startēs 13 – 15 sporta veidos. Pamatotas cerības tiek liktas uz vingrotāju komandu, arī vieglatlētika kā bija, tā būs mūsu cerība olimpiādē. Līdz Pekinai triatlonā mūsējie būs izauguši līdz pasaules līmenim, tiesa, jaunieši, kas ar šo Latvijai jauno sporta veidu nodarbojas, vēl ir ļoti jauni. Arī svarcelšanā ir perspektīvi jaunieši. Paredzams, ka Pekinā vēl cels Ščerbatihs. Riteņbraukšanā Latvija cer uz daudzgalvaināku komandu nekā šogad Atēnās, jo, iespējams, trekisti atgriezīsies elitē, pievienosies kalnu riteņbraucēji, būs dalībnieki startam BMX. Arī kāds no cīņu sportiem noteikti būšot nākamajā olimpiādē, tāpat airēšanā, kanoe, bet varbūt pat galda tenisā, jo Matīss Burģis kopā ar citas valsts sportistu teju kļuvis par Eiropas čempionu jauniešiem. Kurš vēl?