Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Cilvēks visu mūžu atrodas tiešā kontaktā ar apkārtnes mikroorganismiem. Tie var būt organismam kaitīgi, slimību izraisoši vai pat nāvējoši – tādu imidžu daudzu cilvēku skatījumā ieguvis vārds baktērija.
Taču, kā izrādās, ar mikroorganismiem cilvēks spēj lieliski sadzīvot – vide, kurā dzīvojam, ir pārpilna dažādiem mikroorganismiem, turklāt lielā skaitā tie mājo arī cilvēka organismā, kur ir noderīgi un pat vajadzīgi normālu dzīvības funkciju uzturēšanai. Protams, ja vien šie mikroorganismi ir izvēlējušies pareizo mājvietu un ja vien tie nav nelūgti ciemiņi, kuru ceļam uz mūsu organismu jābūt slēgtam. Lielākā daļa baktēriju apdzīvo cilvēka gremošanas sistēmu, turklāt, tāpat kā pasaulē, apdzīvotības biezums svārstās no plašām neapgūtām stepēm līdz pārpildītām lielpilsētām.
Līdzi nesam pa kilogramam
Var šķist dīvaini, bet mūsdienu modernajās medikamentu rūpnīcās baktērijas tiek pat fasētas tabletēs un kapsulās, lai izmantotu vājinieku ārstēšanā. Te gan nav runa par tām ražotnēm, kas nodarbojas ar bioloģisko ieroču ražošanu, bet par nopietnām, starptautiskajām prasībām atbilstošām rūpnīcām un ārstiem, kuriem rūp pacientu veselība.
Cilvēka gremošanas sistēma izmitina milzīgu daudzumu mikroorganismu, kurus nosacīti var sadalīt divās grupās. Vieni tiek apēsti un izceļo cauri visai gremošanas sistēmai, dažreiz izsargājoties no cilvēka organisma radītajiem šķēršļiem un pamanoties savairoties, tā radot nepatīkamas izjūtas vai pat slimību. Savukārt otri mierīgi dzīvo un vairojas gremošanas sistēmā, pārsvarā palīdzot savam saimniekam tikt galā ar uztura produktu pārstrādi. Taču viens otrs no šiem mierīgajiem mikroorganismiem kādreiz var arī saniknoties, radot savam saimniekam virkni problēmu.
Tomēr ne vienmēr viegli iespējams nodalīt labos un ne tik labos mikroorganismus. Ja domājam, ka uz laboratoriju aiznestajā paraugā būs iespējams sīki un pamatīgi izskaitīt un izvērtēt, kādi mikroorganismi zarnā saauguši, diemžēl smagi kļūdāmies. Dažas zinātniskās laboratorijas ar šādu uzdevumu tik tiešām arī varētu tikt galā, tikai vairāk gan zinātnisku pētījumu ietvaros, piemēram, pētot zarnu mikrofloru kosmonautiem. Praktiskiem mērķiem šāda metode nav piemērota, jo cilvēka gremošanas sistēmā mājo vidēji 500 sugu baktēriju, kas iedalītas aptuveni 30 ģintīs. Zinātnieki izskaitījuši, ka kopējais mikroorganismu daudzums cilvēka gremošanas sistēmā varētu būt skaitlis 1014, šis cipars varētu būt saprotamāks, ja teiktu, ka pieaudzis cilvēks ikdienā nēsā līdzi vairāk par 1 kg zarnu baktēriju.
Mikroorganismi kā ārstnieciskie līdzekļi
Daļa no baktērijām, kas sastopamas gremošanas sistēmā lielā daudzumā, piemēram, lakto un bifidobaktērijas, tiek uzskatītas par cilvēka veselībai svarīgiem un nozīmīgiem mikroorganismiem; tās dēvē par probiotikām. Pastāv uzskats, ka probiotikas palīdz sabalansēt mikroorganismu sastāvu organismā, stimulē gremošanas sistēmas imūno regulāciju, novērš kaitīgo baktēriju kolonizāciju, kas var izraisīt zarnu darbības traucējumus, piemēram, caureju. Iespējams, ka probiotikām ir loma arī alerģisku saslimšanu izraisīšanā un vairāku vitamīnu veidošanā.
Jau daudzus gadus probiotikas tiek izmantotas kā ārstnieciski līdzekļi. Probiotikas var būt pārtikas produktu sastāvā, piemēram, jogurtos, fermentētos piena produktos u.c. Taču ne visos šādos produktos rodamām baktērijām lemts nonākt galamērķī – zarnu sistēmas tālākajās daļās, jo baktērijas ne vienmēr spēj pārdzīvot produkta pārstrādes, transporta un glabāšanas ciklu, tāpat tās var strauji noārdīt paša organisma pret mikroorganismiem izveidotās barjeras, vispirms jau – kuņģa sālsskābi. Tāpēc attiecīgo produktu un medikamentu kvalitātei un klīniskajai (medicīniskai) pārbaudei, kas apstiprina to efektivitāti, ir ļoti būtiska loma.
Viens no ceļiem, kā pārvarēt minēto problēmu, ir nesagremojamu, šķiedrām līdzīgu produktu komponentu izmantošana. Šīs vielas nesatur baktērijas, tās nevar tieši kolonizēt gremošanas sistēmu, taču rada labvēlīgus apstākļus labo baktēriju darbībai. Šīs vielas pazīstamas ar nosaukumu prebiotikas. Dažbrīd abas biotikas (probiotikas un prebiotikas) var kombinēt kopā.
Helikobaktērijai netraucē konkurenti
Bērnam dzimstot, baktērijas gremošanas sistēmā nav atrodamas, mikroorganismu saaugšana kuņģa un zarnu sistēmā sākas tikai pēc dzimšanas. Normālas floras attīstība ir pakāpenisks process, turklāt normālas floras robežas dažādiem indivīdiem ir visai plašas. Interesanti, ka daļa no mikroorganismiem, kas apdzīvo cilvēka gremošanas sistēmu, tikpat labi var iemājot arī citu būtņu organismos – tādus pašus mikroorganismus var atrast, piemēram, peles vai cūkas gremošanas sistēmā.
Iespējams, ka to, kāda konkrēta mikroflora izveidosies cilvēka kuņģī un zarnās, lielā mērā nosaka pārmantotība jeb ģenētiskie faktori. Mikrofloras izveidošanos un nostabilizēšanos agrā bērnībā ietekmē arī citi faktori, piemēram, higiēna, ar dzemdībām saistīti faktori, antibiotiku un citu medikamentu lietošana, inkubatora izmantošana zīdaiņa vecumā u.c. Mikroflora nav vienlīdz izplatīta visas gremošanas sistēmas garumā. Mutes dobums ir viena no baktērijām bagātākajiem rajoniem; te var sastapt dažādus mikroorganismus, gan uzņemtus ar uzturu, gan arī mājojošus pašā mutes dobumā. Tālab mutes dobuma higiēnai un kuņģa sālsskābes iedarbībai, kas rada bīstamus šķēršļus norītajiem mikroorganismiem, ir būtiska loma.
Taču ir baktērija, kas ir visai draudzīgās attiecībās ar cilvēka kuņģa skābo vidi. Tur tai netraucē citi konkurenti, kas sālsskābes ietekmē masveidā iet bojā. Tā ir baktērija, kas visai labi pielāgojusies dzīvei kuņģa skābajā vidē un ir nosaukta visai sarežģītā vārdā – helikobaktērija. Šī baktērija var izraisīt čūlas slimības (kuņģa čūla, divpadsmitpirkstu zarnas čūla), atrofisko gastrītu un pat kuņģa vēzi. Tāpēc svarīgi pārbaudīt šīs baktērijas klātbūtni visiem, kam kādreiz ir bijusi čūlas slimība, jo helikobaktērijas izskaušana palīdzēs novērst jauna saasinājuma rašanos. Tāpat svarīgi pārbaudīt šīs baktērijas veiksmīgas iznīcināšanas rezultātu visiem, kam šāda terapija ir bijusi nozīmēta. Šodien modernā medicīna rekomendē noteikt un izskaust helikobaktērijas klātbūtni visiem, kam pirmās pakāpes rados bijis cilvēks, kas slimojis ar kuņģa vēzi. Ja ārsts nav nozīmējis citu pārbaudes veidu, visvienkāršāk un precīzāk helikobaktērijas klātbūtni var noteikt ar elptesta palīdzību; šāds elptests neprasa kuņģa zondēšanu un tiek veikts pusstundas laikā. Jāatceras, ka vismaz mēnesi pirms izmeklējuma nedrīkst lietot spēcīgus kuņģa sālsskābes sekrēciju ietekmējošus medikamentus vai antibiotikas.
Disbakteriozi nosaka ar elptestu
Virzoties tālāk pa gremošanas sistēmu, aiz kuņģa atrodas divpadsmitpirkstu zarna – tievo zarnu sākumdaļa; aiz tievajām zarnām seko resnās zarnas, kas veic ēdiena skaldproduktu funkciju. Turklāt, jo tālāk, jo baktēriju daudzums gremošanas sistēmā atkal pieaug.
Atšķirībā no resnās zarnas tievajā zarnā baktērijas parasti ir visai mazā skaitā. Divi galvenie faktori, kas neļauj baktērijām lielā daudzumā savairoties tievajā zarnā, ir kuņģa sālsskābes iedarbība un zarnu motorika – peristaltikas vilnis. Taču ir situācijas, kad šis normālais līdzsvars tiek izjaukts. Ja barjera starp tievo un resno zarnu nespēj normāli nošķirt tievās un resnās zarnas saturu, ja tievās zarnas peristaltika nav efektīva un laikus nespēj izvadīt resnajā zarnā savu saturu, tievajā zarnā var savairoties parasti resnajā zarnā mītošie mikroorganismi, kas ir izraisa zarnu disbakteriozi. Šai slimībai raksturīgās pazīmes ir vēdera pūšanās un pilnuma sajūta, pastiprināta gāzu izdalīšanās, caureja. Var būt vērojami vispārēji simptomi – vājums, bālums, galvas reiboņi, apetītes trūkums u.c.
Zarnu disbakteriozi var pierādīt ar īpaša elptesta palīdzību. Tas prasa ilgāku laiku nekā tests helikobaktērijas noteikšanai – testa veikšanas ilgums ir aptuveni 4 stundas, turklāt pozitīva testa rezultāta gadījumā nākamajā dienā papildus vēl nepieciešams veikt apstiprinošo izmeklēšanu – nedaudz atšķirīgu elptestu. Šobrīd Latvijā vienīgā medicīnas iestāde, kas veic minētos izmeklējumus, ir Gremošanas slimību centrs „GASTRO”.
Jāatzīmē, ka zarnu disbakterioze nav sastopama pārāk bieži, tā nebūt nav vainojama jebkurās vēdera diskomforta izjūtās. Daudz biežāk sastopama funkcionāla zarnu slimība, kas gan nav bīstama, taču var radīt nepatīkamas izjūtas – tas ir kairinātu zarnu sindroms. Nereti šo slimību iespējams noteikt, vadoties pēc sūdzībām, bez papildus izmeklējumu veikšanas. Taču to var izdarīt tikai ārsts.
Vispirms, protams, pacientam vajadzētu pārrunāt savas problēmas ar ģimenes ārstu. Neatliekamās situācijās palīdzēs dežūrārsts slimnīcas uzņemšanas nodaļā vai neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta speciālists. Parasti ģimenes ārsts ir tas, kurš pacientu nosūta tālāk pie gremošanas sistēmas slimību speciālista – gastroenterologa. Taču, ja sadarbība ar ģimenes ārstu nav veiksmīga, pacients var meklēt gastroenterologa palīdzību bez ģimenes ārsta norīkojuma.
Simptomi, kuru gadījumā nepieciešams meklēt ārsta palīdzību:
sāpes vēderā vai nu pirms vai pēc ēdienreizēm; pastāvīga pilnuma sajūta vēderā, vēdera pūšanās un pastiprināta gāzu izdale; slikta dūša un vemšana; dedzināšana, regurgitācija (skābes vai iepriekš apēstā atpakaļnokļūšana mutē); rīšanas traucējumi vai sāpes rijot; apetītes zudums; pastāvīgs, neizskaidrojams svara zudums; gremošanas traucējumi, kas pirmo reizi parādījušies pēc 45 gadu vecuma; ilgstoša caureja, aizcietējumi vai arī citi vēdera izejas traucējumi; izmainīta fēču krāsa, īpaši, ja tā kļūst melna, tumši sarkana, gaiša (pelēka) vai arī ja fēču masa satur gļotu piejaukumu; ar vēdera izeju saistīta asiņošana no tūpļa zarnas; ar vēdera izeju saistītas sāpes; sajūta, ka pēc vēdera izejas zarna nav pilnīgi iztukšojusies; vispārēji slikta pašsajūta, nogurums, vājums, kas saistīts ar jebkādiem gremošanas sistēmas izraisītiem simptomiem.