/nginx/o/2018/09/01/11360491t1h80e9.jpg)
14.jūnijs ir diena, kad latviešu tautu pulcē pelēkie atmiņu akmeņi, kuri vēsta par ciešanām no svešām varām. 50 gadu laikā komunistiskā partija panāca latviešu tautas skaita samazināšanos gan nošaujot, gan represējot, gan veicinot emigrāciju. Visi dzīvie ir pateicību parādā tūkstošiem nomocīto.
Nekas nedrīkst izgaist bez pēdām, sevišķi, ja tas skar visas tautas likteņposmu. Mēs esam maza tauta, bet tik daudz esam cietuši un pārestības saņēmuši, ka ir pienācis laiks mūsu valstij ieņemt savu vietu lielajā pasaulē. Dzīvojam laikā, kad visa pasaule ir nemieru pilna. Arī mums jābūt modriem un jāmāk saprātīgi rīkoties, lai droši varētu lūkoties nākotnē. Lielu darbu veic kinorežisore Dzintra Geka, vācot materiālus par Sibīrijas bērniem, kuri diemžēl ir pagātnes zīme, paaudze, kas aiziet. Filmas tiek veidotas par represijās cietušajiem, kas būs pierādījums to laiku notikumiem, kad nebūs vairs dzīvo liecinieku. Arī šogad Dzintra Geka panākusi, lai konferenci "Sibīrijas bērni" translētu televīzijā 14.jūnijā no plkst. 10 līdz 12.30, arī no Cēsīm ir uzaicināti piedalīties. Cēsīs piemiņas pasākums tiks rīkots 13.jūnijā plkst. 11. Notiks aizlūgums sv. Jāņa baznīcā, kuru vadīs draudzes mācītājs Krists Kalniņš. Ejot uz dievkalpojumu, noliksim pa ziediņam pie piemiņas plāksnes muzeja pagalmā. Plkst. 13 pulcēsimies dzelzceļa malā pie piemiņas akmens, no kurienes daudziem sākās sāpju ceļš uz Sibīriju, kur arī svētrunu teiks mācītājs Krists Kalniņš. Pēc piemiņas brīža kavēsimies atmiņās Uzvaras bulvārī 4, 3. stāvā. Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai veltīts pasākums Raunas kapos būs 13. jūnijā plkst. 18. Zigrīda Perevalova, politiski represēto apvienības Cēsu nodaļas priekšsēdētāja