Fradkovs — nenogremdējams ierēdnis

Mihails Fradkovs

Spriežot pēc viņa 30 gadus ilgā ierēdņa stāža dažādos amatos, par Krievijas premjeru ieceltais Mihails Fradkovs ir, iespējams, vispiesardzīgākais un personisko ierosmi vismazāk apliecinošais darbinieks, kāds jebkad nokļuvis Krievijas varas slāņu virsotnē.

"Jums trūkst iniciatīvas. Jūs neiedziļināties lietās. Tas ir pilnīgi nepieņemami šādai ministrijai," 1998. gada februārī toreizējais premjers Viktors Černomirdins teica ārējās tirdzniecības ministram Fradkovam. "Gluži pretēji, mēs prasām rīkoties, ja arī kļūdaini. Tad mēs vai nu palabosim jūs, vai aizvietosim." Černomirdina kritika sekoja tālaika prezidenta Borisa Jeļcina izteiktajam valdības nopēlumam par tās slikto darbu un draudiem atlaist trīs ministrus, no kuriem viens esot bijis Fradkovs. Taču pēc dažiem mēnešiem valdību atstāt nācās Černomirdinam, bet savaldīgais Fradkovs vēlāk spēja atgūt ministra amatu, visdrīzāk, pateicoties spējai bijīgi ievērot oficiālo nostāju. "Viņš īsteno rīkojumus un nav cilvēks ar savu paša politisko dienaskārtību," uzskata domes deputāts Mihails Zadornovs, kurš strādājis kopā ar Fradkovu federālajā valdībā no 1997. līdz 1999. gadam. "Fradkovs ir ļoti, ļoti piesardzīgs," teica Zadornovs, "taču viņš ir labi izglītots, ļoti pieredzējis valdības darbā un neapšaubāmi ir labs administrators." Domes deputāta Vladimira Rižkova ieskatā Fradkovs nekad nav izcēlies ar kādu svarīgu politisku vai ekonomisku priekšlikumu un tas padara viņu par "tehnisku premjerministru", kuru ieceļot prezidents Vladimirs Putins pieļāvis "stratēģisku kļūdu". Fradkovam piemītot spēja trāpīgi spriest un labas analītiķa dotības, uzskata viņa bijušais kolēģis tagad izformētajā nodokļu policijā, ko Fradkovs vadīja no 2001. līdz 2003. gadam. Fradkova nevēlēšanās rīkoties, bet tikai pildīt pavēles kļuva vēl redzamāka viņa pēdējā amatā, vadot Krievijas pārstāvniecību Eiropas Savienībā. Novērotāji uzskata, ka patstāvīgi domājošs politiķis nebūtu ieņēmis šādu amatu. Pēc iecelšanas par Krievijas pārstāvi ES pagājušā gada martā Fradkovs palika ēnā, Kremlim cenšoties panākt labvēlīgāku vīzu režīmu Kaļiņingradas apgabala iedzīvotājiem. Viņa darbības laikā ES un Krievijas attiecības sarežģīja arī jautājums par ES un Krievijas līguma attiecināšanu uz jaunajām ES dalībvalstīm. Savā darbībā Fradkovs stingri ievēroja Kremļa politiku pret ES, apliecinot sevi kā nepiekāpīgu birokrātu. Viņa darbību valdībā raksturo stingra pakļautības ievērošana un izvairīšanās no riska. Samaras apgabalā dzimušais Fradkovs sāka savu karjeru 1973. gadā kā stažieris ekonomiskajos jautājumos padomju vēstniecībā Deli drīz pēc Maskavas Mašīnbūves institūta beigšanas. Dažos Krievijas preses izdevumos izteikts pieņēmums, ka darbs Deli tūlīt pēc augstskolas beigšanas varētu būt zīme, ka Fradkovu savervējis KGB. Fradkova turpmākā darbība saistīta ar Ārējās tirdzniecības ministriju, kur viņš 1991. gadā uzkalpojās līdz ministra vietnieka amatam, bet 1997. gadā kļuva par ministru. Deviņdesmito gadu sākumā ministrs bija Pjotrs Avens, kurš izveidoja arī Krievijas lielāko privāto banku "Alfa Bank". Fradkovs un Avens palika draugi arī pēc Avena aiziešanas no ministrijas. Novērotāji uzskata, ka Fradkovs varētu būt darbojies dažādu firmu labā, kas tagad veido banku un rūpniecības apvienību "Alfa Group". Piemēram, "Alfa Eko" saņēma pasūtījumu piegādāt Kubai 1,5 miljonus tonnu naftas gadā apmaiņā pret 500 000 tonnām cukura drīz pēc tam, kad Fradkovu 1993. gadā iecēla valdības komisijā pārtikas krīzes risināšanai Krievijā. Strādājot Ārējās tirdzniecības ministrijā, Fradkovs iepazinās ar Putinu, kas drīz pēc atvaļināšanās no KGB 1991. gadā tika iecelts par Sanktpēterburgas pašvaldības ārējo ekonomisko sakaru nodaļas vadītāju. Fradkovs tika iecelts par ministru mazāk nekā gadu pēc plaša skandāla par naudas izšķērdēšanu, kurā bija iejaukta ministrijas vadība. Prezidenta administrācijas un Finansu ministrijas veiktā pārbaude liecināja, ka "nelikumīgi izlietoti" 4,9 miljardi rubļu, iekasējot maksu par licencēm no ārzemju tirdzniecības firmām. Dokumentus par naudas pārskaitīšanu bija parakstījuši Fradkovs un viņa toreizējais priekšnieks Davidovs. Izmeklēšana šajā lietā apsīka, kad prokuratūras galvenais liecinieks nomira no vēža un ugunsgrēkā tika iznīcināti lietas dokumenti. Fradkovs klusi atsēdēja savu laiku ārējās tirdzniecības ministra amatā, līdz ministriju likvidēja četrus mēnešus pirms 1998. gada augusta finanšu krīzes. Nenogremdējamais ierēdnis krīzes laiku pārlaida apdrošināšanas firmas "Ingosstrakh" valdes priekšsēža krēslā. Premjers Sergejs Stepašins atkal iecēla Fradkovu tirdzniecības ministra amatā 1999. gadā. Viņš saglabāja amatu, kad Putins stājās Stepašina vietā un vēlāk kļuva par prezidentu. Kad Tirdzniecības ministriju pēc gada likvidēja, Fradkovs kļuva par ekonomisko jautājumu pārraugu Drošības padomē, apkopojot priekšlikumus un nododot tos priekšniecībai. Divus gadus pabijis tagad likvidētās nodokļu policijas vadītāja amatā, Fradkovs tika nosūtīts "goda trimdā" par vēstnieku uz Briseli, kā mēdza rīkoties ar caurkritušiem ierēdņiem padomijā, taču tagad "uzpeldējis" kā premjera kandidāts. Atzīstot viņa politisko "nenogremdējamību", novērotāji atzīmē, ka Fradkova tēvs ir ebrejs, tāpēc viņam maz izredžu kļūt par Putina pēcteci Krievijas prezidenta amatā.

Uz augšu