/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2025/05/02/16817468t1h7383.jpg)
Ar pašreizējiem uzbrukumu un zaudējumu tempiem Krievijas armijai būs nepieciešami aptuveni 230 gadi, lai ieņemtu visas neokupētās Ukrainas teritorijas, kas ir gandrīz 490 000 kvadrātkilometru jeb 81% no Ukrainas teritorijas. Šajā procesā tiktu nogalināts aptuveni 101 miljons Krievijas militārpersonu, aprēķinājis izdevums Forbes.
Ukrainas kopējā platība pārsniedz 603 000 kvadrātkilometru, Krievijas karaspēks kopš 2022. gada februāra ir okupējis aptuveni 19% valsts teritorijas. Krievijas bruņotie spēki iebrukuma pirmajās nedēļās ieņēma lielāko daļu Ukrainas zemes. Visa pagājušā gada laikā to kontroles zona palielinājās tikai par 0,5% no Ukrainas teritorijas.
Ukrainas armijas Ģenerālštābam tuvais OSINT projekts DeepState lēš, ka Krievijas armija 2024. gada aprīlī okupēja 175 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas, martā – 133 kvadrātkilometrus, bet februārī – 192 kvadrātkilometrus.
Neraugoties uz gandrīz 800 000 bojāgājušo un ievainoto, Starptautiskais stratēģisko pētījumu institūts (IISS) lēš, ka Krievijas armiju katru mēnesi papildina 30 000 jaunu karavīru.
Krievijas bruņotie spēki katru mēnesi iegūst vairāk karavīru nekā zaudē, jo daudzi ievainotie atgriežas frontē, 3.aprīlī paziņoja ASV spēku Eiropā komandieris Kristofers Kavoli. Pēc viņa teiktā, Krievijas grupējumā Ukrainā pašlaik ir vismaz 600 000 karavīru. Tas ir “augstākais līmenis visā karā un gandrīz divreiz lielāks nekā sākotnējais iebrukuma spēku apjoms”, viņš uzsvēra.
Pēc Kavoli domām, Kremlis joprojām ir noskaņots uz ilgstošu karu, kas galu galā varētu iziet ārpus Ukrainas robežām. “Krievijas režīms ir pārstrukturējis savas militārās, ekonomiskās un sociālās struktūras, lai atbalstītu to, ko tas uzskata par ilgtermiņa konfrontāciju ar Rietumiem,” uzsvēra Kavoli.