Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/09/02/11365734t1h8d87.jpg)
Ārzemju darba meklējumi jāsāk ar to, ka noskaidrojiet pats sev — ko jūs protat un kādā līmenī zināt svešvalodu. Tas palīdzēs izprast, uz kādu darbu ārzemēs jūs reāli varat pretendēt.
Vislielākais pieprasījums ir celtniekiem (gan speciālistiem, gan palīgstrādniekiem), automobiļu un speciālās tehnikas vadītājiem, kā arī lauksaimniecības darbiniekiem. Otrajā vietā atrodas vakances pakalpojumu, izklaides un sabiedriskās ēdināšanas sfērā: viesnīcu un restorānu apkalpojošais personāls, dejotājas utt., trešajā vietā ietilpst medicīnas māsas, mājkalpotājas, aukles. Ceturtajā vietā pēc pieprasījuma apjoma var ierindot programmētājus, jūrniekus uz zvejas un tirdzniecības kuģiem, autouzpildes staciju darbiniekus.
Sevišķi optimistisks šis saraksts neizskatās, bet jums jāsaprot, ka izglītotu un labi apmaksātu balto apkaklīšu speciālistu ārzemēs pietiek arī bez mums. Tāpēc, izvēloties darbu, padomājiet ne tikai par to, ar ko jūs vēlētos nodarboties, bet arī par to, ko jūs reāli spējat.
Valodu zināšanas
Lai cik dīvaini nebūtu, pusi interesentu problēmu rada svešvalodas zināšanas. Vairums ārzemju darba devēju no saviem potenciālajiem līdzstrādniekiem pieprasa tekošas svešvalodas zināšanas. Šāds līmenis nepieciešams praktiski jebkurā ar cilvēkiem saistītā darbā (viesnīcu administratori, gidi, šoferi, medicīnas māsas, aukles, slimnieku kopēju palīgi utt.) un, bez šaubām, kvalificētiem darbiniekiem. Pieņemot darbā viesnīcu servisa un sabiedriskās ēdināšanas sfērā (portjē, istabenes, oficianti, pavāri, virtuves strādnieki u. c.) kā minimums tiek pieprasīta tekoša sarunu valoda.
Tomēr daudzi uzskata, ka sarunu valoda nozīmē prasmi kaut vai aptuveni saprast to, ko tev saka un atbildēt tā, lai sarunu biedrs saprastu. Jāatceras, ka tādi varianti kā jūsu sarunu biedra jautājums: «How do you do?» un jūsu atbilde: «Very good» neies cauri. Jums jāpārvalda tās nozares, kurā gatavojaties strādāt, profesionālā terminoloģija un jāprot tā izmantot sarunu valodā mutiski. Bez svešvalodas lietošanas iemaņām tālbraucējs šoferis nevarēs izsaukt tehnisko palīdzību vai uzzināt ceļu, bet oficiante nespēs pieņemt pasūtījumu.
Jūs dziļi maldāties, ja uzskatāt, ka galvenais ir sākt strādāt, bet pēc tam jau kādus vārdus sagrābstīs. Nekā tamlīdzīga! Kanādā vai Anglijā, Vācijā vai Japānā darbaspēks nepieciešams tikai vienam — izspiest darbiniekam visu sulu un ieekonomēt uz darba algas rēķina. Ārzemju darba devējam mūsu vietējais darba rūķis vajadzīgs viscaur un pilnīgi ar pašu pirmo darba minūti. Neviens nedos laiku adaptācijai. Labākajā gadījumā laipni atvadīsies un pieņems citu, jo no darba gribētājiem nevar atkauties!
Dažās vakancēs valodas zināšanu prasības ir mazāk stingras, tomēr tas attiecas tikai uz gadījumiem, kad jau iepriekš zināms, ka brigādes tiks formētas uz vietas, bet vismaz viens no viņiem prot svešvalodu sarunvalodas līmenī. Tas gan nebūt nenozīmē, ka pārējie brigādes locekļi var atļauties pilnīgi nezināt svešvalodu.
Der atcerēties
Domāju, ka tad, ja darba aģentūrā reflektantam pavēsta, ka valodas zināšanas tai vai citai vakancei tajā vai citā valstī pavisam nav nepieciešamas, normālam cilvēkam vajadzētu nostrādāt pašaizsardzības instinktam. Braukt peļņā un nezināt ne vārda tās valsts valodā ir vairāk nekā vieglprātība.
Reflektantam jābūt gatavam, ka nopietnā darba aģentūrā viņu svešvalodas zināšanas pārbaudīs ar testu, un no šiem rezultātiem būs atkarīga darba iegūšanas iespēja.
Jūsu izredzes palielināsies, ja papildus izplatītajai angļu valodai mācēsiet arī valsts, uz kuru gatavojaties braukt, valodu, piemēram, Grieķijā un Kiprā grieķu valodu. Tomēr vairumā Eiropas valstu veiksmīgam darbam būs nepieciešama tikai tās valsts valoda. Piemēram, Francijā jums nebūs vajadzīgas pat vispilnīgākās angļu valodas zināšanas — tikai franču. Līdzīga pieķeršanās nacionālajai valodai vērojama Vācijā, Spānijā, Itālijā, Portugālē.
Piedāvājot vakances speciālistiem, ārzemju darba devēji vienmēr pieprasīs, lai kandidāts vismaz vairākus gadus nepārtraukti būtu nostrādājis attiecīgajā specialitātē (izņēmums ir tikai palīgdarbu veicēji, lauksaimniecības u. c. darbi, kuros nav nepieciešama kvalifikācija). Tāpēc, gatavojoties ieņemt kvalificēta speciālista amatu, reflektantam darba aģentūrā būs jāiesniedz dokumenti, kas apstiprinātu nepieciešamo darba stāžu šai vakancei: pirmkārt — apliecību par speciālo izglītību un darba grāmatiņu. Priekšroka starp citiem kandidātiem jums būs, ja varēsiet iesniegt rekomendācijas vēstules.
Darbam atsevišķās specialitātēs nepieciešami papildus dokumenti. Piemēram, autovadītājiem papildus darba pieredzei un labām svešvalodu zināšanām nepieciešama starptautiska autovadītāja apliecība, bet sabiedriskās ēdināšanas sfērā — personas medicīniskā grāmatiņa.
Darbā iekārtošanas aģentūras
Visatbildīgākais posms ir aģentūras, kurai jūs uzticēsiet savu likteni, sameklēšana. Iesākumam izpētiet reklāmas paziņojumus. Firmai, kas nodarbojas ar iekārtošanu darbā ārzemēs, vienlaikus ar dibināšanas dokumentiem jābūt arī licencei par tiesībām veikt šādas darbības.
Apmeklējot aģentūru, pievērsiet uzmanību biroja iekārtojumam. Nolaists izskats, nolietotas mēbeles, noplukušas sienas, orgtehnikas trūkums ir uzskatāms rādītājs tam, ka firma šeit neatrodas uz ilgu palikšanu.
Svarīgi atcerēties, ka pretendentam uz darba vietu ārzemēs ir tiesības zināt, bet firmas darbiniekam pienākums sniegt visplašāko informāciju par attiecīgo valsti, piedāvājamo darba vietu, darba līguma termiņiem, darba grafiku, darba algas apmēriem un izmaksas termiņu, izmaksas veidiem, iebraukšanas vīzu veidiem, par nokļūšanu darba vietā un atpakaļ, dzīves apstākļiem, medicīniskās un sociālās apdrošināšanas kārtību.
Kvalificēts profesionālas darba aģentūras darbinieks visu par jūs interesējošo vakanci paskaidros, un, pakāpeniski uzdodot jautājumus, iepazīstinās ar niansēm, kas saistītas tieši ar jūsu iekārtošanu darbā. Ja firmas darbinieks nespēj sniegt iepriekš minēto informāciju, ja paskaidrojumi ir juceklīgi, bet savu nekompetenci nopietnos jautājumos maskē, sacīdami: «To vislabāk zina direktors, bet patlaban viņa nav birojā. Tāpēc veiciet priekšapmaksu — 400 USD un atnāciet pēc nedēļas», reflektantam pašam jāizlemj, vai sarunu vispār vērts turpināt vai labāk uzmeklēt citu firmu.
Nevajag uzticēties tiem, kuri pieprasa samaksu par jūsu dokumentu ievadīšanu kaut kādā datu bāzē, apsolot to izsūtīt potenciālajiem darba devējiem. Negodprātīgus cilvēkus jūs interesējat tikai līdz samaksas brīdim, bet datu bāze ir un paliek tikai uz papīra.