Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vējbakas ir viena no visizplatītākajām infekcijas slimībām. Gandrīz katrs bērnībā ir izslimojis šo kaiti. Kā ar to cīnīties?
Kas ir vējbakas? Vējbakas ir akūta vīrusu infekcija, kas noris ar neizteiktu simptomātiku un raksturīgiem izsitumiem. Izsitumi ir pacelti virs apkārtējās ādas līmeņa un pildīti ar caurspīdīgu šķidrumu. Kad izsitumi pārplīst, brūcītes pārklājas ar kreveli un sadzīst. Vējbakas, līdzīgi masalām, ir ļoti lipīga infekcijas slimība - 90% saslimušo bērnu ir jaunāki par pieciem gadiem, tikai 10% no saslimušajiem ir pieaugušie. Saslimšanai ir raksturīga sezonalitāte, vējbakas biežāk reģistrē pavasarī un ziemā. Zīdaiņus pirmajos sešos dzīves mēnešos no saslimšanas ar vējbakām pasargā no mātes iegūtā imunitāte. Turpmākajā dzīves laikā imunitāte strauji samazinās, bet uzņēmība pret vējbakām pieaug. Kas ir infekcijas avots? Infekcijas avots ir slimais cilvēks, sākot ar pēdējām divām inkubācijas perioda dienām, jo īpaši no brīža, kad parādās izsitumi, līdz pat laikam, kad kreveles ir pilnībā nolobījušās. Vējbakas izplatās gaisa pilienu ceļā - klepojot, šķaudot, runājot, jo vējbaku vīruss ir atrodams ne tikai uz slimā cilvēka ādas, bet arī mutes dobumā un uz gļotādām. Klīniskā aina 1. Vējbaku inkubācijas periods ir vidēji 14 līdz 15 dienu ilgs, taču var svārstīties no 10 dienām līdz pat 21 dienai. 2. Vispārējie organisma intoksikācijas simptomi ir vāji izteikti, vai arī tos vispār nenovēro. Pie raksturīgākajiem simptomiem pieder subfebrila temperatūra - no 37,1 līdz 37,3 grādiem, slimnieki sūdzas par nogurumu. Pieaugušajiem un pacientiem ar novājinātu organismu ķermeņa temperatūra mēdz būt stipri paaugstināta. Vējbaku izsitumi parādās vienlaikus ar ķermeņa temperatūras paaugstināšanos - 2 līdz 4 dienu laikā. Izsitumi lokalizējas uz slimnieka ādas: biežāk - sejas daļā, galvas ādas matainajā daļā, uz ekstremitātēm, retāk - uz plaukstām un pēdām. Izsitumi lokalizējas arī uz gļotādām. Kādi ir simptomi? Sākumā izsitumi ir sārti - apkārtējās ādas līmenī, vēlāk veidojas pūslīši, kas pildīti ar caurspīdīgu šķidrumu. Izsitumi pēc formas ir apaļi, 5 līdz 12 cm diametrā, tie novietoti ādas un gļotādu virskārtā. Pūslīšu vietā pēc vienas - divām dienām veidojas krevele, kura atdalās divu nedēļu laikā. Kreveļu nolobīšanās vietās pēc ādas sadzīšanas rētaudi neveidojas. Vējbaku izsitumiem raksturīgi, ka tie neparādās visi vienlaikus, bet slimība noris viļņveidīgi - jauni izsitumi parādās ar vienas līdz divu dienu starplaikiem. Tādēļ slimniekiem vienlaikus novēro vējbaku izsitumu elementus dažādās to attīstības stadijās: apsarkums, pūslīši, kreveles. Salimšanas gadījumā vējbaku pūslīši ir vērojami arī uz mutes gļotādas, uz žāvas un balsenes, tāpat uz dzimumorgānu gļotādas. Pūslīši ātri pārvēršas par nelielām erozijām, kuras pēc dažām dienām sadzīst. Slimnieki šai periodā jūt nelielas sāpes košļājot un norijot. Biežāk novērojamās komplikācijas: • vējbaku pneimonija, • encefalīts, • dažādi nervu sistēmas bojājumi, • miokardīti. Ārstēšana Izveseļošanās parasti noris viegli un bez sarežģījumiem, tāpēc speciāla ārstēšana nav nepieciešama. Galvenais ārstēšanas mērķis ir iespējamo komplikāciju profilakse. Jāizvairās no sekundāras ādas infekcijas, tā var rasties, slimniekam sakasot bojātos un niezošos ādas apvidus. Tāpēc ir svarīgi sekot, lai: • slimnieka nagi būtu īsi apgriezti, • rokas tiktu mazgātas ar ziepēm, tāpat arī viss ķermenis katru dienu jāmazgā ar baktericīdām ziepēm (piem., "Safeguard"), • regulāri tiktu mainīta veļa (gan ķermeņa, gan gultas), • izsitumi tiktu apstrādāti ar Burova šķīdumu - tas ir dezinficējošs un viegli sausinošs; nav vēlams ādu apstrādāt ar briljantzaļā šķīdumu, jo tas ir mazefektīvs, tāpat arī estētisku apsvērumu pēc, jo šķīdums krāso veļu, • ķermeņa temperatūras pazemināšanai bērniem var indicēt acetominofēnu, taču nekādā gadījumā nedrīkst dot aspirīnu.