Elza Radziņa: skatītāju mīlestība man dod spēku strādāt

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Latviešu teātra un kino karaliene, aktrise Elza Radziņa sestdienas vakarā, saņemot nacionālā filmu festivāla "Lielais Kristaps" balvu par mūža ieguldījumu latviešu kino mākslā, pauda prieku par skatītāju mīlestību, kas viņai dod spēku strādāt.

"Jūs sagādājāt ārkārtīgi lielu prieku. Brīdis, ko te man dāvinājāt, dos spēku atkal saņemties un strādāt tālāk. Paldies par jūsu lielo mīlestību," sacīja 86 gadus vecā aktrise, kurai "Lielo Kristapu" pasniedza kultūras ministre Ingūna Rībena, bet apsveikumu dziedāja un sārtas rozes dāvāja vīru koris Māra Sirmā vadībā. Aktrise sacīja, ka viņas "veselība vairs nav diez ko spoža" un ka priecājas par katru brīdi, kad var strādāt. "Laikam ir tādi darba zirgi, kuriem vienmēr gribas strādāt. Viņi nevar norimt, viņiem gribas vienmēr kaut ko darīt. No šādiem zirgiem arī es esmu." Radziņa saņēma "Unibankas" dāvāto 1000 latu prēmiju, apsveikumus aktrisei sūtīja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Nacionālais teātris, kurā aizvadīts garš darba mūžs. Šā gada festivāls "Lielais Kristaps" notiek pirms 30 gadiem uzņemtās kinofilmas "Pūt, vējiņi" zīmē. Filma, kurā galvenās lomas atveido Esmeralda Ermale un Ģirts Jakovļevs, bet Radziņa redzama valdonīgās meitu mātes lomā, tika demonstrēta festivāla atklāšanā. Izcilā māksliniece Radziņa nospēlējusi ap 40 kino lomu. Radziņa, būdama jau atzīta Jelgavas drāmas teātra aktrise, kino lomā debitēja 1949.gadā Jūlija Raizmana filmā "Rainis". Viņa izgājusi arī starptautiskā apritē, tēlojot režisora Grigorija Kozinceva filmā "Hamlets" (1964), kas uzskatāma par padomju kino leģendu. Režisors ar aktrisi sadarbojies arī vēlāk, ekranizējot "Karali Līru" (1970). Pirmā Radziņas nozīmīgā kino loma Rīgas kinostudijā bija Leonīda Leimaņa filmā "Purva bridējs" (1966). Jāatceras arī viņas Oliņiete "Mērnieku laikos" (1968), lomas septiņdesmito gadu filmās "Klāvs - Mārtiņa dēls" un "Vella kalpi", kā arī Dollijas loma Jāņa Streiča "Teātrī" (1978). Astoņdesmitajos gados Radziņa kinofilmās spēlē bieži, taču galvenokārt epizodiska rakstura lomās. Latvijas kinematogrāfam nabadzīgajos deviņdesmitajos gados aktrise piedalījusies Aigara Graubas filmā "Baiga vasara" (1999) un Jāņa Putniņa "Paslēpēs" (2001). Iepriekšējo reizi balvu par mūža ieguldījumu Latvijas kino mākslā kinofestivālā "Lielais Kristaps 2001" saņēma dokumentālā kino režisors Hercs Franks. 1998.gadā to saņēma aktieris Eduards Pāvuls, 2000.gadā - animācijas vecmeistars Arnolds Burovs.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu