Militāri patriotiskā audzināšana

Vēl nav zināms, kā šo priekšmetu sauks, bet, iespējams, jau no nākamā mācību gada tas būs visās vidējās izglītības iestādēs. Līdz šim skolu jaunieši, kurus interesēja militārā joma, varēja darboties jaunsardzē. Bez tam trijās rajona skolās vidusskolu klasēs tika piedāvāts apgūt arī militāri patriotisko audzināšanu – Stalbes un Dzērbenes vidusskolā, kā arī Vecpiebalgas lauku reģionālajā ģimnāzijā. “Druva” uz sarunu par jaunsardzi, militāri patriotisko audzināšanu un nākotnes perspektīvu aicināja divus šīs mācības skolotājus - Guntaru Norbutu un Ilgoni Briedi, kuri sagatavo Stalbes un Dzērbenes vidusskolas jauniešus. Abi ilgu laiku aktīvi darbojas arī ar rajona jaunsargiem. Zēni un meitenes Pagaidām militāri patriotiskā audzināšana ir izvēles priekšmets. Izstrādāta programma jaunākajām un vecākajām grupām, kurā dotas tēmas, kas jāapgūst vidusskolā triju gadu laikā. Pie tam militāri patriotisko audzināšanu izvēlas ne tikai zēni, bet arī meitenes. I. Briedis stāsta, ka Dzērbenē meitenes esot īpaši aktīvas. I. Briedis: - Skolā pulciņu ir daudz, diemžēl nodarbības sākas vienā laikā. Taču bērni grib paspēt uz vairākiem. Es cenšos savas nodarbības nedaudz paildzināt, lai jaunieši varētu paspēt arī uz tām. Pirmajā gadā aktivitāte parasti ir liela, pēc tam kāds arī atkrīt, taču tie, kuri iztur pirmo gadu, nāk arī turpmāk. G. Norbuts: - Stalbes vidusskolā noteikts, ka tie, kas šajā priekšmetā ir nesekmīgi, nevar pabeigt skolu. Tas reizēm kalpo kā labs burkāns, taču kopumā jāsaka, ka bērni labprāt un aktīvi darbojas šajās nodarbībās. I. Briedis: - Jaunsargu aktivitāte atkarīga no pasniedzēja. Jo vairāk ar bērniem darbosies, jo viņi būs aktīvāki darītāji. Ja būsi kūtrāks, atcelsi plānotās nodarbības, aktivitāte samazināsies. Visu laiku jādomā, kā nodarbības padarīt interesantākas. G. Norbuts: - Es to sauktu par atgriezenisko saiti, jo vajadzīga abpusēja iniciatīva. Jauniešiem allaž esmu teicis – ja man būs interesanti ar jums, jums būs interesanti ar mani. Un otrādi. Var jau sevi pacelt augstāk, bet tas nedos nekādus rezultātus. Atgriezenisko saiti vislabāk izjūtu izlaidumos. Stalbes vidusskolā ir tradīcija, ka audzēknis pats var izvēlēties skolotāju, kurš viņam izlaidumā pasniedz izglītības dokumentu. Esmu vairākiem to pasniedzis. Tas man ir prieks un pārsteigums, jo es ar viņiem tiekos tikai reizi nedēļā. I. Briedis: - Skolā jauniešiem viss jau labi zināms un pierasts. Mūsu nodarbības ir neliela atkāpe no rutīnas. Viņiem gan tāpat jāsēž solos, bet varbūt runāju brīvāk, citādāk, esmu militārajā formā, kas mani atšķir no skolotāja. Zinām, kur ir lādiņi Kā ikvienā mācību priekšmetā, arī militāri patriotiskajā audzināšanā ir svarīga materiāli tehniskā bāze, uzskates līdzekļi, kas stundu padara interesantāku. Līdz šim uzskates līdzekļus abiem nācies gādāt pašu spēkiem, jo centralizēti nekas netiek dots. Reizēm palīdz zemessardzes 27.bataljons. G. Norbuts: - Par uzskates līdzekļu nepieciešamību vislabāk pārliecinājāmies pērn, kad, atzīmējot Lāčplēša dienu, visās rajona skolās notika lekcijas par šo vēsturisko notikumu. I. Briedis: - Sauss stāstījums nav aizraujošs. Bērni ir dažādi, lielākai daļai gribas visu redzēt un aptaustīt. Nevar stāstīt tikai teoriju par granātām, lādiņiem, ieročiem, ir vajadzīgi arī uzskates līdzekļi. Tam ir arī pamācoša nozīme, jo nodarbībās neaizmirstu arī atgādināt, cik bīstami ir rotaļāties ar ieročiem vai atrastiem lādiņiem. Esmu rādījis attēlus, kuros redzamas šādu rotaļu sekas. Nereti kāds atzinies, ka zina, kur stāv lādiņi. Tā esam neitralizējuši vienu otru spridzekli. Saistošā vēsture Viena no militāri patriotiskās audzināšanas sastāvdaļām ir mūsu valsts vēstures apgūšana šajā aspektā. Jaunsargu vadītāji atzīst, ka spēj jauniešus ieinteresēt. G. Norbuts: - Jebkuru priekšmetu var mācīt interesanti. Cenšos stāstījumu papildināt ar savu pieredzi, dažādiem interesantiem stāstiem, atgadījumiem. Protams, tas prasa lielu sagatavošanās laiku. Te varu pateikties instruktoru skolas komandieriem Ilmāram Lejiņam, kurš atbalsta manu darbību. Svarīgi iesaistīt arī pašus jauniešus. Piemēram, stāstot par pirmo pasaules karu un pirmajiem tankiem, uzdevu mājas uzdevumu par tiem sameklēt informāciju. Viņi to darīja ar lielu azartu. I. Briedis: - Svarīgi, ka es vēsturi stāstu kā militārists, varu to analizēt no militārās taktikas viedokļa, vairāk pastāstīt par bruņojumu. Pārgājienu vilinājums Ļoti svarīgs akcents militāri patriotiskajā audzināšanā ir pārgājieni, nometnes, stāsti pie ugunskura, dažādu pārbaudījumu pārvarēšana, praktiskās nodarbības. Pēdējos gados jaunsargu organizācija no Austrālijas latviešiem saņēmusi vērtīgu dāvinājumu – peintbola ieročus, ar kuriem var izspēlēt dažādas taktiskās spēles. Jaunieši reālā vidē improvizētā kaujā var izspēlēt dažādus taktikas paņēmienus, apgūt sadarbību, pārbaudīt spējas orientēties dažādās situācijās un pieņemt zibenīgus lēmumus. Tas ir daudz interesantāk, nekā karot ar koku rokās. Ja šādā kaujā izdodas uzvarēt instruktorus, panākums ir divtik svarīgs un liecina par māku zināšanas pielietot praksē. G. Norbuts: - Nometnes rīkojam vairākas reizes gadā, pat ziemā. Jaunieši nebaidās no nelabvēlīgiem laika apstākļiem, dažkārt šķiet, jo sliktāks laiks, jo viņos ir lielāka vēlme darboties. Šādi viņi pārbauda savu varēšanu, izturību. Viņiem patīk, ja ir kādi neparedzēti šķēršļi, pārbaudījumi, tas viņiem sagādā prieku. Tiesa, pārgājienu vai nometņu rīkošana saistīta ar izdevumiem. Paldies 27.bataljonam, kas palīdz savu iespēju robežās. Daļu izdevumu sedz bērnu vecāki. I. Briedis: - Bataljonam ir nauda jaunsargu kustībai, bet trīs ceturtdaļas no tās paredzēta vasaras lielās nometnes rīkošanai. Tad vēl braukšanai uz sacensībām, un šādām skolu nometnēm līdzekļi jāmeklē pašiem. Nākotnes redzējums Militārās audzināšanas mērķis ir mācīt jauniešus, lai viņi varētu turpināt gaitas profesionālā armijā. Paredzēts, ka ar nākamo gadu šo mācību ieviesīs visās vidējās izglītības iestādēs un noslēgumā būs eksāmens kā jebkurā priekšmetā. Finansējumu dos Aizsardzības ministrija, uz katriem 150 audzēkņiem plānots viens pasniedzējs. Priekšroka būs tiem, kuri jau strādā ar jaunsargiem, un vēlāk būs prasības – obligāta pedagoģiskā izglītība. G. Norbuts: - Šis mācību priekšmets būs obligātā militārā dienesta vietā, lai jaunieši tomēr kaut ko zinātu par armiju un ar to saistītām lietām. Jaunā programma pašlaik ir sagatavošanas stadijā, to iecerēts pieņemt līdz gada beigām. Tiesa, lai reāli varētu darboties, nepieciešams sagatavot materiālo bāzi. Vajadzīgas telpas, mazkalibra ieroči, lai mācītu šaušanu, būs daudzi citi nosacījumi, kas jāievieš. I. Briedis: - Paliks arī jaunsardze, kurā var stāties no 12 gadiem. Tā būs ievirze, lai skolēnus sagatavotu šīm mācībām. Koncepcijā teikts, ka visiem, kuri mācīsies militāro mācību, būs jāiestājas jaunsardzē. Pagaidām daudz kas vēl ir projektu un koncepciju līmenī, taču tas tiks īstenots, jo jaunā mācību priekšmeta ieviešanu Aizsardzības ministrija noteikusi kā trešo svarīgāko prioritāti.