Ar ko ES atšķiras no PSRS? (103)

Iestāšanās Latvijas pievienošana PSRS 1940. gadā bija militāra okupācija, kurai sekoja dekoratīvs Augstākās padomes lēmums. Iestāšanās ES ir dalībvalstu tautu izvēle, ko pauž vai nu ar vēlēta parlamenta lēmumu, vai arī tā ir izteikta visas tautas nobalsošanā. Iestāšanās Eiropas Savienībā notiek brīvprātīgi, pamatojoties uz tautas nobalsošanas rezultātiem, turklāt pastāv konkrēti nosacījumi, kas ļauj vairāku gadu gaitā pirms iestāšanās novērtēt dalības ieguvumus un riskus. Izstāšanās PSRS Konstitūcijā bija paredzēta izstāšanās iespēja, taču izstāties nevarēja. Turpretim ES pamatlīgumos nebija paredzēta izstāšanās iespēja, taču izstāties varēja un var (Grenlande to izdarīja 1985. gadā). Eiropas Savienība balstās uz brīvprātības un demokrātijas principiem, tādēļ, ja kādas valsts pilsoņu vairākums izlemtu, ka dalība ES kaitē viņu interesēm, nekas nedrīkstētu viņus aizkavēt to pamest. Pēc ES Konventa ierosinājuma ES konstitucionālā līguma projektā iekļauts pants (I-59.) par dalībvalstu brīvprātīgu izstāšanos. Simboli Atšķiras karoga krāsa. Svarīgākā atšķirība izpaužas galvenā simbola – zvaigznes – izmantošanā. PSRS karogā bija viena zvaigzne un proletariāta diktatūru simbolizējošais āmurs un sirpis. Turklāt katras bijušās PSRS republikas karogā bija jāiekļauj šie simboli. Eiropas Savienībai ir viens zili zvaigžņots karogs, kas simbolizē nevis varu, bet pilnību un harmoniju – 12 apustuļus, 12 stundas dienā un 12 – naktī, 12 mēnešus gadā un 12 zodiaka zīmes. Katras dalībvalsts karogā nav nekādas vienojošas zīmes. Svētku dienās PSRS iekārtas laikā pie visām ēkām līdzās republikas karogam bija jāizkar arī PSRS karogs. ES neprasa ES karoga lietošanu valsts svētkos līdztekus valsts karogam. Savienība Kaut gan abu veidojumu nosaukumā ir vārds «savienība», PSRS bija federācija, bet ES ir konfederācija. Tas nozīmē, ka ES dalībvalstis saglabā savu suverenitāti, savus pastāvīgos valsts varas institūtus, tiesu sistēmu un likumdošanu. Turpretim federācijā suverenitāte pieder centrālajai valsts varai, kā tas ir ASV un Krievijā. Galvaspilsēta PSRS bija viena galvaspilsēta, bet ES tādas nav – vadošās institūcijas atrodas Briselē, Strasbūrā un Luksemburgā, bet dažādās aģentūras – katrā dalībvalstī. Valoda PSRS bija viena oficiālā valoda – krievu. ES tādas nav, tā pieņem un respektē visu dalībvalstu valodas, tās ir oficiālās ES valodas un tiek izmantotas institūciju darbā. Nauda Visām PSRS republikām bija viena valūta – rublis. Pašreizējām 15 ES dalībvalstīm ir iespēja vai nu saglabāt savu nacionālo valūtu, vai pieņemt vienoto valūtu – eiro. Lielbritānija, Dānija un Zviedrija izvēlējās saglabāt savu valūtu, pārējās dalībvalstis pievienojās eirozonai. Nodokļi PSRS bija viena nodokļu sistēma, tos iekasēja centrālajā budžetā. ES katrai valstij ir sava nodokļu sistēma, savs budžets, nodokļus iekasē katra nacionālā valsts. Katra nacionālā valsts veic noteiktas iemaksas ES budžetā, kas nedrīkst būt lielākas par 1,27 procentiem no iekšzemes kopprodukta, bet faktiski tās nepārsniedz 1,04 procentus. Sociālie jautājumi PSRS sociālos jautājumus lēma centralizēti un iedzīvotājiem deva vienādas sociālās garantijas neatkarīgi no tā, cik savienotā republika vai cilvēks bija iemaksājis centrālajā budžetā (izņēmums bija CK nomenklatūras pensionāri). Eiropas Savienībā sociālie jautājumi paliek katras dalībvalsts pārziņā un risināmi atkarībā no tās iespējām. Latvijai kā trūcīgākajai valstij šī patstāvī- ba ES sastāvā būtu vissāpīgākā. Karaspēks PSRS bija vienoti bruņotie spēki un nebija iedomājami kādi republikas pakļautībā esoši militārie formējumi. ES neapvieno un nekomandē valstu nacionālās armijas. Vienīgais izņēmums: ES veido 60 tūkstoš vīru lielu ātrās reaģēšanas karaspēku krīzes situācijām, tas nodarbotos ar miera uzturēšanu politiski nestabilajos reģionos. Arī to veido no nacionālo valstu armiju daļām, un ES spēku atrašanās kādā dalībvalstī bez tās parlamenta piekrišanas nav iespējama. Tiesībaizsardzības institūcijas PSRS bija vienota milicija un centrālajai varai pakļauta tiesa un prokuratūra. ES katrai valstij ir savas tiesībaizsardzības institūcijas: policija, tiesu sistēma. Eiropols nodarbojas galvenokārt ar starptautisku smago noziegumu apkarošanu sadarbībā ar nacionālo valstu policiju. Robežas Gan bijušās PSRS, gan ES pazīme ir kopēja ārējā robeža. Taču ES robežas katrā nacionālajā valstī apsargā tās robežsardze, bet PSRS tās sargāja Valsts drošības komitejai pakļauts karaspēks. Ekonomika PSRS bija centralizēta plānveida ekonomika, stingra kapitāla, darbaspēka, preču un pakalpojumu kustības kontrole. ES vienotā ekonomiskā telpa funkcionē pēc tirgus ekonomikas principiem. ES panākusi brīvu kapitāla, darbaspēka, preču un pakalpojumu kustību, vadošais ekonomikas dzinulis Eiropas Savienībā ir konkurence. Īpašums Zeme un ražošanas līdzekļi PSRS bija valsts īpašums, kas tikai skaitījās «visas tautas īpašums», bet to faktiski pārvaldīja kompartijas nomenklatūra. Turpretim Eiropas Savienībā ekonomikas attīstība balstās uz iniciatīvu un privātīpašumu. Ideoloģija, valsts iekārta PSRS bija izteikti totalitāra valsts ar komunisma ideoloģiju, visās republikās tika izveidota identiska valsts iekārta. Republikās pastāvēja formāls parlamentārisms. PSRS demokrātija bija dekoratīva – Augstākā padome tika ievēlēta pēc vienpartiju saraksta. ES valda demokrātija, liberālisms, katra valsts pati veido savu valsts iekārtu. ES ir valstis, kurās pastāv konstitucionāla monarhija, prezidentālas republikas un parlamentāras republikas. ES Parlamentā tiek ievēlēti dažādu partiju pārstāvji, arī to partiju biedri, kuras vēršas pret pašu ES ideju. Iespēja ietekmēt lēmumu Eiropas Savienības pārvaldē nozīmīgu jautājumu lemšanā ikvienai dalībvalstij ir veto tiesības un visi jautājumi tiek izlemti uz vienošanās pamata. Turpretim PSRS ar savienoto republiku interesēm varēja nerēķināties. Kompetenču sadalījums Eiropas Savienībā tiek regulēts kompetenču sadalījums starp centru un dalībvalstīm. Eiropas Savienība lemj vienīgi tad, ja dalībvalstis saviem spēkiem nespēj pilnībā sasniegt izvirzītos mērķus. Turpretim Padomju Savienība republikām lemšanai atstāja tikai mazāk nozīmīgus jautājumus. Cilvēka pamattiesības PSRS tika ierobežota vārda brīvība, iespējas brīvi pārvietoties, pastāvēja cenzūra un represīvais mehānisms vārda brīvības apspiešanai, bija aizliegts izdot citādus uzskatus paudošus laikrakstus. ES ir iespēja brīvi paust viedokli. Sabiedrība PSRS visas sabiedriskās organizācijas vadīja komunistiskā partija. Nepieļaujama bija cilvēku brīva pulcēšanās organizācijās, kas pauda citādus uzskatus. Piketi un streiki netika pieļauti. ES pastāv ne tikai pulcēšanās brīvība, bet pilsoniskas sabiedrības attīstība (pilsoņu iesaistīšana pārvaldē un sabiedriskajā dzīvē) tiek arī veicināta. Intereses PSRS plānveida ražošana bija vērsta uz iedzīvotāju elementāro vajadzību apmierināšanu, nedomājot par sekām ilgākā termiņā. Eiropas Savienības politika vērsta uz tās iedzīvotāju – patērētāju – interešu aizstāvēšanu. Tieši patērētāju veselības saglabāšanas nolūkā ir noteikti pārtikas un vides standarti. Eiropas Savienības politikas robežās tiek noteiktas zemākas cenas precēm, atvērtas robežas, ir ļauts izpausties brīvai konkurencei, kā arī tiek novērsts uzņēmumu monopolstāvoklis. I. BUŠMANIS, S. EGLĪTE, Saeimas ESIC