Uzklausot ziņojumu par par militārā dienesta profesionalizēšanu un atteikšanos no obligātā militārā dienesta (OMD), vairākums valdības locekļu šodien atbalstīja pilnībā profesionālas armijas izveidošanu.
Valdība atbalsta pāreju uz profesionālu armiju . (38)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lai gan aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, prezentējot ziņojumu, uzsvēra, ka vēlas, lai valdība tikai apsver iespēju atteikties no OMD, ideju par pilnībā profesionālu armiju valdības locekļi uztvēra ar lielu entuziasmu. Ministru prezidents Einars Repše aicināja Kristovski līdz rudenim sagatavot normatīvo aktu projektus un ekonomiskos aprēķinus militārā dienesta pilnīgai profesionalizēšanai. Par OMD saglabāšanu neiestājās neviens ministrs, tomēr daži norādīja uz OMD lomu sabiedrības integrācijā. Īpašu uzdevumu ministrs integrācijas lietās Nils Muižnieks apgalvoja, ka OMD kompensē izglītības sistēmas trūkumus, piemēram, palīdzot jauniešiem apgūt valsts valodu. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis daļēji piekrita Muižniekam, atzīstot, ka armija jauniešiem, piemēram, no Latgales nodrošina latvisku vidi, kādas nav viņu dzīves vietās. "Reizēm jaunieši no latviešu ģimenēm, kas ir pārkrievojušās, ar armijas palīdzību atgūst savu latvisko identitāti," teica Šadurskis. Viņš atzīmēja armijas lielo lomu arī pilsoniskas sabiedrības veidošanā. Tomēr, neskatoties uz šiem apsvērumiem, kopumā valdības locekļi bija par ātrāku pāreju uz profesionālu armiju. Aizsardzības ministrija (AM) līdz šā gada 1.novembrim turpinās dokumentu izstrādi, lai sagatavotu atteikšanos no OMD. Ministrija vēlas vēl detalizēti izpētīt arī to valstu pieredzi, kuras jau ir nolēmušas pilnībā atteikties no OMD. Valdības sēdē uzklausītajā ziņojumā teikts, ka patlaban no visiem Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) dienējošajiem, izņemot ārrindas zemessardzi, OMD karavīru ir 27%. Katru gadu OMD tiek iesaukti vidēji 1600 jauniešu, no kuriem aptuveni 5-7% katru gadu turpina dienēt profesionālajā militārajā dienestā. OMD karavīru uzturēšanas un apmācību izdevumu aptuvenās izmaksas gadā ir 3,4 miljoni latu. Papildu izmaksas, kas saistītas ar virsniekiem un instruktoriem, kas apmāca OMD kareivjus, un dienestā izmantoto infrastruktūru un bruņojumu, ir aptuveni 5,5 miljoni latu. Šajās izmaksās ietilpst izdevumi Militārā dienesta iesaukšanas pārvalžu un centru uzturēšanai, virsnieku, instruktoru atalgojums, ekipējuma un bruņojuma nolietojums, infrastruktūras atjaunošana. Ministrija norāda, ka, atsakoties no OMD, šis finansējums un cilvēku resursi tiks novirzīti NBS militāro spēju paaugstināšanai. Analizējot citu valstu pieredzi, ir vērojama tendence, ka pēdējo piecu gadu laikā NATO dalībvalstis un NATO kandidātvalstis pakāpeniski ir samazinājušas OMD dienējošo skaitu vai pilnīgi atteikušās no OMD. Ziņojumā teikts, ka galvenais iemesls, kādēļ valstis pilnībā atsakās no OMD, ir tas, ka draudu situācija ir mainījusies. Bruņotajiem spēkiem tiek noteiktas augstākas kaujas gatavības pakāpes, tiek iegādātas modernākas un sarežģītākas ieroču sistēmas. Turklāt OMD sistēma valstīs, kurās netiek iesaukti visi jaunieši, kuri būtu pakļauti OMD, ir radījusi netaisnīguma efektu sabiedrībā. Vērtējot NBS profesionalizāciju, tiek paredzēts, ka aizsardzības nozarei tiek atvēlēti 2% no iekšzemes kopprodukta, notiek sabalansēta visu spēku veidu attīstība, pakāpeniski palielinot investīcijām paredzētos izdevumus. Lai nodrošinātu NATO prasībām atbilstošu profesionālo dienestu kaujas, kaujas atbalsta un nodrošinājuma vienību izveidi, kuras spēj veikt visu veidu operācijas ārpus valsts teritorijas, nepieciešams ieguldīt līdzekļus mūsdienīga ekipējuma un apbruņojuma iegādei, norāda AM. Pēc AM aprēķiniem, šim mērķim ik gadus nepieciešami ne mazāk kā 60 miljoni latu, kas laika posmā līdz 2020.gadam būtu vidēji 40% no bruņoto spēku budžeta. Pilnībā atsakoties no OMD, vairāk līdzekļu tiks atvēlēti profesionālā dienesta apmācību, atalgojuma un kompensāciju sistēmas pilnveidošanai. Gadā, kurā notiks pilnīga atteikšanās no OMD, būs nepieciešams rekrutēt lielu skaitu personāla profesionālajam dienestam, kas var radīt problēmas nepieciešamā karavīru skaita nodrošināšanai. Turpmākajos gados profesionālā dienesta personāla pieaugums tiek plānots gadā vidēji par 200 karavīriem, sasniedzot 8000 karavīru. Pēc AM iniciatīvas ir notikusi arī sabiedriskās domas aptauja, kas veikta šā gada sākumā. Tās rezultāti liecināja, ka 66% Latvijas iedzīvotāju atbalsta profesionālu armiju, bet tikai 22% vēlētos, lai NBS balstītos uz OMD. Izvērtējot militāro aspektu, konstatēts, ka, pilnībā atsakoties no OMD, bruņotajos spēkos tiks panāktas lielākas operatīvās spējas dalībai NATO operācijās. Lielākam NBS vienību skaitam būs iespējams paaugstināt to kaujas gatavības līmeni. NBS tiks veidotas nelielas, bet labi sagatavotas rezerves, uzskata ministrija. Ne mazāk svarīgs faktors, izvērtējot priekšrocības pilnīgai pārejai uz profesionālā militārā dienesta balstītiem NBS, ir armijas modernizācijas iespējas. Pēc AM domām, NBS būs lielākas iespējas izmantot sarežģītas ieroču sistēmas, palielināsies bruņojuma un ekipējuma kalpošanas ilgums. Apmācības ar sarežģītām ieroču sistēmām būs lietderīgāk un mērķtiecīgāk veikt ar profesionāliem karavīriem nekā ar OMD karavīriem. Ministrija piedāvā divus variantus, kādā laika posmā varētu pilnībā atteikties no OMD. Viens variants paredz to izdarīt trīs gadu laikā - līdz 2006.gada 31.decembrim, kas ir tā sauktais paātrinātais modelis. Šā modeļa galvenā priekšrocība ir ātrāka un kvalitatīvāka augstas un zemas gatavības spēku sagatavošana. Otrs variants ir atteikšanās no OMD deviņu gadu laikā - līdz 2012.gada 31.decembrim, kas ir tā sauktais pakāpeniskais modelis. Šā modeļa galvenā priekšrocība ir pakāpeniska un sabalansēta NBS attīstība un atvieglota profesionāla personāla rekrutēšana, jo OMD tiek saglabāts uz ilgāku laiku.