Einars Repše: Kā var nesolīt.

Einars Repše FOTO:

Karstās un ilgstošās debatēs piektdien ministri dalīja papildu trīsdesmit miljonus latu šā gada valsts budžetā. Kaut arī valdība ārkārtas sēdē konceptuāli vienojās par naudas sadalījumu, miljoniem latu vērto ministru solījumu izpilde, kas bija atlikta uz grozījumiem, tiks īstenota tikai daļēji, jo ar budžeta ieņēmumu daļas palielināšanu nesokas tik labi kā cerēts.

Papildu līdzekļi rasti, paaugstinot budžeta ieņēmumu prognozi par gandrīz trīsdesmit diviem miljoniem. Visvairāk – trīspadsmit miljoni, kas ir desmitā daļa solītā, – paredzēti mediķu algu palielināšanai. Savukārt pašvaldību investīciju projektu īstenošanai solīto desmit miljonu vietā piešķirs uz pusi mazāku summu. Zemniekiem papildus tiks arī divreiz mazāk nekā solīts.

Vēl grozījumos paredzēti līdzekļi pedagogu darba samaksas palielināšanai par piecpadsmit latiem no pirmā septembra. Premjers Einars Repše norāda, ka vairāk naudas nav. Tomēr neuzskata, ka būtu rīkojies aplam, iepriekš solot vairāk, nekā valdība spēj iedot.

Einars Repše: “Kā var nesolīt pensionāriem cilvēku cienīgu dzīvi, kā var nesolīt veselības aprūpei nepieciešamo naudu, kā var nesolīt naudu zemniekiem.”

Report.: Veselības ministre lēš, ka papildu trīspadsmit miljoni ļaus šogad palielināt medmāsu vidējo algu līdz 178 latiem, bet ārsta vidējā alga sasniegs 300 latu uz papīra.

Ingrīda Circene, veselības ministre: “šis pieaugums ir nozīmīgs, tas rāda, ka tā iet uz priekšu, nevis atpakaļ.”

Report.: Ne tik optimistiski noskaņots ir zemkopības ministrs. Viņš atgādina, ka, budžetu pieņemot, cukura, liellopu gaļas un piena ražošanas nozaru sakārtošanai nolēma izmantot subsīdiju līdzekļus. Tagad tiekot atjaunota tikai puse no attīstībai paredzētās naudas.

Mārtiņš Roze, zemkopības ministrs: “Mēs ar vienu roku iedodam nozarei, ar otru atņemam attīstības līdzekļus. Var iznākt tā, ka tuvākajā nākotnē parādās daudz lielāks caurums.”

Report.: Arī pašvaldību savienība nezaudē cerības, ka pašvaldību investīcijām nepiešķirs tikai pusi no tā, par ko iepriekš vienojušies ar valdību. Andris Jaunsleinis uzsver, ka galvenais pabeigt iesāktos projektus, piemēram, Kuldīgas rajona slimnīcas rekonstrukciju.

Andris Jaunsleinis: “9462732isi tie projekti ir Latvijas cilvēkiem. Nevajadzētu pēc politiskās krāsas mēģināt dalīt.”

Report.: Līdzekļu trūkuma dēļ valdība neatbalstīja virkni priekšlikumu, arī sešu miljonu piešķiršanu minimālās pensijas palielināšanai no oktobra. Premjers neslēpj neapmierinātību ar budžeta ieņēmumu daļas piepildīšanu un sola sijāt Finanšu ministrijas ierēdņus, ja nevarēšot panākt kopēju valodu par modernu pieeju valsts budžeta veidošanai.

Valdība situācijas uzlabošanos saista ar tā dēvētā nulles budžeta ieviešanu, kas paredz rūpīgu tēriņu pārskatīšanu. Kad valdība būs precizējusi šā gada budžeta grozījumus, tos vēl izskatīs Saeima.

Uz augšu
Back