/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
Molotova-Ribentropa pakta gadadienu pieminēs arī "Helsinki 86" aktīvisti, jo šogad paiet 15 gadi kopš viņu uzdrīkstēšanās 1987.gada vasarā doties gājienā pie Brīvības pieminekļa, lai atgādinātu par padomju okupāciju Latvijā un tās iedzīvotāju deportācijām.
"Helsinki 86" pieminēs 1987.gada notikumus.
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā informēja viens no to notikumu dalībniekiem Atis Silaroze, "Helsinki 86" aktīvisti un viņu domubiedri 23.augustā, tāpat kā pirms 15 gadiem, plkst.16.50 pulcēsies pie Brīvības pieminekļa, lai noliktu ziedus. Kā stāstīja Silaroze, vismaz septiņi no "Helsinki 86" toreizējiem aktīvistiem ir jau miruši, vairāki dzīvo ārzemēs. Grupa "Helsinki 86" tika nodibināta Liepājā 1986.gada jūlijā, lai vērotu, "kā tiek ievērotas latviešu tautas ekonomiskās, kultūras un indivīda tiesības". "Helsinki 86" aktīvisti Juris Ziemelis, Mārtiņš Bariss, Edmunds Cirvelis, Jānis Barkāns, Linards Grantiņš, Linards Silaraups un Eva Biteniece 1987.gada 14.jūnijā pirmo reizi pēc 40 padomju okupācijas gadiem uzdrīkstējās atklāti nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, pieminot deportētos. 1987.gada 23.augustā padomju milicija parūpējās, lai "Helsinki 86" līderi netiktu ārā no saviem dzīvokļiem, bet pie Brīvības pieminekļa Rīgas pilsētas izpildkomiteja bija noorganizējusi velobraucienu. Iecerētā ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa tomēr notika - spraucoties garām "Ikarus" autobusiem un miliču ķēdei. Vakarā reportāža par notikumiem pie Brīvības pieminekļa tika parādīta Latvijas Televīzijā. Trešā atmoda bija sākusies, un tās gaitu Latvijā padomju represīvais aparāts vairs nespēja apturēt.