Kā top politisko partiju reitingi?.

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Tuvojoties vēlēšanām, arvien biežāk parādās iedzīvotāju aptaujas, kurās vaicāts, kā viņi balsotu, ja Saeimas vēlēšanas būtu rīt. Tā dēvētie partiju reitingi tikuši kritizēti un apšaubīti, taču līdz šim tā arī palikuši kā vienīgā mēraukla, kā noskaidrot politisko spēku popularitāti. "Panorāmā" līdz šim nebijusi iespēja palūkoties šo reitingu tapšanā.

Vēl šomēnes abu socioloģisko pētījumu firmu - SKDS un "Latvijas faktu" regulāri veiktie partiju popularitātes reitingi tika apšaubīti publiski. Tas bija saistīts ar Latvijas Televīzijas lēmumu aicināt uz priekšvēlēšanu diskusijām tikai tās partijas, kuras saskaņā ar šiem reitingiem ir pārvarējušas 4 procentu popularitātes barjeru. Juris Žuravļovs, Sociāldemokrātiskās labklājības partijas priekšsēdētājs: “Mēs zinām, kurš taisa šos reitingus. Mēs šodien atklāti redzam korupciju Latvijas valsts televīzijā.” Andris Rubīns, Latvijas Atdzimšanas partijas deputāts: “Neviens šodien nezina, kura partija vinnēs.” Leonards Inkins, partijas “Mūsu zeme” deputāts: “Jūs šo naudu izmantojat tikai tiem, kas ir pie varas.” Report.: Visbiežāk uzdotais jautājums ir – kā tad top šie reitingi? Jo, piemēram, manu līdzdalību šajās aptaujās nekad neviens nav lūdzis. Eksperti lēš, ka iespējamība, ka visi Latvijas iedzīvotāji varētu tikt aptaujāti, ir tikai reizi 50 gados. Katrā ziņā vienmēr būs tādi, kuru viedokli augsto žogu un uzrakstu “Nikns suns” dēļ tā arī nekad neizdosies izzināt. Kā top šā mēneša politisko partiju reitingi, mums bija iespēja pavērot gan Salaspilī, gan Jaunogrē, kur abu vadošo socioloģisko pētījumu firmu darbinieces savus intervējamos aptaujāja viņu dzīvesvietās. Svarīgi, ka viņiem jābūt dažāda vecuma, etniskās piederības, izvietotiem pa visu valsti, lai veidotos tāds neliels Latvijas mikromodelis. Socioloģisko pētījumu firmas darbiniece: “Mēs paņemam kādu māju un tad katru trešo traucējam, un, ja neatsaka, tad mēs veicam aptauju. Sakiet, lūdzu, par kuru politisko partiju jūs domājat balsot, ja rīt notiktu Saeimas vēlēšanas?” Vai jums ir patīkami, ka jūs tagad esat bijusi tāda līdzdalībniece politisko partiju reitingu tapšanā? Elga Puķīte: “Vispār patīkami, bet tikai neesmu sagatavojusies.” Aptaujājamais: “Es, piemēram, vispār nevienu no šīm partijām nepazīstu.” Report.: Pagājušā mēneša jūlija aptaujas rezultāti liecina, ka abu firmu dati vairāk vai mazāk sakrīt, ja pieņemam, ka statistiskā kļūda varot būt pat līdz 3 procenti. Vienīgi zaļo un Zemnieku savienības popularitātes krasās atšķirības liedz uzzināt datu īstumu. Socioloģe Brigita Zepa uzsver: ja dati abām firmām ir līdzīgi, nav pamata reitingiem neuzticēties. Šobrīd galvenā nepilnība esot intervētāju vājā kontrole. Brigita Zepa: “Mēs bijām laukos, un mums stāsta, ka, redziet, pie mums jau darbavietā bija intervētāji, kuri mūs intervēja, redziet, acīmredzot šeit nav ievēroti visi noteikumi.” Report.: Vēsturiski lielākais šoks, kad reitingu prognozes nesakrita ar reālajiem vēlēšanu rezultātiem, bija 6.Saeimas vēlēšanās. Reitingi vēstīja, ka Joahima Zīgerista vadītā kustība Latvijai ar grūtībām sasniegs 5 procentu barjeru, bet reāli ieguva 16 vietas Saeimā. Līdzīgs precedents bija arī iepriekšējās parlamenta vēlēšanās, kad aptaujās PCTVL bija izraudzīts retāk, nekā reāli partijai atdeva balsis vēlēšanu dienā. Eksperti skaidro, ka šīs izmaiņas izdara tie aptaujātie, kuri intervijas dienā norāda, ka nezina, par ko balsos. Aigars Freimanis, “Latvijas faktu” direktors: “Vai socioloģija kļūdās vai nekļūdās? Kļūdās, būtiski kļūdās ne tikai Latvijā. 90.gadu sākumā bija arī ļoti būtiska kļūda Lielbritānijā, kad vēlēšanās prognozēja leiboristu uzvaru, bet uzvarēja konservatīvie. Arī 90.gadu sākumā kļūdījās pētnieki mūsu kaimiņvalstī, kad pētījumi uzrādīja, ka uzvarēs labējie spēki, bet uzvaru izcīnīja Demokrātiskā darba partija.” Arnis Kaktiņš, SKDS direktors: “Fakts, ka SKDS, “Latvijas fakti” ir gatavi likt uz spēles savu reputāciju. Gan viena, gan otra kompānija nedomā kaut kā izzust pēc Saeimas vēlēšanām. Mēs esam pārliecināti par to, ko mēs darām, un par to, ka šis produkts ir kvalitatīvs.” Report.: Pirms vēlēšanām ierasti parādās arī dažādi alternatīvie politisko partiju reitingi. Tā, piemēram, mediji ziņo par Daugavpils universitātes Sociālo zinātņu fakultātes aptauju, kas uzrādījusi ļoti atšķirīgus datus no iepriekšminētajiem reitingiem. Latvijas Sociāldemokrātiskajai strādnieku partijai šajā aptaujā ir neticami augsts novērtējums, bet tieši šīs partijas deputātu kandidāts Vladimirs Meņšikovs, izrādās, ir šīs aptaujas autors.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu