Jūrmalas caurlaides - apšaubāmas.

Ministru kabinets Jūrmalu atzinis par īpaša režīma zonu. Tāpēc visiem, kas vēlas pilsētā iebraukt ar auto, jāmaksā nodeva - tā paredz valdības noteikumi par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldību nodevas. Noteikumos minēti arī izņēmumi - iebraukšana par brīvu ir īpašās zonas pastāvīgajiem iedzīvotājiem un personām, kurām tur pieder nekustamais īpašums vai kuras tādu pārvalda. Savukārt Jūrmalas dome toreizējā mēra Andreja Inkuļa vadībā 1996. gadā pieņemtajos saistošajos noteikumos nosacījusi, ka šīm no nodevas atbrīvotajām personām, lai iebrauktu pilsētā, ir obligāti nepieciešamas caurlaides. Turklāt par šo dokumentu saņemšanu jāmaksā - Jūrmalā reģistrētam vai pilsētā pierakstītai personai piederošam automobilim caurlaides maksa ir divi lati, bet nekustamā īpašuma pārvaldnieka vai īpašnieka mašīnai - pieci lati. Dome apgalvo, ka minētās summas sedz izsniedzamās caurlaides izgatavošanas un izsniegšanas izmaksas. Caurlaide jāatjauno ik gadu, katru reizi, protams, samaksājot attiecīgo summu. Saistošie noteikumi - apšaubāmi Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš RB atzina, ka Jūrmalas domes noteiktās kārtības likumība ir apšaubāma. Pēc Lagzdiņa domām, pastāvošā likumdošana domei nedod tiesības pieprasīt obligātas caurlaides pilsētas iedzīvotājiem un nekustamā īpašuma pārvaldītājiem vai īpašniekiem. Ministru kabineta noteikumos šīs iedzīvotāju grupas minētas kā atbrīvojamas no nodevas par iebraukšanu īpaša režīma zonā, tāpēc nepieciešamības gadījumā pietiktu, ja uzrādītu dzīvesvietas pierakstu vai īpašuma piederību apliecinošus dokumentus. Turklāt iespējai bez maksas iebraukt pilsētā jābūt visiem tās pastāvīgajiem iedzīvotājiem neatkarīgi no tā, ar kam piederošu mašīnu viņi brauc, uzsvēra deputāts. Savukārt Jūrmalas pašvaldības saistošie noteikumi šādu iespēju vispār neparedz. Runājot par caurlaižu izsniegšanu, Lagzdiņš atzina, ka likums atļauj pašvaldībai to noteikt kā maksas pakalpojumu. Taču ir viens ierobežojums - pieprasītā summa nedrīkst pārsniegt pakalpojuma izmaksas. Kāpēc par krāsaini apdrukātā kartona gabaliņa saņemšanu jāmaksā tieši normatīvos minētā summa, RB uzzināt neizdevās. Kā paskaidroja domes Finansu pārvaldes speciāliste Anita Lindermane, saistošie noteikumi pieņemti tik sen, ka atrast aprēķinus ir sarežģīti, turklāt daudzi atbildīgie darbinieki devušies atvaļinājumā. Arī caurlaižu izgatavošanas izmaksas pagaidām nav zināmas, jo dokumentu izgatavotājfirmā «Signum» nebija sastopama amatpersona, kas varētu atbildēt uz šo jautājumu. Aptaujājot citu poligrāfijas uzņēmumu speciālistus, RB noskaidroja, ka šāda veida caurlaides izgatavošanas izmaksas varētu svārstīties no 15 santīmiem līdz vienam latam atkarībā no tirāžas, zīmējuma sarežģītības un krāsu daudzuma. Pašvaldības noteikumi paredz, ka Jūrmalā pierakstītajiem iedzīvotājiem spēkratu caurlaides izsniedz Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Jūrmalas nodaļā, savukārt zemes īpašniekiem ar īpašumu apliecinošiem dokumentiem jāvēršas Jūrmalas domes Finansu pārvaldē. Jūrmalas CSDD nodaļas priekšnieks Juris Dompalms RB pastāstīja, ka katru mēnesi caurlaides izņem vidēji 1000 spēkratu vadītāji. Visi iegūtie līdzekļi nonākot CSDD kopējā kasē. Caurlaižu izsniegšanai neviens darbinieks speciāli algots netiek, nodaļā strādājošie šo pienākumu veic papildus, saņemot nelielu piemaksu pie algas. Arī domē īpaši darbinieki caurlaižu izsniegšanai zemes īpašniekiem algoti netiekot - ar to nodarbojas tie paši cilvēki, kas izsniedz caurlaides, iekasējot pašvaldību nodevas, RB apliecināja domes galvenā speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos Veronika Ramāne. Viņa arī informēja, ka ieņēmumus no caurlaižu maksas iekasēšanas pašvaldība izlieto dažādu projektu realizācijai, kā arī ar nodevu iekasēšanu saistīto izdevumu segšanai. Taisnība jāmeklē Satversmes tiesā Jūrmalas domes pārstāve pauda neizpratni par RB interesi, norādot, ka pašvaldības pieņemto kārtību savulaik akceptējušas atbildīgās institūcijas un tā netraucēti darbojusies visu šo laiku. Savukārt Saeimas komisijas priekšsēdētājs Lagzdiņš, saskatot domes noteikumos vairākas apšaubāmas prasības, neapmierinātajiem ar domes noteikto kārtību ieteica vērsties Satversmes tiesā. Arī jurists Edgars Lešinskis, kurš Jūrmalas caurlaižu jautājumu pētījis studiju laikā, uzskata, ka šī lieta jānodod izvērtēšanai Satversmes tiesai. Savos pētījumos Lešinskis gan šo problēmu tvēris plašāk, apšaubot īpaša režīma zonas Jūrmalā noteikšanas un iebraukšanas nodevas uzlikšanas pamatotību kopumā. Pēc jurista uzskata, īpaša režīma zonas nosacījumi ierobežo Satversmē paredzētās cilvēka tiesības uz brīvu pārvietošanos, tāpēc apstrīdams tādas ierobežojošas kārtības tiesiskums. Uzziņai 2002. gada pirmajos sešos mēnešos Jūrmalas dome izsniegusi 1224 iebraukšanas caurlaides personām, kurām Jūrmalā pieder nekustamais īpašums. Katra caurlaide maksā piecus latus, tātad par šo caurlaižu kategoriju iekasēti 6120 lati. Šā gada pirmajā pusgadā Jūrmalas domes ieņēmumi par visa veida iebraukšanas caurlaižu pārdošanu bija 526 229,40 lati. Gadā plānotie ieņēmumi ir 1,1 miljons latu. 2001. gadā, iekasējot iebraukšanas nodevas, pašvaldība ieguva 1 024 104,40 latus. Visi ieņēmumi tiek izlietoti kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļas, ekoloģisko, kultūras un sporta projektu realizācijai, pilsētas labiekārtošanas darbiem, kā arī ar nodevas iekasēšanu saistītiem izdevumiem. CSDD Jūrmalas nodaļā līdz šā gada jūlijam izsniegtas 6474 caurlaides. Vienas caurlaides cena ir divi lati, tātad iekasēti 12 948 lati. Pērnā gada laikā pārdotas 12 483 caurlaides un attiecīgi iekasēti 24 966 lati.