Hiperinflācijas ietekme uz Venecuēlas iedzīvotāju seksuālo dzīvi
Ekonomikas sabrukuma slēptie blakusefekti

FOTO: AP/Scanpix

Venecuēlas žurnāliste Mariana Zuniga pagājušajā mēnesī Karakasā vēlējās iegādāties prezervatīvus - viņai ātri vien nācās secināt, ka tie, tāpat kā daudzas citas preces, ekonomiskās krīzes pārņemtajā valstī kļuvušas par deficītu. Kad sievietei beidzot izdevās tos kādā veikalā atrast, piedāvājumā bija palikušas tikai septiņas paciņas, no kurām katra maksāja vairāk nekā vienu miljonu bolivāru. Pat prezervatīvi Venecuēlā bija kļuvuši par daudziem nepieejamu luksusa preci, vēsta Lielbritānijas raidsabiedrība BBC. 

Pirms augustā Venecuēlas prezidenta Maduro izziņotā minimālās algas palielinājuma par 3500%, minimālā alga valstī bija trīs miljoni bolivāru, par ko var nopirkt trīs iepakojumus prezervatīvu. 

“Mēs dzīvojam ekonomiskā krīzē,” skaidro Zuniga, piebilstot, ka tā ir izraisījusi daudzu patēriņa preču trūkumu. Tas attiecas arī uz prezervatīviem un citiem kontracepcijas līdzekļiem. 

Pēdējo piecu gadu laikā Venecuēlas ekonomika ir samazinājusies par trešdaļu, bet valsti ir piemeklējusi hiperinflācija, kas padarīja Venecuēlas valūtu faktiski bezvērtīgu.

Viens no straujās inflācijas dzinuļiem ir pieprasījums - preču valstī trūkst, bet cilvēku, kas vēlas tās iegādāties, ir neskaitāmas reizes vairāk. 

Pirmās nepieciešamības preču trūkums Venecuēlā ir mainījis arī cilvēku seksuālās dzīves paradumus, norāda Zuniga. 

Viņa stāsta, ka prezervatīvu trūkuma apstākļos cilvēki ir spiesti lietot netradicionālas un vecmodīgas kontracepcijas metodes, kas veicina gan neplānotas grūtniecības gadījumu skaita pieaugumu, gan seksuāli transmisīvo slimību izplatību. 

Ņemot vērā to, ka kontracepcijas līdzekļi ir kļuvuši  nepieejami, valstī strauji palielinājies to sieviešu skaits, kas izvēlas veikt sterilizāciju. 

Vienā no Karakasas slimnīcām pagājušajā gadā tika veiktas aptuveni 400 sieviešu sterilizēšanas operācijas. Tikpat daudz operāciju šajā slimnīcā šogad tika veikts maijā.  

Uz valsts apmaksātajām operācijām slimnīcās veidojas milzīgas rindas. 

“Iepriekš sterilizāciju galvenokārt izvēlējās veikt sievietes, kas ir vecākas par 30 gadiem un kurām ir vairāk nekā trīs bērni. Savukārt šobrīd šādu operāciju vēlas veikt arī 19 un 20 gadus vecas sievietes, kuras nevar atļauties palikt stāvoklī, jo viņas nevar iegādāties kontracepcijas līdzekļus. Tas ir izmisums,” stāsta žurnāliste. 

Venecuēlas valdības kritiķi pirmās nepieciešamības preču un medikamentu trūkumā vaino valdību, norādot, ka tās pārmērīgā paļaušanās uz ienākumiem no naftas lielā mērā ir vainojama pašreizējā krīzē. Kad naftas cenas pasaules tirgū sāka samazināties, Venecuēlai sāka trūkt līdzekļu, kā rezultātā radās problēmas ar preču importu. Savukārt preču trūkums tikai veicināja inflāciju. 

Protams, Venecuēla nav pirmā valsts pasaulē, kas piedzīvo hiperinflāciju, - vieni no dramatiskākajiem piemēriem šajā ziņā ir Vācija neilgi pēc Pirmā pasaules kara un Zimbabve šā gada sākumā. 

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF)  prognozē, ka gada inflācija Venecuēlā šogad sasniegs miljons procentus. 

Maduro valdība augustā paziņoja, ka cīņai ar inflāciju Venecuēla ievieš jaunu valūtu - suverēno bolivāru, svītrojot piecas nulles no iepriekšējā bolivāra. 

Valūtas reforma ir viens no vairākiem pasākumiem, ar kuru palīdzību Venecuēlas valdība cer atjaunot kontroli pār sagruvušo ekonomiku, 

Tomēr daudziem venecuēliešiem šīs reformas nāk par vēlu. Daudzi cilvēki valsti ir pametuši, bet daudzi citi izšķiras par labu sterilizācijai. Kā žurnālistei norādīja viena no šādu lēmumu pieņēmušajām sievietēm, šiem cilvēkiem “bērnu rūpnīca ir slēgta”. 

Uz augšu
Back