"Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK politiķe Janīna Kursīte-Pakule rosinās likumu 13.janvāra grautiņa dalībnieku amnestēšanai, vēsta "Neatkarīgā".
Deputāte vāks parakstus 13.janvāra grautiņa dalībnieku amnestēšanai (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Trešdien Valsts prezidents Raimonds Vējonis atkārtoti noraidījis par dalību Vecrīgas grautiņos notiesātā Anša Ataola Bērziņa apžēlošanas lūgumu, bet šodien Kursīte-Pakule Saeimā iecerējusi sākt vākt parakstus likumprojektam par 13.janvāra grautiņu dalībnieku amnestiju. Ja Kursītes-Pakules iniciatīva gūs atbalstu, par aktīvu dalību grautiņos notiesātie turpmāk valsts acīs tiks uzskatīti par nesodītiem.
"Es atkārtoti gaidīju uz prezidenta apžēlošanu. Tagad kļuvis zināms, ka tā atteikta. Es domāju, ka viņi - aptuveni 50 cilvēki - ir apstākļu upuri. Toreiz valstī bija krīze, situācija bija ļoti samilzusi, ar aicinājumiem atlaist Saeimu. Tā nav labākā rīcība - huligānisms, bet jaunībā cilvēki vēršas pie diezgan asiem līdzekļiem. Es pati pirms 49 gadiem līmēju pretvalstiskas lapiņas, labi, ka tas nebija Staļina laiks. Es zinu, kā tas ir jaunībā, kad, redzot kādu netaisnību, gribas tūliņ un uzreiz mainīt lietas. Domāju, pamatā tam bija jauniešu protests.
Protams, es nevaru atbalstīt tādu protesta formu, bet domāju, ka Ataolam un pārējiem bijis pietiekami ilgs laiks rūgtām pārdomām, lai varētu būt nevis pret, bet iestāties par pozitīvām lietām," ieceri pamatojusi politiķe.
Kaut arī deputāte esot optimistiski noskaņota par nepieciešamā parakstu skaita savākšanu, viņai varētu būt jāsastopas ar kolēģu pretestību. Piemēram, "Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Hosams Abu Meri, norādot, ka jautājums noteikti vispirms tiks apspriests frakcijā, atklājis, ka pats gandrīz parakstījis lūgumu par Bērziņa apžēlošanu, bet, kad iepazinies ar viņa lietu, pārdomājis.
"Viņam bija visas iespējas izvairīties no cietuma, bet viņš izvēlējās nepaklausīt jau tā maigajam spriedumam," skaidrojis Abu Meri.
Politiķis gan pieļāvis - ja amnestijas likumprojektu izstrādās rūpīgi un amnestiju piemēros tikai tiem grautiņu dalībniekiem, kuri ne pirms šiem notikumiem, ne pēc tiem nav nonākuši konfliktā ar likumu, viņš personīgi to varētu atbalstīt. Citās domās ir deputāts Aleksejs Loskutovs: "Noteikti frakcijā notiks diskusija, bet, uzreiz atbildot - es drīzāk neatbalstīšu, jo sodi viņiem bija piemēroti adekvāti un zemāki par sankcijas robežu. Mums nav pamata pārskatīt tos lēmumus, kurus pilnīgi likumīgi un pamatoti pieņēmusi tiesa."
Arī Vējonis apžēlošanu Bērziņam atteicis, norādot uz viņa attieksmi pret tiesas spriedumu.
"Neredzu, ka kopš aprīļa mēneša kaut kas būtu būtiski mainījies lietas apstākļos. Viņš soda izciešanas vietā izdarījis pārkāpumus un neciena tiesas nolemto un likumu," sacīja prezidents.
Bērziņam par dalību Vecrīgas grautiņos bija piespriesta nosacīta brīvības atņemšana uz vienu gadu un astoņiem mēnešiem. Tiesa Bērziņam piesprieda arī Valsts probācijas dienesta (VPD) uzraudzību, tomēr viņš to nepildīja un VPD neieradās, kā rezultātā tiesa mainīja savu lēmumu un nosacītu cietumsodu aizstāja jau ar reālu brīvības atņemšanu.
Šajā brīdi Bērziņš izšķīrās pamest Latviju, pēc paša vārdiem, dodoties "politiskajā trimdā". Šādos apstākļos Bērziņš 2016. gada sākumā tika izsludināts starptautiskajā meklēšanā, līdz 2017.gada pavasarī viņš tika aizturēts Čehijā.