Eiropas Savienības (ES) augstākā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni un bloka paplašināšanās komisārs Johaness Hāns aicinājuši Maķedonijas parlamentu sākt darbu pie izmaiņām konstitūcijā, kas nepieciešamas valsts nosaukuma maiņai un centieniem iestāties ES un NATO.
Maķedonijā svētdien notikušajā referendumā vairāk nekā 90% dalībnieku atbalstījuši valsts nosaukuma maiņu, taču vēlētāju aktivitāte bijusi zema. Referendumā piedalījusies tikai trešā daļa no 1,8 miljoniem balsstiesīgo pilsoņu.
Lai referendumu atzītu par notikušu, tajā bija jāpiedalās vismaz 50% balsstiesīgo. Taču premjerministra Zorana Zaeva valdība iepriekš norādījusi, ka referendumam ir konsultatīvas raksturs. Tas nozīmē, ka valdība var pieņemt referenduma iznākumu kā tautas gribas atspoguļojumu, neskatoties uz aktivitātes līmeni.
"Šī ir vēsturiska iespēja ne tikai reģiona samierināšanā, bet arī valsts apņēmīgai virzībai uz priekšu pa tās Eiropas Savienības taku," teikts Mogerīni un Hāna kopīgajā paziņojumā.
Tagad politiķiem jārīkojas saskaņā ar savu konstitucionālo atbildību ārpus partiju politiskajām līnijām, norādīts paziņojumā.
Valsts pārdēvēšana par Ziemeļmaķedoniju pieliktu punktu jau desmitgadēm ilgušajam konfliktam ar kaimiņos esošo Grieķiju, kura līdz šim bloķējusi Maķedonijas uzņemšanu eiroatlantiskajās organizācijās, jo uzskata, ka tās pašreizējais nosaukums slēpj Skopjes teritoriālās pretenzijas uz vienu no tās provincēm, kuras nosaukums arī ir Maķedonija.
Tagad vienošanās ar Grieķiju jāratificē Maķedonijas parlamentam, un ratificēšanai nepieciešams vismaz divu trešdaļu deputātu atbalsts. Tā kā Zaeva ministru kabinets ir mazākuma valdība, būs jāpārliecina vairāk nekā desmit opozīcijas deputātu balsot par vienošanās ratificēšanu.
Vienošanās jāratificē arī Grieķijas parlamentā.
Pēc referenduma iecirkņu slēgšanas Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs telefonsarunā pauda atbalstu Zaevam, uzteicot viņu par apņēmību un drosmi, cenšoties pabeigt vienošanās īstenošanu.
/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)