"Zoodārza" ietekme uz vēlēšanu rezultātu (5)

“Saskaņas” un VL-TB/LNNK vēlētājus apvieno līdzīga motivācija, kas izriet no etniski mitoloģiskās domāšanas, saka psihoterapeits Artūrs Utināns.

Skudru kaujas

Šiem vēlētājiem raksturīga pozīcija “svešie un savējie” - latviešiem drauds ir krievi un atbilstoši otrādi. Arī politiķiem var piemist mitoloģiskā domāšana, bet nav izslēgts  pragmatisks aprēķins  “tauta pieprasa”.

“Šie aizspriedumi ir iebūvēti mūsu bioloģiskajā struktūrā, tāpēc var teikt - gēnu ietekme. Nozīme ir hormonam oksitocīnam, kas atbild par pieķeršanos un ciešām saitēm tuvinieku starpā un  izraisa trauksmi attiecībā pret svešinieku.” Pētnieks piebilst, ka mazām tautām raksturīga lielāka pašaizsargāšanās pret lielu tautu ekspansiju.

Reakcija saistīta ar mūsu smadzeņu senākajiem apvidiem - limbisko sistēmu, hipotalāmu - un ir ļoti līdzīga kā dzīvniekiem.

“Grupās apvienojas arī vilki, pērtiķi un skudras. Piemēram, šimpanzes mēdz ieiet cita bara teritorijā un nogalināt kādu dzīvnieku - vienkārši tāpat, lai vājinātu sugasbrāļu pozīcijas. Pat skudru mazajās smadzenēs ir sistēma, kas pirms rīcības stratēģijas - uzbrukt vai bēgt - izvēles novērtē: esam vairākumā vai mazākumā.”

Līdzīgi darbojas politikā izmantotais pretstatījums - tradicionālā ģimene pret homoseksuāli orientētajiem.

“Konfrontācija ar faktu, ka seksuālās minoritātes neietekmē demogrāfiju, neiedarbojas - vari stāstīt, cik gribi, ka loģiskas sakarības nav - geji netraucē vairoties, beigās homofobiski noskaņotie partiju kandidāti tik un tā pateiks, piemēram, ka praids piemēslo Vērmaņdārzu,”  stāsta psihoterapeits.

Jūs esat geji?

Par pārmaiņas sološajām, jaunajām partijām balsoja tie, kuriem nepatīk, ka uz vecajiem politiskajiem spēkiem krīt aizdomas par korupciju, ir aizdomīgas investīcijas un tamlīdzīgi. Tomēr arī šajā gadījumā gaidīt brīnumu un revolucionāras pārmaiņas liek mitoloģiskā domāšana. “Radio skan frāze “neticība, ka strauji mainīsies…”. Kaut kas strauji mainīties var tikai tad, ja pie varas ar 80% balsīm tiek harismātisks reformators, kas ķeras pie radikālām reformām. Pretējā gadījumā - skaidrs, ka realitātē izmaiņas var būt tikai lēnas.” Artūrs Utināns saka, ka tagad jau būtu jāsāk domāt, kas notiks 14. Saeimas vēlēšanās. Vai “Kaimiņa partija” audzēs politisko retoriku, ja paliks opozīcijā?

“Populisti sevi reprezentē kā tautas pārstāvjus, tāpēc jebkurš medijis, kas viņus kritizē, ir tautas ienaidnieki. Viņu skatījumā - viņu pusē ir klusējošā, nenobalsojusī tauta, kas ir morāli pareiza un gudra pretēji “degradētajām” elitēm.

Ja populistu līderiem uzdod neērtus jautājumus, viņi saka, ka kritiķi ir sorosieši, šķēles, lembergi un šleseri, bet, ja neko nevar pateikt, viņi pajautā: “Vai jūs esat geji?” 

Viņu retorikā, ja cilvēks ir gejs, tad tā lieta nav tīra, viņa motīvi ir ļauni iepretim tikumīgajai heteroseksuālajai tautai.”

Kā kļūt par pasaules valdnieku?

Politiķus sabiedrība izvēlas, balstoties arhetipiskajā domāšanā. Politiķim jābūt spēcīgam, skaistam, veselīgam, nekļūdīgam, viņam nedrīkst piemist sliktas īpašības. Tādus pieprasa tauta, skaidro Utināns. “Tāpēc viņi nevar pateikt, ka ir kļūdījušies, bet tā vietā aizvainota bērna balsī pēc katrām vēlēšanām saka: “Šīs vēlēšanas izceļas ar apmelošanas kampaņu.”  Viņi neuzdod sev jautājumu: varbūt nomelnotājam taisnība? Vecās partijas netiecas atbrīvoties no biedriem, kuru vārdi saistīti ar korupcijas skandāliem, lai gan tas met ēnu uz viņu reputāciju.” 

No iespējas pakāpties pa sociālās hierarhijas kāpnēm un dominēt politiķi gūst neticamu baudu. “Arhetipiski tas raksturīgs mums visiem,” turpina eksperts. “Mēs visi esam sociāli dzīvnieki, kuriem labāk patīk būt hierarhijas augšā, nevis lejā. Vīriešiem vidēji šī tieksme vairāk raksturīga, lai gan arī sievietes visos laikos ir ietekmējušas politiku - acteku, inku, seno ēģiptiešu un arī islāma valstīs. Augstāks sociālais statuss primātiem nozīmē labākas iespējas vairoties, vairāk ēdiena un tā tālāk.”

Psihoterapeits saka, ka vēlme pēc aizvien augstāka sociālā statusa ir teorētiski nepiepildāma, jo varu kārojas aizvien vairāk un tās kvintesence ir “pasaules valdnieks”. 

Cīņu par stāvokli sabiedrībā raksturo kāds eksperiments dzīvnieku pasaulē. Pētnieki pāvu tēviņam nogrieza asti un spalvu vēdekli mākslīgi piestiprināja citam, tā padarot vistveidīgo putnu par dabā neeksistējošu skaistuli, pie kura aizskrēja visas pāvu mātītes. “Pēc analoģijas ar dzīvnieku pasauli dominantais alfa male politiķis cīnās ar beta tēviņiem. Arī pērtiķu sabiedrībā ir iespējams ne vien alfa dzīvnieks, bet demokrātiskais līderis - pērtiķis, kurš prot  kooperēties ar četriem, pieciem pērtiķiem, izrādot altruistiskus impulsus, un padzīt agresīvāko pērtiķi. Kad narcistiskais politiķis tiecas pēc varas, nozīme ir tam, vai pārējie to akceptē.”