Lietuvas Augstākā tiesa attaisno koku aizstāvjus

Lietuvas Augstākā tiesa attaisno koku izciršanas pretiniekus

Šis Augstākās tiesas lēmums ir galīgs un nepārsūdzams.

Kā secinājusi tiesnešu kolēģija, protestētāju mērķis bijis nevis veikt bīstamas darbības, bet vismaz uz laiku pasargāt kokus no nociršanas, kamēr tiks noskaidrots to stāvoklis.

Tiesa nolēmusi izbeigt administratīvo tiesvedību pret prasītājiem - advokātu Sauļu Dambrausku un mākslinieci Auksi Petrulieni.

Tā konstatējusi, ka brīdī, kad noteiktās Kauņas vietās tika uzsākta vērienīga koku izciršana, sabiedrība pauda neapmierinātību ar notiekošo, pieprasot šos darbus apturēt un vēršoties pie dažādām institūcijām. Nesaņemot pašvaldības atbildi, viens no koku izciršanas pretiniekiem pats uzņēmies iniciatīvu noskaidrot situāciju.

Atzīmēts, ka Lietuvas dendrologu biedrība, apskatot septiņas nocirstas un piecas nenocirstas kastaņas, atzinusi, ka tās būtu varējušas augt šai vietā vēl desmitiem gadu, neradot nekādu bīstamību.

Pērnvasar dažu mēnešu laikā Kauņā tika izcirsti 589 koki. Pašvaldība apgalvoja, ka tiek cirsti tikai veci un slimi koki vai arī koki, kas traucē savest kārtībā ielu vai ietvju segumu. Pilsētas iedzīvotāji savukārt norādīja uz šo darbu neatbilstību likumam un aicināja tās apturēt, iekams atbildīgās institūcijas būs izskatījušas viņu prasības.

Diskusija īpaši saasinājās pēc tam, kad Kauņas policisti lietoja spēku, lai izklīdinātu un aizturētu koku aizstāvjus. Šo soli kritizēja gan plaša sabiedrība, gan kultūras darbinieki un politiķi.

Pašvaldība, kas līdz tam bija apgalvojusi, ka kokus saglabāt nav iespējams, pēc šiem notikumiem pieaicināja ekspertus, lai izvērtētu koku stāvokli.

Kauņas pilsētas rajona tiesa pērn oktobrī vairākiem protestētājiem piesprieda 120 līdz 130 eiro naudassodus. Šie spriedumi tika pārsūdzēti apelācijas kārtībā, taču apelācijas tiesa sūdzību noraidīja.

Tad Dambrausks un Petruliene kasācijas kārtībā pārsūdzēja pirmās instances tiesas un apelācijas tiesas lēmumus, lūdzot izbeigt pret viņiem administratīvo tiesvedību.

Augstākās tiesas tiesnešu kolēģija atzinusi, ka abas tiesas, izskatot jautājumu par personas vainu, nav ņēmušas vērā visus būtiskos lietas materiālus un nav pareizi traktējušas tiesību aktus, kas reglamentē vides aizsardzības jautājumus.

Tā atsaukusies uz likumu par apstādījumiem, kas nosaka, ka, pārkārtojot esošos apstādījumus vai veidojot jaunus, jāņem vērā pamatots ieinteresētās sabiedrības viedoklis. Norādīts arī, ka fiziskajām un juridiskajām personām ir tiesības saņemt drošu informāciju par apstādījumu inventarizāciju un plānotajiem un veicamajiem darbiem, kā arī sniegt ierosinājumus par apstādījumu aizsardzību un apstrīdēt normatīviem neatbilstošas darbības.

Likums turklāt nosaka, ka fiziskajām un juridiskajām personām ir tiesības un pienākums nepieļaut nelikumīgas darbības, ja to rezultātā apstādījumi varētu tikt iznīcināti vai bojāti un pasliktinātos vides stāvoklis.

Tiesneši atzinuši, ka ieinteresētajai sabiedrībai bija tiesības pieprasīt pašvaldībai kvalitatīvu informāciju par izciršanai paredzēto koku stāvokli un lūgt veikt ekspertīzi. Kā skaidrots Augstākās tiesas lēmumā, personas balstījušās uz pārliecību, ka iestājas par sabiedrībai vēlamu rezultātu un rīkojas saskaņā ar likumu.

"Šai konkrētajā lietā šis pienākums nozīmētu neļaut nocirst vēl nenocirstās kastaņas. Prasītāji, kā arī citas personas, kas bija kopā ar viņiem, neatkāpās no kokiem un neļāva veikt darbus, jo, atkāpšanās gadījumā koki tiktu nocirsti un vairs nebūtu iespējams nedz veikt kvalitatīvu ekspertīzi, nedz arī atjaunot agrāko situāciju," teikts tiesas paziņojumā.