Pētnieks: Pretēji paustajām aizdomām "čekas maisos" komponista Imanta Kalniņa vārda nav

Komponists Imants Kalniņš

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Pretēji iepriekš publiski paustajām aizdomām Valsts drošības komitejas (VDK) aģentu kartotēkā jeb tā dēvētajos "čekas maisos" komponista Imanta Kalniņa vārda nav, - telekanāla LNT raidījumam "Top 10" apgalvoja VDK dokumentu izpētes komisijas pētnieks, vēsturnieks Ojārs Stepens.

"Pirms pāris gadiem Dainis Īvāns bija uzrakstījis rakstu, kas bija publicēts resursā "Pietiek", ka, piemēram, komponists Imants Kalniņš ir VDK aģents. Uzreiz varu pateikt - nē, tas, ko es esmu redzējis arhīvā, tā nav," paziņojis Stepens, kurš kā komisijas pētnieks iepazinies ar šobrīd slepeno aģentu kartotēku Satversmes aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centra telpās.

Kā ziņots, Saeima šomēnes pieņēma un Valsts prezidents izsludināja likuma grozījumus, kas paredz atvērt "čekas maisus". Līdz šā gada beigām Latvijas Nacionālā arhīva mājaslapā tiks publicēta aģentu kartotēka, savukārt līdz nākamā gada maijam publiski būs pieejamas vēl citas vēstures liecības, piemēram, VDK darbinieku vārdi, kā arī dokumenti, kas atklās Komunistiskās partijas saikni ar VDK. Sākotnēji VDK aģentu kartītes Satversmes aizsardzības birojs (SAB) fotografēs un pēc tam paveikto nodos arhīvam. Pirmo reizi aģentu vārdus interesenti, iespējams, varēs internetā lasīt jau decembra vidū.

Piekļūt internetā publicētajiem "maisiem" nevarēs uzreiz, jo būs nepieciešams reģistrēties. "Cilvēkiem tomēr būs jāreģistrējās, lai mājaslapu izmantotu. Viņi tomēr strādās ar personas datiem, viņi būs atbildīgi, kā tālāk tos izmantos. Nebūs tā, ka vienkārši ieiesiet arhīva lapā un lasīsiet, jums būs jāreģistrējas. [Būs jāaizpilda] aptuveni tāda pati anketa, kā jūs ejiet uz arhīva lasītavu [pildīt]," stāstījusi Latvijas Nacionālā arhīva direktore Māra Sprūdža.

Kārtību, kā interesenti varēs piekļūt internetā ievietotajiem "čekas maisiem", jānosaka valdībai speciāli izdotos noteikumos, taču ministrijas nevēlas uzņemties šo uzdevumu. Ar noteikumu palīdzību arhīvs arī cer labot vairākas likuma nepilnības. Piemēram, no likuma var saprast, ka publicēt internetā iespējams arī dokumentos atrodamas īpaši sensitīvas ziņas, piemēram, par cilvēku slimībām vai laulības pārkāpumiem. "Domāju, ka šajos noteikumos mēģināsim precizēt, ka ļoti sensitīvi dati nav publicējami, ka viņi ir pieejami arhīva lasītāvās," sacīja arhīva direktore.

Uz augšu