Kāpēc Eiropā tik reti plosās viesuļvētras?

Eiropas krastus jau vairāk nekā 50 gadus nav sasniegusi neviena viesuļvētra tās spēka pilnbriedā. Lai arī vētru sezona uz Eiropu atnes spēcīgus vējus un lietu, taču atrašanās vieta to pasargā no lielākajām un bīstamākajām viesuļvētrām.

Viesuļvētras parasti veidojas Rietumāfrikas krastu tuvumā. Ekvatora tuvumā esošie siltie okeāna ūdeņi un lielais gaisa mitrums noved pie tā, ka izveidojas strauji rotējoši gaisa stabi. Jo vairāk karsta, mitra gaisa šī sistēma uzņem, jo vairāk tā pieņemas spēkā. Tādā veidā tropiskās vētras, virzoties pāri Atlantijas okeānam, strauji var pāraugt lielās viesuļvētrās. Parasti pasāti šīs vētras aiznes rietumu virzienā - šā iemesla dēļ viesuļvētras reti sasniedz Eiropu.

Kopš 2000.gada Eiropas piekrasti sasniegušas apmēram 30 tropiskās vētras vai cikloni, kas rodas, kad viesuļvētras spēks ievērojami mazinājies. Iemesls, kāpēc tā notiek, saistīts ar Eiropas ģeogrāfisko novietojumu. 

Lai spēcīga viesuļvētra uzņemtu kursu Eiropas virzienā, tai būtu jāpārvar vairāki šķēršļi. Virzoties uz ziemeļiem, viesuļvētra sastaptos ar subtropiskajām gaisa plūsmām. Tobrīd ūdens temperatūra ir par aptuveni pieciem līdz desmit grādiem zemāka un viesuļvētra zaudē spēku, kļūstot par tropisko vētru vai ciklonu. Sasniedzot Eiropas krastus, vētra ir norimusi, taču tik un tā nes spēcīgas vēja brāzmas un nokrišņus.

Tropiskās vētras un cikloni savienojas ar citiem tuvumā esošajiem cikloniem un atmosfēras masām. Tās visbiežāk virzās uz Īrijas un Lielbritānijas piekrasti, bet dažkārt aizvirzās pat līdz Grieķijai vai Krievijas ziemeļiem. Tipiski šādu vētru postījumi ir elektroapgādes pārrāvumi, plūdi, retos gadījumos savainojas vai iet bojā cilvēki. 

2017.gadā viesuļvētra "Ofēlija" pēc pavājināšanās līdz vētras statusam sasniedza Īrijas un Skotijas krastus. Apmēram 50 000 mājsaimniecību Ziemeļīrijā uz laiku palika bez elektrības, daudzviet ceļus aizšķērsoja nogāzušies koki un dzīvību zaudēja trīs cilvēki. Tā bija postošākā vētra, kas Īrijā pieredzēta pēdējo 50 gadu laikā. "Ofēlija" varētu būt priekšvēstnesis tam, kas gaidāms nākotnē.

Gaisa temperatūrai paaugstinoties globālā līmenī, uzsilst arī ūdens Atlantijas okeānā. Zinātnieki uzskata, ka līdz ar ūdens temperatūras paaugstināšanos varētu pieaugt Eiropu sasniegušo vētru skaits un stiprums. Vairāki eksperti lēš, ka 21. gadsimta beigās viesuļvētru sezonā Eiropu ik gadu varētu sasniegt vidēji 13 spēcīgas vētras. Pašlaik Eiropu sasniedz vidēji divas spēcīgas vētras gadā.