Latvija pērn izsniegusi mazāk uzturēšanās atļauju nekā vidēji Eiropā

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Latvijā pērn izsniegtas 6647 pirmreizējās uzturēšanās atļaujas jeb 3,4 uz 1000 valsts iedzīvotājiem, un tas bija mazāks rādītājs nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ES statistikas departamenta "Eurostat" ceturtdien publiskotie dati.

Saskaņā ar tiem lielākais pērn izsniegto pirmreizējo uzturēšanās atļauju īpatsvars uz 1000 valsts iedzīvotājiem bija Maltā (23,4), Kiprā (22,1), Polijā (18), Zviedrijā (12,9), Luksemburgā (12,1), Īrijā (10) un Slovēnijā (9,5).

ES kopumā 2017.gadā tika izsniegta 3 136 141 pirmreizējā uzturēšanās atļauja, kas bija 6,1 uz tūkstoš bloka iedzīvotājiem.

Igaunijā pērn tika izsniegtas 4380 pirmreizējās uzturēšanās atļaujas, kas bija 3,3 uz tūkstoš valsts iedzīvotājiem. Lietuvā izsniegtas 10 207 pirmreizējās uzturēšanās atļaujas jeb 3,6 uz tūkstoš valsts iedzīvotājiem.

Vismazākais izsniegto uzturēšanās atļauju skaits, rēķinot uz tūkstoš iedzīvotājiem, pērn bija Rumānijā (0,7), Bulgārijā (1,5), Horvātijā (2,4) un Slovākijā (2,5).

Izsniegto pirmreizējo uzturēšanās atļauju skaits vislielākais pērn reģistrēts Polijā - 683 000 jeb 22% no kopējā ES izsniegto atļauju skaita. Vācijā tādu bija 535 tūkstoši jeb 17% no visām ES izsniegtajām atļaujām, kam sekoja Francija (250 tūkstoši jeb 8%), Spānija (231 tūkstotis jeb 7%), Itālija (187 tūkstoši jeb 6%) un Zviedrija (130 tūkstoši jeb 4%).

Latvijā pērn 32,5% no uzturēšanās atļauju saņēmējiem lūgumu pamatoja ar darba iespējām, bet 31% pamatojums bija ģimenes apstākļi. 24,1% no izsniegtajām uzturēšanās atļaujām Latvija pērn tika pamatotas ar izglītības iegūšanu, bet citi iemesli bija 12,4% izsniegto pirmreizējo uzturēšanās atļauju.

Uz augšu
Back