ĀM: Rīgas domei ir jāievēro sankciju režīms

FOTO: Sputnik/Scanpix

Visiem, tajā skaitā Rīgas domei, kas sadarbojas ar Eiropas Savienības (ES) un ASV sankciju sarakstos iekļauto uzņēmumu "Giprostrojmost", ir jāievēro sankciju režīms, skaidrojumā par sankciju īstenošanu Latvijā aģentūrai LETA uzsvēra Ārlietu ministrijā (ĀM).

Ministrijā norādīja, ka, stājoties spēkā finanšu sankcijām pret kādu personu vai uzņēmumu, Latvijas bankas pārtrauks jebkādus darījumus ar sankcionēto subjektu. Līdz ar to nekādas līgumsaistības ar sankcionēto subjektu, kas paredz maksājumu veikšanu, caur Latvijas bankām nebūs iespējams izpildīt ar sankciju spēkā stāšanās brīdi.

ES sankcijas tiek noteiktas ar ES regulām, kas Latvijā ir tieši piemērojamas un juridiski saistošas no to spēkā stāšanās brīža, norādīja ĀM. Šī gada 31. jūlijā stājās spēkā ES regula, kas noteica sankcijas par darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība; regulā sankcijas noteiktas arī pret "Institut Giprostroimost-Sankt-Peterburg".

ĀM vērsa uzmanību, ka šīs sankcijas Latvijā ir saistošas, tieši piemērojamas un ir spēkā no 2018. gada 31. jūlija. Saskaņā ar Sankciju likuma 2. panta otro daļu visām fiziskajām un juridiskajām personām ir pienākums ievērot un izpildīt ES noteiktās sankcijas. Līdz ar to ir prettiesiski uzņēmumam tieši vai netieši darīt pieejamus līdzekļus vai saimnieciskos resursus, skaidroja ĀM. No 2000. gada Krimināllikumā paredzēta arī kriminālatbildība par ES un citu starptautisko organizāciju noteikto sankciju pārkāpšanu, uzsvēra ministrijā.

26. jūnijā ĀM nosūtījusi vēstuli Rīgas domei, lūdzot izvērtēt sadarbību ar "Institut Giprostroimost-Sankt-Peterburg" meitas uzņēmumu "Giprostroimost". Vēstules nosūtīšanas brīdī šis uzņēmums vēl nebija iekļauts ES sankciju sarakstā, taču kopš 2016. gada 1. septembra tas bija iekļauts ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankciju sarakstā; tāpēc ĀM informēja Rīgas Domi par būtiskākajiem elementiem, kas jāņem vērā attiecībā uz OFAC sankcijām.

Vēstulē Rīgas domei ĀM vērsa uzmanību arī uz 2018. gada 21. jūnijā Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Sankciju likumā. Šie grozījumi cita starpā paredz pienākumu turpmāk līgumos iestrādāt aizsardzības mehānismu gadījumiem, ja iepirkumu līgumu nebūtu iespējams izpildīt tā darbības laikā noteiktu starptautisko vai nacionālo sankciju dēļ, iepirkumu līgumos paredzot iespēju vienpusēji atkāpties no līguma izpildes šādā gadījumā.

"Tā kā jau noslēgtus līgumus nav iespējams vienpusēji grozīt, likuma pārejas noteikums nosaka, ka esošie līgumi nav jāgroza. Norma, kas paredz pienākumu pārbaudīt, vai pret publiskā iepirkuma kandidātu vai pretendentu nav noteiktas sankcijas, kā arī pienākumu publiskā iepirkuma līgumā paredzēt tiesības vienpusēji atkāpties no līguma izpildes, ja līguma izpildi kavētu tā darbības laikā noteiktas sankcijas, netiek piemērota attiecībā uz tiem iepirkumiem vai iepirkumu procedūrām, kas uzsāktas vai izsludinātas pirms normas spēkā stāšanās," skaidroja ministrijā.

Vienlaikus ĀM norādīja, ka sankciju likums vai likuma pārejas noteikumi nekādā veidā neparedz iespēju, ka sankcijas varētu neievērot, ja ar sankcionētu uzņēmumu jau iepriekš ir noslēgts līgums.

Kopš Sankciju likuma grozījumu spēkā stāšanās ir veikts plašs skaidrojošais darbs attiecībā uz sankcijām, Sankciju likumu un tā īstenošanu, uzsvēra ĀM. Piemēram, ministrijas mājaslapas sankciju sadaļā ir informācija par Sankciju likuma grozījumiem, tajā skaitā attiecībā uz publiskajiem iepirkumiem. Šajā sadaļā atrodama Iepirkumu uzraudzības biroja sadarbībā ar ĀM sagatavotā infografika par sankciju piemērošanu publiskajos iepirkumos. Šī gada septembrī ĀM organizētā lekciju cikla par sankciju ieviešanu ietvaros notika lekcija "Sankcijas un publiskais iepirkums", kurā piedalījās arī vairāki Rīgas domes pārstāvji. ĀM arī turpina veikt informatīvos un skaidrojošos pasākumus.

Kā ziņots, TV3 raidījums "Nekā personīga" pagājušā svētdienā vēstīja, ka Rīgas dome sadarbojas ar ES un ASV sankciju sarakstos iekļauto firmu "Giprostrojmost", kas sarakstos iekļauta par Krimas tilta projektēšanu.

Sadarbības līgumu ar pilnsabiedrību "G.B.V", kurā ietilpst arī "Giprostrojmost", departaments noslēdzis jau 2016. gadā, proti, pirms konkrētā uzņēmuma iekļaušanas sankciju sarakstā. Līgums noslēgts par Austrumu maģistrāles posma "Ieriķu iela - Vietalvas iela" projektēšanu un autoruzraudzību. Pēc departamenta pārstāves Unas Ahunas-Ozolas aģentūrai LETA paustā, šis esot vienīgais spēkā esošais sadarbības līgums starp pašvaldību un "Giprostrojmost".

Vienlaikus viņa norādīja, ka patlaban konkrētā projekta projektēšanas darbi praktiski ir noslēgušies, un saskaņā ar līgumu, "Giprostrojmost" veicis vien 3,8% no līguma kopējā darbu apjoma. "Ņemot vērā gan paveikto darbu apjomu, gan to, ka šis ir viens no ES līdzfinansētajiem projektiem, kas jāīsteno līdz 2020. gada nogalei, Satiksmes departaments neizskata iespēju minēto līgumu lauzt," skaidroja departamenta pārstāve.

Tikmēr Drošības policija ir sākusi minētā gadījuma pārbaudi, bet, ņemot vērā, ka pārbaudes process ir sākotnējā stadijā, plašākus komentārus nesniedz.

Uz augšu