DP izmeklētajā kriminālprocesā par Saeimas Nacionālās drošības komisijas telpām figurē astoņas personas

Jaunās konservatīvās partijas birojā notiek preses brīfings, kurā informē par partijas valdes pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar bijušo partijas biedru Andra Volanska un Viktorijas Baires rīcību Ķekavas novada domē un sniedz informāciju par Jaunās konservatīvās partijas Ķekavas nodaļas turpmāko rīcību.

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Drošības policijas (DP) izmeklētajā kriminālprocesā par Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) jaunajām telpām, kuras neizdarības dēļ izrādījās nepiemērotas darbam ar valsts noslēpumu saturošu informāciju, figurē kopumā astoņas personas, aģentūra LETA noskaidroja DP.

Kriminālprocesā astoņām personām DP ir piemērojusi statusu - persona, pret kuru sākts kriminālprocess. Ņemot vērā apstākli, ka izmeklēšana šajā kriminālprocesā vēl turpinās, DP patlaban plašāk nekomentē lietas apstākļus un kad kriminālprocesu varētu nodot kriminālvajāšanai prokuratūrā.

Jau ziņots, ka publiski par šo kriminālprocesu tapa zināms 2017.gada februārī pēc Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) sēdes, kur deputātiem šādu faktu pavēstījis ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Kriminālprocess ierosināts saistībā ar faktu, ka Saeimas jaunajā ēkā, Jēkaba ielā 6/8, NDK telpas nevarēja akreditēt, jo tajās nav iespējams nodrošināt valsts noslēpuma aizsardzību, toreiz aģentūrai LETA skaidroja toreizējā komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Par šo situāciju NDK bija vērsusies ar iesniegumu tiesībsargājošajās institūcijās.

Tobrīd tika atklāts, ka kriminālprocess sākts par valsts amatpersonu bezdarbību. Tolaik izskanēja, ka uz nopratināšanu bijis aicināts Saeimas kancelejas vadītājs Māris Steins. Tāpat uz DP bija saukts arī toreizējais Saeimas izpilddirektors Valdis Ziemelis, kā arī Publisko iepirkumu un juridiskā atbalsta nodaļas darbinieces. DP aģentūrai LETA iepriekš apstiprināja, ka Steinam noteikts statuss - persona, pret kuru sākts kriminālprocess, bet drošības līdzekļi viņam nav piemēroti. DP nekomentēja, vai šāds statuss piemērots arī Ziemelim.

Steins aģentūrai LETA iepriekš pauda viedokli, ka atbildība par NDK telpu būvniecībai nepieciešamo drošības prasību ievērošanu esot bijusi iestādes vadībai jeb Saeimas Prezidijam un toreizējam Saeimas iekšējās drošības vadītājam Jānim Gulītim. Parlamenta kancelejas vadītājs piebilda, ka nezinot, kā atbildība par šo jautājumu bija sadalīta starp Prezidiju un Gulīti.

Steins izteicās, ka varētu būt pelnījis pateicību, ka savulaik ir iestājies pret Gulīša "nelikumīgu pieņemšanu šajā amatā", ņemot vērā, ka tobrīd Gulītim neesot bijusi piešķirta pielaide valsts noslēpumam. Tāpat neesot bijušas izvērtētas Gulīša spējas strādāt ar dokumentiem, norādīja Saeimas amatpersona.

Uz augšu