Zatlers: prezidenta uzrunā jaunajai Saeimai izskanēja brīdinājums
pilns raidījuma "Bez kompromisiem" ieraksts

FOTO: Mārtiņš Otto/TVNET

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa vārdos izskanēja brīdinājums jaunajai Saeimai - ja tā nespēs ievēlēt Saeimas prezidiju, nav izslēgtas jaunas ārkārtas vēlēšanas, tā TVNET raidījumā "Bez kompromisiem" žurnālistam Oļegam Ignatjevam atzina bijušais prezidents Valdis Zatlers.

Zatlers uzsvēra, ka prezidenta runā izskanējis aicinājums jaunajai Saeimai būt atbildīgai.

"Katram deputātam jābūt atbildīgam, ne tikai jāpaļaujas uz koalīcijas un partijas frakcijas lēmumiem. Tāpat uzrunā izskanēja aicinājums ievēlēt Saeimas Prezidiju, pretējā gadījumā tas liecinās par to, ka jaunā Saeima nav rīcībspējīga, jo nespēj izpildīt savu pirmo pamatuzdevumu. Prezidents diplomātiski centās pateikt, ka iespējamas jaunas ārkārtas vēlēšanas, tas bija prezidenta "wake-up call" -  "mostieties, jo, ja nespēsiet izpildīt savu pirmo uzdevumu, nav izslēgts, ka tā var notikt!"

Zatlers  norādīja, ka neuzskata, ka ārkārtas vēlēšanas tiešām varētu notikt, taču prezidents uzskatījis par nepieciešamu to pateikt. 

"Ja būs situācija, kad rodas šaubas par šīs Saeimas rīcībspēju, tāda ir tālākā loģika."

Zatlers izteicās, ka prezidents savā runā nepieminēja valdības veidošanas procesu, ko viņš bija gaidījis.

Zatlers uzskata, ka prezidents vēlas nogaidīt un pavēros, kāda būs jaunās Saeimas pirmā diena - vai tiks izvēlēts Saeimas Prezidijs vai vismaz spīkeris.

"Viņš deva vēl vienu iespēju partijām vēl savā starpā vienoties, savu iniciatīvu atliekot vēl uz dažām dienām," sacīja Zatlers.

Zatlers arī norādīja, ka partijas līdz šim izrādījušas savu vājību.

Prezidentam ir divas līdz trīs dienas pēc Saeimas Prezidija un spīkera ievēlēšanas, lai nominētu premjera amata kandidātu.

"Tas nepieciešams, jo process turpinās.  Ja vēl tad prezidents nerīkosies, viņš parādīs savu vājību. Politiskajā sistēmā tiek ieturēts līdzsvars - ja kļūst vājas partijas, ir stiprs prezidents un otrādi."

Uz jautājumu, vai prezidents valdības veidošanas procesā līdz šim izrādījis vājuma pazīmes, Zatlers atbildēja noliedzoši.

"Pirmais mēnesis ir partiju mēnesis, tas nav prezidenta mēnesis. Prezidents vāc informāciju, seko līdzi procesiem. Prezidenta vara, kad viņam jāsāk rīkoties, sākas šodien, 6. novembrī. Taču Vējonis paņēmis "tehnisko "time-out"."

Uz jautājumu, kāpēc Vējonis uzsvēris valsts eiroatlantiskā kursa saglabāšanas nepieciešamību, kas tāpat ir pašsaprotami, Zatlers atbildēja, ka prezidents "vēl joprojām jūtas kā aizsardzības ministrs, viņš ir pieradis tā runāt".

"[Vējonim] nebija jaunu ideju, tad jārunā par vecajām idejām. Reizēm nav viegli teikt pirmo runu jaunajai Saeimai."

Zatlers uzskata, ka neviena no jaunievēlētajām partijām valsts eiroatlantisko kursu neapdraud.

"Ir jāatceras, kurp mēs ejam, bet tad bija jārunā nedaudz vairāk: par to, kādi ir mērķi mūsu eiroatlantiskajai integrācijai, ko mēs gribam sasniegt NATO un ES kontekstā. Bet te atkal ir runa par jaunām idejām, kuru [prezidenta runā] nebija."

Uz jautājumu, ko Zatlers būtu darījis citādi attiecībā uz pirmo uzrunu Saeimai, Zatlers atbildēja, ka viņš noteikti būtu pieminējis valdības veidošanas procesu.

"Grūti pateikt - kā, jo vārdi rodas, kad ir informācija. Man šādas informācijas par šā brīža situāciju nav, bet prezidentam tāda ir. Tai jābūt, to jāpiegādā prezidenta padomniekiem, kas strādā ar partijām 24 stundas diennaktī. Bez informācijas prezidentam daudz grūtāk pieņemt lēmumu."

Jau ziņots, ka šodien uz savu pirmo sēdi sanākusi jaunievēlētā 13. Saeima. Saskaņā ar Satversmē noteikto, jaunievēlētās Saeimas pirmo sēdi atklāj un līdz jaunā priekšsēdētāja ievēlēšanai vadīs 12. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Prezidenta runu TVNET studijā raidījumā "Bez kompromisiem" analizēja populārais žurnālists Oļegs Ignatjevs. Ignatjevs šonedēļ portālā TVNET sāka savu diskusiju raidījumu "Bez kompromisiem", kurā kopā ar ekspertiem TVNET studijā meklēs atbildes un skaidros Latvijā notiekošos procesus. 

Ignatjeva veidotais diskusiju raidījums "Bez kompromisiem" ir portāla TVNET krievu redakcijas pirmais videoprojekts, kurš ir tikai viens no soļiem portāla videoplatformas tālākā attīstībā."Bez kompromisiem" tiešraides formātā būs redzams divas reizes nedēļā.   

Pirmajā Saeimas sēdē jau ir ievēlēti balsu skaitītāji, kā arī pagaidu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija. Tās locekļi komisijas sēdē pārbauda vēlēšanu materiālus un sūdzības par vēlēšanām, ja tādas iesniegtas Centrālajā vēlēšanu komisijā. Komisija sagatavo ziņojumu Saeimai par deputātu pilnvaru apstiprināšanu.

Tad deputāta amata kandidāti, kas ievēlēti 13. Saeimā, dod svinīgu solījumu un apliecina to ar savu parakstu.

Pēc svinīgā solījuma došanas deputāti balso par lēmuma projektu par 13. Saeimas deputātu pilnvaru apstiprināšanu.

Jaunievēlētā Saeima pirmajā sēdē atklātā procedūrā ar vēlēšanu zīmēm ievēlē Prezidiju - parlamenta priekšsēdētāju, divus viņa biedrus, sekretāru un viņa biedru.

Saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likumu līdz ar jaunievēlētās Saeimas sanākšanu uzskatāms, ka Ministru kabinets ir atkāpies, tādēļ sēdi noslēdz ar valdības paziņojumu par savu pilnvaru nolikšanu. Līdzšinējā valdība turpinās pildīt savus pienākumus līdz brīdim, kad deputāti apstiprinās jaunu valdību.

No 12. Saeimas deputātiem jaunajā sasaukumā pārvēlēti 34 deputāti, tātad 66 parlamentārieši būs jauni.

Kopumā parlamentā darbosies septiņas frakcijas - "Saskaņas", Jaunās konservatīvās partijas, "KPV LV", "Attīstībai/Par!" (AP), nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK), Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), kā arī "Jaunās Vienotības" (JV). Vislielākā frakcija - 23 deputāti - būs "Saskaņai", JKP un "KPV LV" pārstāvēs pa 16 deputātiem, AP un VL-TB/LNNK - pa 13, ZZS - 11, bet JV - astoņi.

Kā ziņots, arī balsojuma priekšvakarā politiķi vēl nebija vienojušies par Saeimas Prezidija sastāvu. Partijas nav vienojušās arī par koalīcijas sastāvu un valdību.

Uz spīkera amatu plāno kandidēt Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP) un 12. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK). Citiem amatiem Prezidijā "Attīstībai/Par!" varētu virzīt Mariju Golubevu, "Saskaņa" - Andreju Klementjevu, "KPV LV" - Artusu Kaimiņu, bet Zaļo un zemnieku savienība - Gundaru Daudzi.

Uz augšu
Back