Kas notiek ar Ķīnas uiguriem un kāpēc Pekina par to negrib runāt?

FOTO: Reuters/ScanPix

Ķīnas valdība arvien skaļāk tiek apsūdzēta uiguru un citu musulmaņu minoritāšu vajāšanā, vairākus simtus tūkstošu cilvēku bez tiesas turot īpaši izveidotos “pretekstrēmisma centros” Sjiņdzjanas reģionā, kas atrodas Ķīnas galējos rietumos. Ķīnas valdība visas apsūdzības noraida, sakot, ka uiguri brīvprātīgi apmeklē “pāraudzināšanas skolas”, kuras izveidotas ar mērķi apkarot terorismu un reliģisko ekstrēmismu. Lielbritānijas raidsabiedrība BBC mēģina noskaidrot, kas notiek Sjiņdzjanā, par ko Ķīna runā nelabprāt.

Šā gada augustā ANO Komiteja rasu diskriminācijas izskaušanai paziņoja, ka līdz pat vienam miljonam uiguru un citu musulmaņu minoritāšu pārstāvju atrodas apcietinājumā Sjiņdzjanā. 

Bažas paudušas arī vairākas cilvēktiesību aizsardzības organizācijas, norādot, ka tiek gūts arvien vairāk pierādījumu, ka pret iedzīvotājiem Sjiņdzjanā tiek vērsta represīva novērošana. 

Kas ir uiguri? 

Uiguri ir tjurku tauta - lielākoties musulmaņi. Sjiņdzjanā dzīvo aptuveni 11 miljoni uiguru. Uiguri sevi uzskata par kulturāli un etniski piederīgiem Centrālāzijas tautām. Uiguru valoda ir viena no tjurku valodas grupas valodām. 

Pēdējo gadu desmitu laikā ir vērojama etnisko ķīniešu masveida emigrācija uz Sjiņdzjanu, kā rezultātā uiguri bažījas, ka tiek apdraudēta viņu kultūras un dzīvesveida eksistence. 

Kur ir Sjiņdzjana? 

Sjiņdzjana atrodas Ķīnas galējos rietumos, tā ir Ķīnas lielākais reģions. 

Sjiņdzjana ir autonoms reģions, kas teorijā nozīmē, ka tam ir zināmas pašnoteikšanās tiesības. Tomēr realitātē Sjiņdzjana atrodas stingrā Ķīnas centrālās valdības kontrolē. 

Gadsimtiem ilgi Sjiņdzjanas ekonomika koncentrējusies uz lauksaimniecību un tirdzniecību, ņemot vērā to, ka reģionu šķērso Zīda ceļš. 

20. gadsimta sākumā uiguri uz neilgu laiku pasludināja neatkarību no Ķīnas, tomēr pēc Ķīnas tautas republikas proklamēšanas 1949.gadā reģions atgriezās pilnīgā Ķīnas valdības kontrolē. 

Kas notiek ar Sjiņdzjanas iedzīvotājiem? 

ANO Komiteja rasu diskriminācijas izskaušanai augustā pauda bažas, ka Ķīnas varas iestādes Sjiņdzjanas Uiguru autonomajā rajonā ir izveidojušas ko līdzīgu masveida internēšanas nometnei, kurā tiek veikta politiska un kulturāla iedzīvotāju ideoloģiskā “apstrāde”. 

Cilvēktiesību organizācija “Human Rights Watch” (HRW) paziņoja, ka šajās nometnēs ievietoti visi reģiona iedzīvotāji, kuriem ir radinieki 26 tā dēvētajās sensitīvajās valstīs, piemēram, Indonēzijā, Kazahstānā un Turcijā. 

Uz nometnēm jādodas arī cilvēkiem, kuri ir kontaktējušies ar cilvēkiem no sensitīvajām valstīm. 

Cilvēktiesību aktīvisti uzsver, ka uiguriem un citiem “pāraudzināšanas centros” ievietotajiem cilvēkiem ir jāmācās ķīniešu valoda, jāzvēr uzticība Ķīnas prezidentam Sji Dzjiņpinam, kā arī jāatsakās no savas reliģijas vai vismaz jākritizē tā. 

HRW norāda, ka uiguri ir pakļauti intensīvai novērošanai, kas ietver gan seju atpazīšanas tehnoloģiju izmantošanu, gan arī QR kodu reģistrēšanu cilvēku dzīvesvietās.  

Mediji Sjiņdzjanā ir gandrīz pilnībā aizliegti, kas nozīmē, ka gūt ieskatu reģionā notiekošajā ir grūti. 

Tomēr Lielbritānijas raidsabiedrības BBC korespondentiem ir izdevies vairākas reizes apmeklēt Sjiņdzjanu, tādējādi iegūstot pierādījumus šo internēšanas nometņu eksistencei un apjomīgai policijas spēku klātbūtnei reģionā. 

BBC iegūtie satelītuzņēmumi arī liecina, ka Sjiņdzjanā pēdējo dažu gadu laikā ir uzbūvētas vismaz 44 jaunas augsta drošības režīma ēkas. 

Tāpat BBC ir izdevies aprunāties ar vairākiem Sjiņdzjanas nometnēs pabijušiem uiguriem. 

Ablets Tursuns Tohti no apcietinājuma tika atbrīvots 2015. gadā. Viņš stāsta, ka aizturētajiem bija piespiedu kārtā jāmācās Ķīnas likumi un katru rītu jādzied dziesma ar nosaukumu “Bez Komunistiskās partijas jauna Ķīna nav iespējama”. 

Savukārt uigurs vārdā Omirs, kuram izdevies aizbraukt no Ķīnas un apmesties uz dzīvi citā valstī, stāsta par piedzīvoto vardarbību. 

“Viņi neļāva man gulēt. (..) Viņi mani sita. (..) Es dzirdēju arī citus cilvēkus kliedzam,” stāsta vīrietis, piebilstot, ka daudzi aizturētie uiguri tikuši arī spīdzināti. 

Uiguru separātistu vardarbība 

Ķīnas valdība norāda, ka Sjiņdzjanā tiek apkaroti islāma separātistu radītie draudi.  

Lai arī vairāki uiguri ir pievienojošies džihādistu grupējumam “Islāma valsts”, cilvēktiesību aizstāvības organizācijas norāda, ka Pekina pamatīgi pārspīlē uiguru separātisma  un terorisma draudus, lai attaisnotu pret tiem vērstās represijas. 

2009.gadā Sjiņdzjanas galvaspilsētā Urumči nemieros tika nogalināti aptuveni 200 cilvēki, lielākoties ķīnieši. 

Kopš tā laika Sjiņdzjanā regulāri notiek uiguru separātistu veikti uzbrukumi. 

Pekinas pretseparātisma “kampaņa” Sjiņdzjanā pieņēmās spēkā pēc 2017.gada uzbrukuma, kad uzbrukumā Sjiņdzjanā tika nogalināti pieci cilvēki. 

Ko saka Ķīna? 

Ķīna uzstāj, ka Sjiņdzjanā tā vēršas pret etnisko separātismu un teroristu kriminālām aktivitātēm. 

Augustā notikušā ANO sanāksmē Ķīnas amatpersonas kategoriski noraidīja apsūdzības, ka miljons uiguru Sjiņdzjanā atrodas “pāraudzināšanas” centros. 

Tomēr šā gada oktobrī Sjiņdzjanas amatpersonas atzina, ka reģionā ir izveidoti brīvprātīgi “brīvdienu izglītības” centri, kas esot lielisks instruments cīņā ar terorismu. 

Amatpersonas gan nekomentēja, vai nodarbības šajos centros ir jāapmeklē piespiedu kārtā. 

Ķīnas komentāri Sjiņdzjanas jautājumā ir ļoti reta parādība, un ņemot vērā to, ka Ķīna pilnībā kontrolē piekļuvi reģionam, neatkarīgiem novērotājiem ir sarežģīti iegūt reālu priekšstatu par reģionā notiekošo. 

Neskatoties uz pieaugošo starptautisko kritiku Ķīnai par tās vēršanos pret uiguriem, neviena valsts nav spērusi nekādus citus soļus, lai mainītu situāciju. 

ANO pieprasīja Ķīnai ielaist Sjiņdzjanā neatkarīgus novērotājus, tomēr šī prasība tikai izraisīja Pekinas dusmas.

Uz augšu