Tuvākajās dienās tiks sākta Rīgas Lielo kapu "inventarizācija", kuras laikā plānots apzināt kapličās esošos pieminekļus un to fragmentus, iespējams, atklājot arī jaunas apbedījuma vietas un vēsturiskus objektus, informēja Rīgas pieminekļu aģentūras direktors Guntis Gailītis.
Šajā apkatē plānots veikt visu Lielajos kapos esošo pieminekļu kataloģizāciju un uzskaiti, veidojot katram objektam savu uzskaites kartīti. Tāpat plānots inventarizēt visās kapličās esošo kapu pieminekļus un to fragmentus un izveidot atbilstošu to glabāšanas novietni tajās kapličās, kuras nav plānots eksponēt. Tāpat paralēli tiks vākta informācija no arhīviem par to, kādas tieši personas kapos apglabātas. Nākotnē plānots izstrādāt publiski pieejamu digitālo datubāzi ar dažādiem informācijas un materiālu līmeņiem.
Šodien Lielajos kapos bija pulcējušies vairāku pašvaldības iestāžu pārstāvji, lai novērtētu līdz šim paveiktos darbus. No vēsturnieku, pieminekļu sargu un attīstītāju viedokļa vissarežģītākais patlaban joprojām esot saprast Lielo kapu nākotnes koncepciju, jo neskaidrības kavē arī turpmāku darbu plānošanu.
RPA galvenais restaurācijas speciālists Ivo Graudums pastāstīja, ka kopumā kapu teritorijā ir 26 unikālas kapličas, kam pieskaitāmas vēl aptuveni desmit rindu kapličas. "Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) prasa konceptuālu risinājumu, lai dotu atļaujas jelkādiem darbiem. Bet ar šo nākotnes redzējumu iet grūti, jo ir ļoti daudz iesaistīto pušu. Vieni grib atjaunot kapus, citi grib atpūtas vietas," sacīja Graudums.
Graudums vērsa uzmanību, ka tieši turpmākais attīstības scenārijs palīdzētu saprast - cik un kādā veidā kapličas jāatjauno, vai tās nepieciešams tikai iekonservēt un eksponēt, vai varbūt tām vajag restaurēt iekštelpas, un, ja vajag, - tad kādos apjomos un tamlīdzīgi.
Patlaban ārēji restaurēta viena kapliča, divām ir uzstādīti jumta stiprinājumi, vēl vairākām uzstādīti pagaidu jumti. Tāpat speciālisti ir visām kapličām ir uzstādījuši atslēgas un ielikuši logus, lai nepieļautu nepiederošu personu iekļūšanu tajās un novērstu turpmāku to bojāšanu.
Arī RPA piesaistītā vēsturniece Guna Vainovska apstiprināja, ka teritorijas nākotne joprojām ir neskaidra. "Nosaukums ir "Dārzu un parku ansamblis Lielie kapi". Vieni lasa no vienas puses, otri no otras, un tur ir tā problēma - atrast vidusceļu. Mēs gan gribētu tikt skaidrībā ar šo jautājumu ziemas mēnešos, lai pavasarī varētu turpināt mērķtiecīgi strādāt," sacīja vēsturniece.
Savukārt SIA "Rīgas meži" pārstāvji, kas apsaimnieko kapu teritoriju, vērsa uzmanību uz drošības apdraudējumiem, jo teritorijā nav apgaismojuma un videonovērošanas kameru, kas teritorijā brīvi ļauj uzturēties vandaļiem un huligāniem, kas nereti turpina bojāt pieminekļus.
Rīgas izpilddirektors Juris Radzevičs gan solīja, ka pašvaldība tuvākajā laikā sāks veidot projektu, kas paredzētu gan papildu apgaismojuma, gan videokameru uzstādīšanu. "Apgaismojums te daļēji jau ir, bet mēs plānojam sagatavot projektu arī kameru uzstādīšanai, jo šādās vietās drošība ievērojami palielinās. Kameras palīdzēs novērst arī to, ka uz soliņiem pulcējas alkoholiķi vai citas nevēlamas personas. Mēs pavisam nesen esam pārņēmuši šo teritoriju, taču nevaram ignorēt cilvēku prasības, tādēļ uzlabojumus ceram veikt jau nākamgad," sacīja Radzevičs.
Pats RPA direktors Gailītis vairākkārt uzsvēra, ka kapu teritorijas izpētē jāiegulda milzīgs darbs un tieši plānotā "inventarizācija" varētu palīdzēt ieviest kādu skaidrību. "Teju zem katras kapličas un piemiņas plāksnes ir pagrabi. Tajos pagrabos var būt ieroči, jo kara laikā tur slēpās karavīri, tur var būt jaunas, līdz šim nezināmas kapa vietas - mēs nezinām, kas tur ir. Tikai veicot izpēti, mēs sapratīsim, ar ko vispār ir jārēķinās," sacīja Gailītis.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka arī iesaistīto pušu koncepcijas izstrādē esot ārkārtīgi daudz, jo savs viedoklis esot apkaimes iedzīvotājiem, pieminekļu sargiem, apbedīto radiniekiem, kultūras jomas pārstāvjiem un citiem. "Galvenie virzieni patlaban ir - parku komplekss kā atpūtas vieta vai tomēr nekropole," sacīja Gailītis.
Viņš pauda pārliecību, ka projekta finansēšanā un teritorijas attīstīšanā būtu jāiesaistās gan pašvaldībai, gan valstij, gan arī dažādiem ārvalstu fondiem un privātpersonām. "Mums jau bija situācija, ka ieplānojām restaurēt vienu pieminekli un pēkšņi uzradās mirušā mazdēls no Berlīnes, kurš bija gatavs palīdzēt ar finansējumu. Te ir vairāku dzimtu atdusas vietas, un pieļauju, ka arī viņu radinieki varētu būt ieinteresēti iesaistīties," sprieda Gailītis.
Daži satiktie iedzīvotāji pašvaldības pārstāvjiem pastāstīja, ka pārsvarā teritoriju izmantojot kā atpūtas un pastaigu vietu un nākotnē vēlētos, lai te tiktu uzstādīti papildu soliņi un apgaismojums, kā arī tiktu labiekārtota teritorija.
"Rīgas meži" valdes loceklis Uldis Zommers klātesošajiem skaidroja, ka atsevišķās vietās uzņēmums jau atjaunojis soliņus, taču tas esot jādara stingrā sadarbībā ar NKMP. "Soliņi vēsturiski te bijuši dažādi, un mūsu sākotnējais risinājums pieminekļu sargiem īsti nepatika. Taču tagad esam vienojušies par kopsaucēju un pavasarī turpināsim soliņus uzstādīt tur, kur tie agrāk jau ir bijuši," sacīja Zommers.
Neskaitot veiktos konservācijas un remontdarbus kapličām, šogad RPA uzstādījusi Lāčplēša kavaliera ordeņa karavīru piemiņas plāksni, sakopusi Krišjāņa Barona piemiņas vietu, atjaunojusi Jaunlatviešu skvērā esošos pieminekļus, kā arī veikusi vairāku pieminekļu attīrīšanu.
Vēl šogad izgatavoti un uzstādīti trīs informatīvie stendi, sagatavoti informatīvie bukleti ar iezīmētām ievērojamu pilsētnieku apbedījuma vietām un īsu pārskatu par kapu vēsturisko attīstību. Tāpat sākts vadīt bezmaksas ekskursijas gan skolniekiem, gan pieaugušajiem.
Aģentūras eksperti veic arī pētniecību bibliotēkā un muzejos ar mērķi apkopot šajās krātuvēs glabātos materiālu par Lielajiem kapiem.
Plānojot nākotnes darbus, RPA apsekojusi 60 degradētos kapu pieminekļus visā teritorijā un sastādījusi to bojājumu un defektu aprakstu. Balstoties uz konstatēto, izstrādāta tālākā darbības programma un sagatavota šo pieminekļu restaurācijas darbu metodika, kas saskaņota NKMP.
Lielajos kapos patlaban atrodamas vairāk nekā 40 apbedīšanas vietas, tostarp vairāku jaunlatviešu - Krišjāņa Barona, Krišjāņa Valdemāra, Andreja Pumpura un citas. Lielajos kapos piemiņas vietas izveidotas arī kādreizējam Rīgas mēram Džordžam Armitstedam, Fricim Brīvzemniekam, Voldemāram Zeltiņam, kā arī vairākiem vācu izcelsmes kultūras un sabiedriskajiem darbiniekiem.
Kopumā tur atrodas valsts nozīmes 16 vēstures, 24 mākslas un 28 arhitektūras pieminekļi. Vēsturiski kapi veidojušies 18. gadsimta beigās.
Jau vēstīts, 27 hektārus plašā Lielo kapu teritorija pirms diviem gadiem nonāca Rīgas domes pārziņā. Teritorijas apsaimniekošanu veic "Rīgas meži", bet kultūrvēsturisko pieminekļu atjaunošanu - Rīgas pieminekļu aģentūra.
Iespējamie kapu attīstības scenāriji RPA bija jāizstrādā jau līdz martam, taču vēlāk termiņu Rīgas dome pagarināja līdz jūnijam.
Kopumā Lielo kapu būvju un pieminekļu glābšanai, konservācijai un restaurācijai RPA šogad atvēlējusi 179 347 eiro, no kuriem 149 347 eiro ir valsts finansējums.
