Francijas prezidents Emanuels Makrons pārliecinoši uzvarēja 2017.gada vēlēšanās un raisīja cerības par spēcīgāku, pārtikušāku Franciju, kas nākotnē - pēc Vācijas kancleres Angelas Merkeles aiziešanas no politikas - varētu kļūt par Eiropas galveno virzītājspēku. Taču pusotru gadu vēlāk Makrona popularitātes reitings Francijā nokrities līdz apmēram 25% un neveiksmīgas ekonomiskās reformas kulminējušas "dzelteno vestu" protestos un vardarbīgos grautiņos.
Makrons ieviesa reformas nodarbinātības un nodokļu likumos, cerot tādā veidā stimulēt valsts ekonomiku. Taču sabiedrībā tās bija ārkārtīgi nepopulāras. Makronam tika pārmesta lēmumu pieņemšana par labu turīgākajam iedzīvotāju slānim, un vairākās sabiedriskās domas aptaujās atklājās, ka iedzīvotāji bijušo baņķieri Makronu uzskata par augstprātīgu un pārāk atrautu no realitātes, norāda raidorganizācija "Bloomberg".
"Dzelteno vestu" protestus izraisīja Makrona plāns celt akcīzes nodokli degvielai, lai mudinātu izvēlēties zaļākas alternatīvas un samazinātu kaitīgo emisiju apjomu. Sabiedrības dusmas par pieaugošo dzīves dārdzību pārauga vardarbīgos grautiņos, kas jau vairākas nedēļas nogales plosa Parīzi un citas Francijas pilsētas.
"Mēs runājam par dzīves dārdzību, bet Makrons stāsta par ekoloģiju," žurnālistiem stāsta viens no protestētājiem. "Makrona risinājums tiem cilvēkiem, kas mēneša beigās nevar atļauties pārtiku, ir nopirkt saules baterijas un elektromobiļus."
Makrons pēc pirmajām nekārtībām solīja nepadoties spiedienam "no ielām". Taču otrdien, 4.decembrī, pēc ārkārtas tikšanās Elizejas pilī premjerministrs Eduārs Filips paziņoja par plānotās degvielas akcīzes nodokļa celšanas apturēšanu, bet vēlāk tika pieņemts lēmums atteikties no nodokļa palielināšanas visu nākamo gadu. "Neviens nodoklis nav tā vērts, lai apdraudētu valsts vienotību," sacīja Filips. Taču "dzeltenās vestes" paziņoja, ka negrasās izbeigt protestus.
Protestētāju prasības aug. Daļa grib atjaunot "bagātības nodokli", citi pieprasa palielināt pensijas, celt minimālo algu, samazināt politiķu atalgojumu un pat Makrona atkāpšanos un Nacionālās asamblejas aizstāšanu ar "tautas padomi". Aptaujas liecina, ka trīs ceturtdaļas Francijas iedzīvotāju atbalsta protestētāju prasības, kaut arī nosoda vardarbības izpausmes.
Protesti sākās kā reakcija pret degvielas nodokļa celšanu, bet turpinājās kā sacelšanās pret prezidentu. "Gāzt buržuāziju!" "Mēs esam nocirtuši galvas par mazākiem nodarījumiem." "Makron, atkāpies!" Šādi grafiti ar krāsu uzpūsti uz Triumfa arkas.
1.decembra grautiņos Parīzes centrā tika apgāztas un aizdedzinātas automašīnas. Policija nespēja savaldīt pūli par spīti tam, ka lietā tika likta asaru gāze un ūdens lielgabali. Tika aizturēti vairāk nekā 400 cilvēki. Gatavojoties jauniem grautiņiem, šajā nedēļas nogalē pastiprināta policijas klātbūtne - valdība visā valstī dislocēs 89 000 policistu.
Makrona popularitāte ir sasniegusi līdzīgu līmeni kā viņa priekšgājējam Fransuā Olandam. Abiem prezidentiem kopīgs tas, ka viņi mēģināja atdzīvināt Francijas panīkušo sociālo un ekonomisko vidi ar reformām. Taču ceļā uz ilgtermiņa mērķiem nākas samierināties ar īstermiņa neērtībām. Olands piekāpās, taču Makrons solījis to nedarīt. Vai tas izdosies, rādīs laiks.
Tomēr Makrona problēmas nav tikai iekšpolitiskas. Makrons vēlēšanās startēja ar proeiropeisku pozīciju un ambīcijām. Daudzi cerēja, ka pēc Merkeles pilnvaru beigām Makrons varētu kļūt par Eiropas Savienības (ES) "de facto" līderi. Pašlaik neizskatās, ka tas notiks.
Lai Makrons varētu īstenot savu vīziju par Eiropu, viņam vispirms vajadzēja sakārtot Franciju. Berlīne gadiem ilgi ar frustrāciju, kas balansēja uz robežas ar paniku, noraudzījās uz iepriekšējo Francijas prezidentu Nikolā Sarkozī un Fransuā Olanda nespēju ieviest nopietnas reformas, lai vērstu par labu arvien sarežģītāko ekonomisko situāciju, norāda medijs "Politico". Arī Makronam šis uzdevums varētu nebūt pa spēkam - kamēr paša valstī viņa popularitātes reitings ir zem 30%, viņa ierosinājumi par vērienīgām izmaiņām eirozonā vai Eiropas aizsardzības sfērā netiek uztverti nopietni.
"Makrons izskatās ārkārtīgi novājināts un izolēts. Gan Francijas, gan Eiropas līmenī," intervijā "Bloomberg" norāda Parīzes Politikas zinātnes institūta profesors Marks Lazārs.
