Bobrova, līdz frontes līnijai astoņi kilometri. Mazs šunelis snaiksta galvu virs sētas pie Ukrainas karoga krāsās nokrāsotiem vārtiem un sparīgi aprej piebraukušos ciemiņus. Šunelis apsargā Bobrovas ciemata aktīvistes un uzņēmējas Ludmilas mājas. Esam atbraukuši Ludmilu apciemot. 

Doņeckas prokuratūras galvenās ieejas durvis vairākās rindās ir nobloķējuši cilvēki pūļa savaldīšanas ekipējumā. Uz muguras viņiem rakstīts "Milicija". Viņu skatieni ir tramīgi, skaidri redzams, ka viņi ir nobijušies. Viņus ir ielencis milzīgs pūlis ar Krievijas, DNR un citiem separātistu karogiem rokās. Daļa rotājusies ar Georga lentītēm, daļai sejām priekšā balaklavas. Pūlis korī skandina: "Milicija ar tautu! Milicija ar tautu!" Pēc tam pūlis pieprasa: "Prokuroru! Prokuroru!" Kāds no pūļa uzrunā pirmajā rindā stāvošo kareivi: "No kurienes tu esi? Kāpēc klusē? Kāpēc esi atbraucis? Esi pret tautu? Par ko tu esi? Pret ko tu esi?" Brīdi vēlāk satrakojies pūlis spiežas virsū Iekšlietu ministrijas kareivjiem, kuri atkāpjoties klūp cits pār citu un gāžas kaudzē. Uz viņiem lido bruģakmeņi un akmeņu krusa. Skan: "Pi***i!" Pēc brīža lielākā daļa miliču ir patvērušies prokuratūrā, bet daži no viņiem tiek ierauti pūlī, kur viņiem tiek norautas aizsargķiveres un aizsargtērpi. Kāds jaunietis treniņtērpā nekavējoties uzvelk sev galvā trofeju - ķiveri. Pūlis sauc: "Fašisti, fašisti!" Kāds sagūstītais tiek rauts cauri trakojošam pūlim. "No kurienes tu, suka, esi?" viņam kliedz apkārtstāvošie. Viņa acīs ir šausmas.

CopyLinkedIn Draugiem X