Drošības policija pārdēvēta par Valsts drošības dienestu

Valsts drošības dienesta priekšnieks Normunds Mežviets

FOTO: Evija Trifanova/LETA

No šodienas, 1. janvāra, Drošības policijas (DP) turpmākais nosaukums būs Valsts drošības dienests (VDD), informē VDD pārstāvji.

Līdz ar nosaukuma maiņu DP izmanto arī citu logotipu. Arī jaunajā drošības iestādes logotipā ir atainots ērglis, taču uz tā krūtīm novietots vairogs ar trīs zvaigznēm, simbolizējot dienesta vērtības - valsti, drošību un dienestu.

Nosaukuma maiņa ir saistīta ar tiesiskās pēctecības principa nodrošināšanu arī pretizlūkošanas un valsts iekšējās drošības jomā. Proti, dienests atbilstoši misijai, funkcijām un tam dotajiem uzdevumiem ir pēctecis 1919.gadā dibinātajam Valsts drošības departamentam - pirmajam civilajam pretizlūkošanas un valsts iekšējās drošības dienestam Latvijā.

Vienlaikus nosaukuma maiņa ir nozīmīgs atskaites punkts turpmākai darbībai un dienesta attīstībai. Dienests neveic policijai raksturīgas funkcijas, līdz ar to vārda "policija" lietojums nosaukumā sabiedrībā ir radījis neprecīzu izpratni par dienesta misiju. Dienests ir viena no trim valsts drošības iestādēm, kas veic pretizlūkošanu un īsteno preventīvus pasākumus valsts iekšējās drošības nodrošināšanā, un kura uzdevumi ir saistīti ar risku novēršanu un apdraudējuma neitralizēšanu.

Valdība pērn 18.decembrī apstiprināja VDD nolikumu, kurā noteikts, ka šī iestāde veic Nacionālās drošības likumā, Valsts drošības iestāžu likumā, Operatīvās darbības likumā, likumā "Par valsts noslēpumu" un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un uzdevumus.

Nolikums paredz, ka dienesta priekšnieks nosaka iestādes struktūru un darba organizāciju, kā arī sagatavo dienesta reglamentu. Dienesta darbības tiesiskumu nodrošina dienesta priekšnieks. Dienesta priekšnieks ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību.

Iestādes priekšniekam ir tiesības atcelt iestādes amatpersonu lēmumus, pavēles, rīkojumus un norādījumus.

Dienesta priekšnieka izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību, kas nav saistīta ar operatīvās darbības, izlūkošanas un pretizlūkošanas procesiem un valsts noslēpuma aizsardzības sistēmu, var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu iekšlietu ministram, ja normatīvajos aktos nav noteikta cita apstrīdēšanas kārtība. Iekšlietu ministra lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

Dienests ne retāk kā reizi gadā iesniedz Iekšlietu ministrijā pārskatu par dienesta funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu.

Oktobrī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts drošības iestāžu likumā, ar kuriem cita starpā DP pārdēvēta par VDD.

Likuma grozījumi bija nepieciešami, lai visām trim drošības iestādēm valstī - Satversmes aizsardzības birojam, Militārās izlūkošanas un drošības dienestam un VDD - būtu vienāds regulējums. Turpmāk šis likums attieksies arī uz VDD un tā amatpersonām vairs nebūs saistošs iekšlietu sistēmas regulējums. Līdz ar to lielākās izmaiņas skar tieši VDD, deputātus iepriekš informēja Iekšlietu ministrijas pārstāvji.

Uz augšu