Kas jauns hokejā? Runā Matulis: 2019. un tā izaicinājumi (1)

Pats pirmais – Rīgas “Dinamo”: tiks vai netiks Gagarina kausā? Ģirta Ankipāna padotie vāc punktus tur, kur neviens tos neprognozē, lai ar vieglu roku atdotu vieglākus punktus. Visticamāk, ka “Dinamo” būt vai nebūt izšķirsies tikai pašās regulārā čempionāta beigās. Proti, pēc izlašu pauzes februārī, kad viņa augstība KHL kalendārs vispirms piespēlējis “Jokerit”, pēc tam it kā trīs tādus sāncenšus, kuriem tad jau vairs neko nevajadzēs – Minskas “Dinamo”, “Slovan” un “Severstaļ”, kā arī CSKA, kuriem jau sen neko nevajag. Ja nu vienīgi Podoļskas “Vitjaz” kā vēlamo sāncensi Gagarina kausa pirmajā kārtā.

Nenoniecinot “Vitjaz” un nepārslavējot mūsu “Dinamo”, Rīgas komanda “play-off” tomēr ir daudz nepatīkamāks konkurents nekā “Vitjaz”, “Soči” vai varbūt pat Maskavas “Spartak”. Nu dikti jau teatrāli CSKA divās spēlēs atbrīvojās no trim punktiem pret “Vitjaz”.

Ja atmetam sazvērestības teorijas, visas kārtis joprojām ir Ankipāna rokās. Tāpēc gandrīz ar 101% precizitāti varam prognozēt, ka t.s. februāra izlašu pauzi Latvijas izlase atkal aizvadīs bez dinamiešiem. Ne jau atriebības vai citu grēku dēļ, šoreiz kā tajā vecajā padomju laiku anekdotē – baznīcai pašai ir vajadzīgi soli! Jāgatavojas izšķirošajām piecām spēlēm, turklāt tam ir itin labs piedāvājums – 6. februārī Koventri uzspēlēt ar Lielbritānijas izlasi. Tā sakot – sīka KHL ekspansija britu salās. Tiem, kam visos laikos priekšā un pakaļā tikai izlase, šāds izaicinājums, protams, var šķist nevietā un nelaikā, taču arī NHL, uz ko tauta bieži mēdz atsaukties, klubs vienmēr ir pirmajā vietā. Diemžēl to redzam arī Latvijas basketbola, volejbola un handbola izlašu sakarā oficiālos turnīros – klubi mūsu puikas nelaiž uz Latvijas izlasi, jo pirmajā vietā darbs klubā!

Vai Anipāns nav mazliet nošāvis greizi, decembrī praktiski nepastiprinot “Dinamo” uzbrukuma līniju? Jā un nē.

Mazliet kļūme iznāca ar Kevinu Klarku, kurš nebija spējīgs spēlēt to hokeju, kādu galvenais treneris vēlējās. Viņa atbrīvošana – pēc 27. decembra – notika apzināti: lai neviens cits, varbūt pat konkurents, no KHL nevarētu vairs Klarku izvēlēties. Par Klarka atbrīvojušos naudu taču varēja paņemt uh kādu metēju! Ne vella! Labie metēji jau sen ir savās vietās, bet Žerdeva un Aļajeva tipa iemetēji Rīgai nav vajadzīgi.

It kā piedāvāts Ņikita Filatovs no Ufas fārmkluba, cits piemin slovēni Roku Tičaru, bet nu jau tie visi ir nenotikušie darījumi, kas man atsauc atmiņā kādu Normunda Sējēja stila pērli. Uz vaicājumu, vai “Dinamo” nav intereses par Jaromīru Jāgru, Sējējs bez vaibstīšanās žurnālistam atbildēja: “Protams, ir. Mēs interesējamies par visiem labiem spēlētājiem.” Bet dabūt varam tikai tos, kas atbilst mūsu maka saturam. Decembra beigās nebija labu piedāvājumu, un Ankipāns izlēma karot ar veco gvardi.

Trešais nopietnais tuvākā mēneša izaicinājums – Latvijas vīriešu un sieviešu izlases dalība starptautiskajā turnīrā Korejā. Uh, ja tas būtu pirms diviem gadiem un Latvija būtu kvalificējusies Phjončhanai! Tad no tālā brauciena būtu gan bauda, gan labums. Tagad tikai jāpriecājas, ka korejieši abām mūsu izlasēm šo braucienu uzsauc. Ne jau tāpēc, ka mēs būtu pēdējie nabagi, bet pasaulē ir tāda prakse: gribat, lai mēs spēlējam, nu tad apmaksājiet arī lidmašīnas biļetes. Līdzīgā komerciālā manierē uz Rīgu esam dabūjuši Kanādas izlasi vēl Kirova Lipmana laikos, un par korejiešu uzaicinājumu nav jākaunas.

Par zvaigznēm ir jāmaksā! Astotā izlase pasaulē! Pārējiem - Korejai (16.), Kazahstānai (19.) un Japānai (24.), kuriem tuvāk pasaules čempionāts, tas var būt arī noderīgs turnīrs. Jācer, ka mūsu Hokeja federācijai izdosies dabūt puslīdz normālu sastāvu. Nu kaut vai “Jokerit” vārtsargu Jāni Kalniņu!

Un šis ir ceturtais izaicinājums. Pasaules čempionāts Bratislavā un gatavošanās tam. Ja daudzus iepriekšējos gadus no sajūsmas par mūsu vārtsargu līniju sitām plaukstas, tad šā gada maijā var iznākt citas emocijas.

Pēc neoficiālas, bet gana senas informācijas, mūsu vārtu pirmais numurs Elvis Merzļikins pēc sezonas beigām Lugāno braukšot uz Kolumbusu, mēģinot iejusties NHL. Otrs šveicietis – Ivars Punnenovs savainojuma dēļ esot izsists no ierindas līdz sezonas beigām.

Kristeram Gudļevskim “Dinamo” pagaidām diez kā neiet. Bobam Hārtlijam un viņa palīgiem būtu ļoti lietderīgi pataustīt Kalniņu. Kurš Helsinku “Jokerit” šobrīd ir pirmais vārtsargs. Bet ko nu es te ar saviem “nomaļus stāvošā padomiem”. Gan jau federācijā sen ir izstrādāts Latvijas nacionālās izlases sagatavošanas plāns. Kurā gan tāda haļava kā pērn, kad gatavojās viens sastāvs, bet spēlēja cits, nebūs iespējama. Ļoti prozaiska motīva dēļ. Pērn Herningā mums svarīgā bija turnīra septītā spēle ar Dāniju, kad komanda jau bija saspēlējusies. Bratislavas kalendārs tūdaļ pēc Austrijas (10. maijs) uzreiz piedāvā Šveici (11.). Kas šogad laikam būs svarīgākais mačs, ja gribam spēlēt ceturtdaļfinālā. Diezin vai čehus, krievus un zviedrus esam spējīgi atstāt aiz “play-off” borta. Tātad izlasei būs jābūt gatavai uz 11. maiju. Kas nav nereāli.

KHL Gagarina kausa septītā finālspēle ir ieplānota 25. aprīlī. Pēc tās brīvi būs visi dinamieši, citi mūsējie, kā arī Bobs Hārtlijs un Žaks Klutjē no Omskas “Avangard”. Man gan liekas, ka Austrumu pirmajā kārtā saskriesies Omska un Magņitogorska, bet neskriesim lokomotīvei pa priekšu un novēlēsim Hārtlija brigādei labas sezonas beigas.

Piektais izaicinājums ir saistīts ar Oļegu Sorokinu. Tepat pāri Baltijas jūrai, tiesa, stipri uz ziemeļiem, Ērndšeldsvīkā, no 18. līdz 28. aprīlim notiks pasaules čempionāts U-18 izlasē. Sorokins, Juris Ozols un Herberts Vasiļjevs ir trāpījuši grupā pie amerikāņiem, zviedriem, krieviem un slovākiem. Bez meistarības būs nepieciešama arī veiksme. Ko novēlam Jaunajā gadā visam Latvijas hokejam.