TVNET pēta: kāpēc Valkas iedzīvotāji masveidā reģistrējas Igaunijā? (31)

Vidzemes novadi atstāj ekonomiski plaukstošu teritoriju iespaidu, bet, jo tālāk no Valmieras uz ziemeļiem, jo lielāka pamestība un nabadzība. Strenčos mūsdienīga un labiekārtota ir tikai psihoneiroloģiskā slimnīca, pārējā “plostnieku pilsēta” šķiet iestrēgusi pagātnē – daži laucinieciska izskata veikaliņi, vecas dzīvojamās mājas ar greiziem šķūnīšiem un tualetēm pagalmā.

Pilsētdvīnes

Kad acis ir pagurušas no vienmuļās apsnigušā meža ainavas, klāt ir Latvijas ziemeļaustrumu galējais punkts – dvīņu pilsētas Valka, Valga. Pilsētu sadalīja 1920. gadā, kad izveidojās jaunās Igaunijas un Latvijas valstis. Nemeklējiet Valkā vecpilsētu ar greznu arhitektūru un mākslinieciskas ieliņas. Vienkāršos 20. gadsimta pirmās puses strādnieku mājokļus ieskauj padomju gados celtā pilsēta, kas maz atšķiras no citiem mikrorajoniem. Tomēr kopumā Valka ir mājīga un sakārtota - vairāki lieli pārtikas veikali; alkoholisko dzērienu lieltirgotavas, kurās pārsvarā dzirdama igauņu valoda, bet brīvdienās no autobusiem izbirst somu alkotūristi. Plašā parka vienā pusē ir dome, otrā pompozs 1927. gadā celts kultūras nams ar kolonnām.

Netālu ir kupraini paguri, pa kuriem šļūkā bērni. Varam iztēloties, ka zem tiem atrodas slepenu bunkuru labirints, kurā bija padomju armijas raķešu vadības punkts.

Pašvaldībai ir vīzija nākotnē te veidot izklaides un atpūtas centru. Izmaksas ir tik augstas – 7 miljoni eiro, ka pagaidām plāns stāv atvilktnē.

Tāpat kā padomju gados, arī tagad Valka ir industriāla pilsēta – te atrodas vairāki lieli ražošanas uzņēmumi, piemēram, Vācijas kompānijas autobūves industrijas uzņēmums “efn Nord”. Vēl ir kokapstrāde, galdniecība, hidrotehniskā būvniecība, kūdras sagatavošana, polietilēna plēvju ražošana, gaļas pārstrāde utt. Pēdējos gadus ekonomisko izaugsmi pierobežā veicinājusi alkohola tirdzniecība – Valkā ir pieci alkohola autleti. Kopš gadu tūkstošu mijas, kad, iedzīvotāju skaitam samazinoties, tukšas palika daudzdzīvokļu mājas, Valkā daudz kas mainījies. Tagad mājokļi pilsētā ar 5,4 tūkstošiem iedzīvotāju ir deficīts, jo te ir darbs! Igaunijas puse ar vakancēm visdažādākajās sfērās un augsto atalgojumu vilina.

Noģībt uz robežas

Tomēr pirms gadu mijas Valkas novada vadītājs Vents Krauklis sita trauksmes zvanu – valcēniešu deklarēšanās Valgā kļuvusi par masveida parādību. Pirms diviem gadiem Valgā bija deklarēti 1019 valcēnieši, šogad jau 1384 – 10% no novada iedzīvotājiem. Par to, ka šādi Valkas novada budžetam gadu gaitā aizgājuši secen miljoniem eiro, ko varētu ieguldīt teritorijas attīstībā, novada vadītājs nerunā pirmoreiz.

Par to, ka Valkai būtu jāpiešķir īpašs statuss, bez rezultātiem tiek diskutēts gadiem.

Pārdeklarēšanās iemesli ir acīmredzami. Viens – draudzīga politika ģimenēm, ko īsteno mūsu ziemeļu kaimiņi.

Igaunijā trīs bērnu ģimene mēnesī pabalstā saņem 510 eiro, pie mums 134. Dzīvojot Igaunijā, četru bērnu ģimenē šis pabalsts pārsniedz 1000 eiro.

Nav jau tā, ka Valka neko nedara. Iespēju robežās cenšas atbalstīt savējos – bērna piedzimšanas pabalsts no pašvaldības ir 300 eiro. Otrs iemesls – veselības aprūpes pieejamība un labā kvalitāte Igaunijā.

“Valka, Valga ir unikālas pilsētas. Eiropā ir tikai sešas tādas, kurām pa vidu ir robeža. No mana kabineta līdz Valgai ir divsimt metru,” iesāk Vents Krauklis. Pašvaldību ar pārtraukumiem viņš vada kopš 2001. gada.

Vecajā Eiropā – tur, kur ir tāda situācija, tiek piemērotas īpašs regulējums, nevis vispārējās likumu normas, kas te vienkārši nedarbojas.

Tāpēc pilsētai, lai tā attīstītos, kā svaigs gaiss vajadzīgs īpašs statuss. “Galvaspilsētā to grūti saprast. Diskusija par šo tēmu ir ilgusi gadu desmitiem un vainagojusies ar dažiem panākumiem. Piemēram, lieliski sadarbojas glābšanas dienesti. Daļēji ir atrisināts neatliekamās medicīniskās palīdzības jautājums,” stāsta Krauklis, atzīstot, ka, 20 gadus strādājot pie problēmām, daži pozitīvi risinājumi nav pārāk daudz.

Liela, moderna slimnīca un poliklīnika – tā tas ir Valgā, divu kilometru attālumā. Valkā medicīnas pakalpojumi ierobežoti – ja vajadzīgi nopietnāki izmeklējumi, jādodas uz Valmieru 43 kilometru attālumā. “Ja vien cilvēks procesam nepieiet radoši, kaimiņvalsts pakalpojumi nav pieejami.”

Tomēr, ja runa ir par veselību, nav brīnums, ka cilvēki liek lietā izdomu. Valcēnieši dara tā: aiziet uz Valgu, izsauc ātro palīdzību un nonāk slimnīcā igauņu pusē. Lai bezmaksas medicīna būtu pieejama neierobežoti, dzīvesvieta jādeklarē Valgā.

Krauklis saka: ja valsts segtu valcēniešu ārstēšanās izdevumus Valgā, tas neradītu robu veselības budžetā, jo sasummējot izdevumi samazinātos, turklāt pieaugtu cilvēku apmierinātība.

Aiziet igauņos

Pierobežai ir sava specifika, kurā iezīmējas arī mūsdienu darba tirgus tendences. Kopumā pilsētās, netālu no Igaunijas robežas, strādā ap 600 cilvēku no Latvijas. Ir pat tādi, kas dodas uz 90 kilometru attālo Tartu. Igaunijā algas ir vidēji par simts eiro lielākas nekā Valkā.

“Simts eiro ir pietiekami motivējoši, lai ietu 200 metrus tālāk,” saka Valkas mērs.

Igauņu algu līmenis spiež uzņēmējus Latvijas pusē celt algas – līdz ar to tās ir nedaudz augstākas nekā līdzīgos uzņēmumos citviet Latvijā. Igaunijā vakanču netrūkst. “Igauņi meklē darbiniekus Latvijā, jo uz viņiem algu spiediens ir no Somijas. Daži strādā Somijā, bet brīvdienās atgriežas mājās Valgā,” stāsta mērs.

Starptautisko kravu pārvadājumu uzņēmums Valgā autovadītājam sola algu no 1500 līdz 2100 eiro (bruto). Betonētājam par gabaldarbu 2000 eiro. Traktoristam Lātres ciemā maksā 1000 eiro (bruto).

Fermas strādnieka vakancei ir viena prasība - “atturībnieks”. Alga 1000 eiro (bruto), tiek piedāvāta dzīvojamā platība.

Govju atnešanās kūts darbiniekam alga ir 1000 eiro (bruto), plus transporta kompensācija, vajadzības gadījumā nepilnas slodzes darbs. Medicīnas māsai darbam ar klientiem, kuriem ir īpašas vajadzības, sola maksāt 1300 eiro (bruto). Ēdināšana uz vietas. Arī Valkā ir samērā daudz vakanču. Rokas lokmetinātājam alga sākas ar 2000 eiro (bruto) mēnesī; šķirošanas un pakošanas operatoriem atalgojums no 950 eiro (bruto).

Pierobežas darba tirgus priekšrocības nav palikušas nepamanītas. “Cilvēki no Liepājas, Cēsīm, Rīgas, Grobiņas iegādājas Valkā dzīvokli, tiek vaļā no parāda bankai un atrod darbu, kādu darījuši līdz šim, tikai par lielāku atalgojumu. Dzīves kvalitāte pie mums ir augstāka nekā līdzīgā pilsētā Latvijas vidienē,” Valku slavē pašvaldības vadītājs.

Lai nu kā, bet arī Valkas pilsēta aug, un tas redzams nevis statistikas datos, bet realitātē. Krauklis saka, ka tikai 2019. gadā ražošanā atvērsies vairāk nekā 100 jaunu darba vietu. Līdzīgi kā Valmierā, arī Valkā pašvaldība plāno būvēt daudzdzīvokļu māju ar īres dzīvokļiem. “Pilsētā ieplūdīs cilvēki, jo 2019. gadā ražošanā būs vairāk nekā 100 jaunu darbavietu.” Tomēr pilsētas vadītāju uztrauc nākamā gada budžeta prognozējamais pieaugums, kas ir viens no zemākajiem valstī. “Tas rada problēmas uzlabot infrastruktūru, kas nolietojas, bet pilsēta attīstās uz aizņemšanās rēķina.”

Krauklis lēš, ka četru gadu laikā novads zaudējis miljonu eiro.

Valcēniešu mazās viltības

Interesanti, ka kaimiņu pašvaldība ir ieinteresēta, lai valcēnieši deklarējas tieši Valgā, jo, ja viņi strādā Valgā, bet ir reģistrēti Valkā, nodokļi ieplūst kopējā Igaunijas valsts budžetā. Par mazo mahināciju ar pārdeklarēšanos valcēnieši skaļi nerunā, tomēr atzīst, ka jautājumu mēdz atrisināt darba devējs, iesakot konkrētu dzīvokli. Daži reģistrējas pie radiem, draugiem. Reizēm palīdzīgu roku sniedz pašvaldība.

“Katrs cilvēks, kurš piedeklarējas Valgā, samazina mūsu budžetu, bet Valgas pašvaldības palielina,” Vents Krauklis skaidro, kāpēc gadiem klauvē pie valdības durvīm, prasot izmainīt likumu - lai Valgā deklarētie Latvijas iedzīvotāji tiktu ņemti vērā Valkas novada finanšu aprēķinos.

“Līdzko kādu ministru pārliecini, nāk nākamais un viss jāsāk no jauna.”

Tikmēr Valkā dzīvo tikai daži desmiti Igaunijas iedzīvotāju – pārsvarā tie, kuriem padomju vara pēc atgriešanās no izsūtījumā pavadītajiem gadiem liedza atgriezties dzimtenē. Lai būtu tuvāk savai valstij, igauņi apmetās pierobežas pilsētā Valkā, un otrādi.

Valkā ir labas izglītības iestādes – arī mākslas, mūzikas, sporta skolas, dažās no tām mācības notiek trijās valodās – latviešu, krievu un igauņu. Starpvalstu līgums paredz bez maksas izglītot kaimiņvalsts bērnus. Valkā mācās ap 20 igauņu bērnu, par kuriem finansējums netiek saņemts. “Līdz ar to mums ir grūtāk saimniekot nekā līdzīga izmēra pašvaldībām,” saka mērs.

Par to, kā igauņi stutē Latvijas budžetu, kāpēc mēs varam zaudēt 150 miljonus eiro gadā, cik Valkā maksā labs konjaks, kaste ar igauņu alu un somu džina kokteiļiem, lasiet TVNET sestdien, 12.janvārī.