Bērnu psihiatriem rezidentūras ilgums tiks saīsināts no astoņiem līdz četriem gadiem, otrdien nolēma valdība, atbalstot izmaiņas vairākos Ministru kabineta noteikumos.
Bērnu psihiatriem uz pusi saīsina rezidentūras ilgumu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Veselības ministrijas (VM) sagatavotās izmaiņas pārstrukturē bērnu psihiatra apakšspecialitāti par ārsta profesijas pamatspecialitāti, vienlaikus precizējot psihiatra, bērnu psihiatra, tiesu psihiatra un narkologa kompetenču aprakstus. Tas nepieciešams, lai pirmajos divos rezidentūras studiju gados noteiktu vienādu apmācības programmu saturu psihiatrijas, narkoloģijas un bērnu psihiatrijas specialitātēs, un katrai no tām - atšķirīgu apmācības programmas saturu rezidentūras trešajā un ceturtajā studiju gadā.
Izmaiņas nozīmēs, ka turpmāk rezidentūras ilgums bērnu psihiatru specialitātē būs četri gadi. Līdz šim rezidentūras ilgums psihiatra pamatspecialitātē ir četri gadi un rezidentūras ilgums bērnu psihiatra apakšspecialitātē - vēl četri gadi.
VM uzskata, ka patlaban divos posmos - pamatspecialitātes un apakšspecialitātes apgūšana - sadalītais specialitātes iegūšanas mehānisms un līdz ar to studiju ilgums nerosina speciālistus apgūt bērna psihiatra specialitāti. Šī iemesla dēļ arī pieņemts lēmums saīsināt rezidentūras ilgumu bērnu psihiatra kvalifikācijas iegūšanai.
Kā skaidroja VM, līdzšinējā situācija rāda, ka nodrošinājums ar veselības aprūpes speciālistiem Latvijā ir zem vidējā Eiropas Savienības valstu rādītāju līmeņa. Atbilstoši Nacionālā veselības dienesta datiem, līgumattiecībās ar valsti ir 39 bērnu psihiatri, un kā viens no šo speciālistu trūkuma cēloņiem tiek minēts studiju ilgums.
VM ar izmaiņām vairākus normatīvajos aktos, tostarp Ārstniecības personu klasifikatorā un ārstniecības personu, kā arī studējošo kompetencē ārstniecībā cer panākt, ka vairāk mediķu izvēlas strādāt bērnu un jauniešu psihiatrijas jomā.
Izmaiņas stāsies spēkā pēc grozījumu oficiālas publicēšanas.
Aizejošās valdības veselības ministre Anda Čakša (ZZS) aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka viena no četrām lielajām nākamā gada veselības aprūpes prioritātēm būs psihiatrija un cilvēku garīgās veselības jautājumi.
Čakša tic, ka arī nākamais veselības ministrs un jaunā valdība garīgās veselības jomu uzskatīs par prioritāru, jo psihiatrija Latvijā esot "iepalikusi" no citām veselības aprūpes jomām.
Saskaņā ar Veselības ministrijas informatīvo ziņojumu par veselības reformas pasākumu īstenošanu 2019.gadā, psihiskās veselības aprūpes uzlabošanai paredzēti 5,449 miljoni eiro no Eiropas Komisijas Latvijai pieļautās budžeta atkāpes.
Jau ziņots, ka, pārbaudot deviņas ārstniecības iestādes, kurās tiek sniegta diennakts stacionārā psihoneiroloģiskā veselības aprūpe, Veselības inspekcija (VI) secinājusi, ka psihiatriskās palīdzības organizācijā nepieciešamas būtiskas pārmaiņas.
VI Veselības aprūpes departamenta vadītāja vietniece Dace Roze norādīja, ka pārbaužu rezultāti norāda uz psihiatriskās palīdzības organizācijas pārmaiņu nepieciešamību.
Kā ziņots, tiesībsargs un VI konstatējusi pārkāpumus bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā "Ainaži". Pārkāpumi saistīti arī ar ārstniecības personāla, iespējams, neatbilstošu rīcību saistībā ar pacientu fiksāciju. Slimnīcā "Ainaži" konstatētais raisījis plašākas diskusijas par bērnu ar psihiskiem traucējumiem ārstēšanu Latvijā.
Saistībā ar notikušo "Ainažos" inspekcija sāka pārbaudes psihoneiroloģiskajās slimnīcās, lai pārbaudītu to atbilstību obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm, medicīnisko dokumentāciju, ierobežojošo līdzekļu lietojamību un budžeta līdzekļu izlietojumu.