Svinot 200 gadus kopš Antarktīdas atklāšanas, igauņi dosies ekspedīcijā

"Admirāļa Belingshauzena vadītā ekspedīcija un Antarktīdas atklāšana 1820.gadā ir nozīmīgs notikums visas pasaules vēsturē,"norādījis Jūras  muzeja vadītājs Urmass Dresens. "Jūras muzejs ir gandarīts kopā ar mūsu partneriem no jauna atšķirt šo jūrniecības vēsturēs lappusi, rīkojot saistošu ekspedīciju pa Belingshauzena pēdām."

Belingshauzenam (1778-1852) kā pieredzējušam kapteinim un izcilam kartogrāfam tika uzticēts vadīt ekspedīciju, kas no 1819. līdz 1821. gadam ar kuģiem "Vostok" un "Mirnij" devās apkārt pasaulei ar mērķi pētīt Dienvidu okeāna akvatoriju, lai pierādītu vai atspēkotu pieņēmumus par sestā kontinenta esamību. 1820.gada 27.janvārī kuģotāji nonāca punktā, kas pēc noteiktajām koordinātām atrodas 32 kilometrus no Karalienes Modas zemes krasta Austrumantarktīdā, un reģistrēja ledāju, kas tagad pazīstams kā Fimbula šelfa ledājs.

Paredzēts, ka igauņu ekspedīcija jūlijā dosies ceļā no Kronštates, tāpat kā Belingshauzena un Mihaila Lazareva vadītie kuģi pirms divsimt gadiem. Piestājot dažādās ostās, iecerēts rīkot populārzinātniskus seminārus, lai ar šo jūrniecības vēstures lappusi iepazīstinātu interesentus citviet pasaulē un vienlaikus pievērstu uzmanību arī mūsdienu vides un klimata problēmām.

Vispirms kuģotāju ceļš vedīs uz Belingshauzena dzimto Sāmsalu, kur tieši tobrīd norisināsies Monzunda regate. Pēc viesošanās vairākās Eiropas ostās viņi dosies uz Kaboverdi un tālāk - uz Dienvidameriku, lai Antarktīdu sasniegtu 2020.gada janvārī, 200 gadus pēc Belingshauzena  vēsturiskā jūrasbrauciena.

Šai ekspedīcijai Spānijā iegādāta divmastu jahta ar gandrīz 24 metrus garu tērauda korpusu un 400 zirgspēku motoru, kas piemērota kuģošanai uz polārajiem reģioniem. Šobrīd tā ir ceļā uz Igauniju, kur vēl tiks  sagatavota tālajam braucienam kompānijas "Baltic Workboats" kuģubūvētavā  Nasvā, Sāmsalā. Jahtas starptautiskajā apkalpē būs 12 cilvēki, katrā brauciena posmā tajā viesosies pazīstami zinātnieki un ar jūrniecību  saistītas personības.

Iespējams, ka kādā ekspedīcijas posmā varētu piedalīties arī Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida. Viņas  padomnieks Tāvi Linnamē apliecinājis, ka prezidentes kanceleja piedalījusies šīs misijas plānošanā, ņemot vērā, ka tā pievērsīs uzmanību nozīmīgām klimata problēmām, tomēr vēl esot pāragri runāt par to, vai un uz kādu laiku pati Kaljulaida iesaistīsies ekspedīcijā.