Palestīniešu pašpārvalde iesniegusi Lietuvai protesta notu saistībā ar premjerministra Sauļus Skverneļa vizīti Izraēlā, kuras laikā viņu pa Austrumjeruzalemi pavadīja Izraēlas vēstnieks Lietuvā, savukārt pats premjers neapmeklēja palestīniešu teritorijas.
(Papildināta ziņa.)
Kā ziņu aģentūrai BNS pa tālruni piektdien sacījusi Palestīniešu pašpārvaldes ārlietu ministra vietniece Amala Džadu, Lietuvas valdības vadītāja rīcība šīs vizītes laikā "pārkāpusi Eiropas Savienības (ES) praksi un starptautisko tiesību normas un sūtījusi ļoti negatīvu vēstījumu palestīniešiem".
Pēc viņas teiktā, saskaņā ar ierasto diplomātisko praksi ES pārstāvjus Austrumjeruzalemē parasti pavada palestīniešu pārstāvji.
Džadu uzsvērusi, ka Palestīniešu pašpārvalde vēlas attīstīt aktīvākus sakarus ar Lietuvu un apsver iespēju atvērt pārstāvniecību Viļņā, bet šis notikums minēto nodomu neveicina.
Izraēlas vēstnieka Lietuvā Amira Maimona sociālā tīkla "Facebook" profilā ievietota fotogrāfija, kurā viņš pavada tobrīd neformāli ģērbušos Lietuvas premjeru pie Jeruzalemes Raudu mūra.
Skverneļa vizīte nesenā Izraēlā bija paredzēta kā brauciens uz vienu valsti, un šāda vizīte neuzliek par pienākumu apmeklēt arī palestīniešu teritorijas, piektdien paziņojis premjera preses pārstāvis Toms Beržinsks, komentējot protesta notu, ko Lietuvai pēc šīs vizītes iesniegusi Palestīniešu pašpārvalde.
Pēc viņa teiktā, Lietuva ir patstāvīga un neatkarīga valsts un šādas valsts premjeram "ir tiesības pašam izvēlēties, kurp doties".
"Tā ir šobrīd, un tā būs arī nākotnē. Šai reizē valdības vadītājs devās uz Izraēlu. Tā bija īsa un intensīva vizīte, kas bija veltīta vienai valstij. Premjerministram vai jebkurai citai Lietuvas amatpersonai nav un nevar būt pienākuma obligāti apmeklēt arī Palestīnu," norādījis Beržinsks.
Vienlaikus viņš uzsvēris, ka Lietuva nav mainījusi attieksmi pret tā dēvēto divu valstu risinājumu, kas paredz neatkarīgas palestīniešu valsts izveidi līdzās Izraēlas valstij.
Jau ziņots, ka Lietuvas premjers nedēļas sākumā apmeklēja Izraēlu, kur tikās ar šīs valsts valdības vadītāju Benjaminu Netanjahu un prezidentu Reuvenu Rivlinu un paziņoja, ka ka Lietuva centīsies pildīt starpnieka lomu dialogā starp ES un Izraēlu, lai ebreju valsts nostāja Eiropā kļūtu labāk saprotama. Viņš arī norādīja, ka Lietuva cenšas labot vēstures kļūdas, bet arī raugās nākotnē.
Lietuva tradicionāli bijusi viena no spēcīgākajām Izraēlas atbalstītājām Eiropā, taču Lietuvas diplomāti pēdējā laikā spiesti manevrēt starp atšķirīgajām ES un ASV pozīcijām, piemēram, attiecībā uz Jeruzalemes atzīšanu par Izraēlas galvaspilsētu.
Lietuvas vairīšanās kritizēt Izraēlas politiku palestīniešu jautājumā dažkārt jau izpelnījusies kritiku, kas tiek pamatota ar viedokli, ka tādējādi Lietuva kaitē ES kopīgajai nostājai un izrāda necieņu pret starptautiskajām tiesībām.
Vizītes laikā Skvernelis nedevās uz palestīniešu teritorijām, lai gan Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite un Lietuvas Seima spīkers Viktors Pranckietis apmeklēja palestīniešu zemes, kad iepriekš viesojās Izraēlā.
Jeruzalemes statuss ir viens no sarežģītākajiem jautājumiem izraēliešu un palestīniešu miera sarunās. Izraēla okupēja Austrumjeruzalemi un Rietumkrastu 1967.gadā. Izraēla vēlāk Austrumjeruzalemi anektēja un uzskata, ka visa pilsēta ir tās galvaspilsēta, savukārt palestīnieši vēlas, lai Austrumjeruzaleme kļūst par viņu nākotnes valsts galvaspilsētu.
Lielākā daļa starptautiskās sabiedrības Austrumjeruzalemi uzskata par Izraēlas okupētu teritoriju.
