Lai gan sievietes kā pakalpojumu sniedzējas “miesas tirgū” dominē, aizvien biežāk ar prostitūciju nodarbojas jauni vīrieši, kuri šajā jomā ir iesācēji. Valsts policijā apliecina, ka prostitūcija ir plašs fenomens  - Latvijā prostitūcijai ir abu dzimumu seja.  

Pagaidām spēkā esošajos 2008. gada Prostitūcijas ierobežošanas noteikumos cita starpā minēts, ka seksuālos pakalpojumus aizliegts piedāvāt un reklamēt internetā. Izņēmums ir erotiska rakstura izdevumi. Meklētājā ierakstot atbilstošus atslēgas vārdus, “Google” izspļauj kaudzi mājaslapu un simtiem piedāvājumu, kuros detalizēti aprakstīti pakalpojumi, laika ietvars, cenas. 

Valsts policijas Organizētas noziedzības apkarošanas pārvaldes Cilvēktirdzniecības un sutenerisma apkarošanas nodaļā paskaidro, ka esošos noteikumus saistībā ar piedāvājumiem internetā var interpretēt dažādi – ja interneta mājaslapā ievērots vecuma ierobežojums un citas prasības, to var uzskatīt par erotiska rakstura izdevumu, un līdz ar to tā darbība nav aizliegta. Topošā Prostitūcijas ierobežošanas likuma redakcija būs precīzāka un labāk saprotama, kas ļaus izvairīties no domstarpībām.

Lai gan valsts policija seko līdzi intīmo pakalpojumu tirgum virtuālajā vidē, pārbaude tiek veikta tikai tad, ja iegūtas ziņas, ka sludinājums varētu būt saistīts ar noziedzīgu nodarījumu. 

Vai eskorta meiteni pasūtījāt?

Iereibusi un izaicinoša, spilgti uzkrāsojusies, tīkliņzeķēs, mini ādas svārkos, augstpapēžu zābakos. Šāda sieviete ielas malā ir klišeja. Faktiski visas “sievietes no paneļa” kārtības sargiem un nevalstiskajām organizācijām ir zināmas. Grūtāk izkontrolējama un potenciāli bīstama ir virtuālā vide,  kurā darbojas plašs cilvēku loks.

Vietējo interneta “miesas tirgu” kopumā varētu raksturot  ne vien kā heteroseksuālu, bet arī kā patriarhālu. Vairumā gadījumu sievietes sevi piedāvā vīriešiem. Intīmos pakalpojumus par maksu sava dzimuma personām piedāvā samērā reti.

Lai atrastu vīriešus, kas par samaksu piedāvā izklaidēt dāmas, krietni jāiespringst. Šķiet, ka tie, kas mēģina darboties šajā jomā, ir iesācēji, un piedāvājums bieži vien izskatās vairāk traģikomisks nekā erotisks.

Sieviešu pakalpojumu cenu amplitūda ir tikpat plaša cik vecuma un krūšu izmēra. Vairākās interneta vietnēs manāmi vieni un tie paši sieviešu profili. Atverot kādu no vietnēm, uzreiz tiek piedāvāts izveidot anketu.  Dažām sievietēm sejas ir aizklātas, citas fotografējušas brīvi, neslēpjoties. Kailu ķermeņu bilžu vidū ir selfiji, kuros nolasāms katrs sejas vaibsts. Filleri lūpās, silikons krūtīs. Slaidas skaistules sevi piedāvā par 200 un 300 eiro stundā. Par nakti 800, 900 un 1000 eiro.

Intensīvi reklamējas 39 gadus veca tumšmate ar kuplām formām, prasot tikai 50 eiro stundā, bet piedāvā tikai striptīzu, masāžu un klasisko seksu.

Reizēm mājaslapās parādās tādas šausmas, kādas var redzēt tikai nakts murgos. Pieprasījums pēc neordinārām formām un dvēseles stāvokļiem tomēr ir. Ir interneta lapas ar “lētā gala” piedāvājumiem - izmisīgi pa visu attēlu izklājušas krūtis sievietes prasa 20 eiro stundā. 

Kad spēkā stāsies jaunais regulējums, visticamāk, vairāk nekā puse no šiem sludinājumiem kļūs nelikumīgi, jo tos ievietojušās personas ir jaunākas par 25 gadiem. Šobrīd, lai izsolītu intīmos pakalpojumus, pietiek ar pilngadību.

Starp citu, nākotnē prostitūtu pakalpojumus nedrīkstēs izmantot personas, kas jaunākas par 25 gadiem.

FOTO: Pixabay

Kamēr likumprojekts ceļo pa valsts birokrātijas labirintiem, nākas iztikt ar kritizētajiem vairāk nekā desmit gadus vecajiem Ministru kabineta noteikumiem. Ir skaidrs, ka personu loks, uz kuriem attiecas ar prostitūciju saistītā likumdošana, nav pārāk liels. Tomēr, cik tieši cilvēku piepelnās šādā veidā, nav zināms, jo šāda uzskaite netiek veikta, vēl vairāk – tā ir aizliegta.

Secinājumus var gūt, tikai izmantojot datus par personām, kas vērsušās pēc palīdzības kādā nevalstiskajā organizācijā vai bijušas saistītas ar noziedzīgiem nodarījumiem.  Piemēram, biedrībā “Dia+Logs” lēš, ka Rīgas ielās un uz piepilsētas ceļiem periodiski kopumā strādā 80 prostitūcijā iesaistītas sievietes – pārsvarā visas dažādu psihoaktīvo vielu atkarīgās. Citās Latvijas pilsētās prostitūcijas pakalpojumi ir mazāk izplatīti nekā Rīgā. 2018.gadā valstī konstatēti 65  prostitūcijas ierobežošanas noteikumu pārkāpumi, 2017. gadā 52.

 ““Dia+Logam” zināmas 80 sievietes, kas strādā uz ielas, bet pakalpojumu sniedzēju loks, kas strādā dzīvokļos, ir krietni lielāks,” skaidro policijas pārstāvis, kurš piekrita sarunai ar TVNET, ja publikācijā neparādīsies viņa vārds.

Cilvēktirdzniecības un sutenerisma apkarošanas nodaļā uzsver: gan sievietes, gan vīrieši! Ja sieviešu prostitūcija ir kā uz delnas, krēslas zonā ir vīriešu prostitūcija.

Tā nav pamanāma, bet tas nebūt nenozīmē, kas neeksistē. “Vīrieši ir aktīvi tirgus dalībnieki,” apliecina  Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes pārstāvis. 

Vīrieša ķermenis kā no fitnesa kluba reklāmas gejiem sola striptīzu, dominēšanu, eskortu, pāru masāžu par 100 eiro stundā. Smieklīgs, “dzīvē nomaldījies” hipsteris  par 35 eiro gatavs “darīt visu”, bet tas attiecas tikai uz sievietēm. 20 gadus vecs puisis ar caururbjošu skatienu, tērpies trīsdesmito gadu stilā, sevi pozicionē kā inteliģentu, par ko laikam jāliecina hūtei. Viņa pakalpojumi izmaksā 50 eiro stundā. 27 gadus vecais, biseksuālais Mario piedāvā tikai “klasiku”, toties “faktiski par velti” - tikai 10 eiro.

Nebrīnītos, ja kāds jaunietis, kurā testosterons burbuļo kā strautiņš, piedāvātos par hamburgeru un frī kartupeļu porciju.

Viens sludinājums ir nepatīkami šokējošs. Fotogrāfijas fonā ir puķainas, aptraipītas tapetes, puisis atspiedies pret brūnu padomju laiku sekciju un par 20 eiro piedāvā seksu četratā ar viņa māti un māsu. Seko piedāvājums, ko cilvēkam ar “vidēju seksuālo fantāziju” līdz galam bez nepatikas grūti izlasīt. Toties cits trīsdesmitgadnieks meklē tikai koptas, nopietnas dāmas. “Vairāk nekā masāža” maksā 100 eiro.

Precējies vīrietis sludinājumā dāmām noteicis vecuma cenzu - 45 gadi. Viņa cena ir 150 eiro.

Dažos sludinājumos minēts, ka par detaļām vienosies sarakstē.

FOTO: Jānis Škapars, TVNET

Viena nakts un jaunākais aifons rokā!

Jaunajā likumā paredzēts, ka pie atbildības varēs saukt abas puses, un tas ir liels solis progresa virzienā. Šobrīd sods par noteikumu pārkāpumu draud tikai pakalpojuma sniedzējam, parasti sievietei. No policijas informācijas izriet, ka  naudas sods, kas ir liels - no 350 līdz 700 eiro, tiek piespriests, piemēram, par nodarbošanos ar seksu neatļautā vietā - klienta automašīnā, kas novietota publiskā vietā.  Seksuālie pakalpojumi atļauti tikai dzīvojamā telpā, kas ir personas īpašums vai par kuru tā ir noslēgusi īres līgumu. Lieta tāda, ka ielu prostitūtas pakalpojumus klienta automašīnā sniedz personiskās drošības dēļ. Tās, kuras strādā uz paneļa, vīriešus mājās neaicina un arī pie viņiem uz mājām nedodas, jo vienkārši baidās, un pamatoti.

Ja minets maksā 20 eiro, varam parēķināt, cik reižu jāapkalpo klients, lai nomaksātu mazāko sodu - 350 eiro.

Kā tas veicina atteikšanos no prostitūcijas un cita dzīves ceļa izvēli, nav saprotams. Tātad nākotnē atbildība būs dalīta. Tomēr nevalstiskās organizācijas kā pozitīvu piemēru bieži vien piesauc Skandināvijas modeli, kas paredz, ka atbildība tiek prasīta no tā, kurš izmanto pakalpojumu.

Organizētās noziedzības apkarotāji uzskata, ka pakalpojuma sniedzēja atbrīvošana no atbildības un klienta sodīšana, par ko iestājas nevalstiskās organizācijas, neizskaudīs prostitūciju, tāpēc iestājas par vienlīdzīgu abu iesaistīto pušu atbildību, kā plānots jaunajā likumā. Klienta sodīšanas mehānisms izrādījās efektīvs Skandināvijas valstīs, kur liela problēma bija ielu un iebraucēju prostitūcija, bet, ja runa ir par vietējiem iedzīvotājiem, modelis nedarbojas, skaidro policijas pārstāvis.

Turklāt prostitūcija kā parādība ir daudzveidīga - tās simbols jau sen vairs nav degradējusies, izkāmējusi, bez zobiem, ar visu nāvējošo slimību buķeti aplipusi nelaimīga būtne no paneļa. Tā ir tikai viena galējība. 

Otrā pusē ir veselīga, apetītelīga, dārgi ģērbusies sieviete, kuras laiks - dažas stundas - ir 1000 eiro “vērtas”.

“Tas ir plašs fenomens, kurā ir viss, sākot ar  ielu prostitūciju un beidzot ar prostitūciju augstākajās aprindās. Katrai klientu kategorijai atbilst savs pakalpojumu sniedzēju loks,” saka  policijas pārstāvis, kurš daudzus gadus strādā ar cilvēktirdzniecības un sutenerisma apkarošanu.

Varam tikai iztēloties, ko domā 19 gadus veca vidusskolniece no nomaļa Zemgales ciema, internetā atverot lapu, kurā aizpildīt anketu un ievietot fotogrāfijas ir tik bezgala viegli un vilinoši! Un tur redzamas koptas, pašapzinīgas meitenes, kas tūkstošus pelna dažās stundās. Nevis kā mamma - noskrējusies, pārgurusi, ataugušiem, nekrāsotiem matiem, raupjām rokām - tikai dažus simtus, strādājot ciema ūķī par pārdevēju.  

“Hei, negulēta nakts un es rīt skolā ieradīšos ar jaunāko aifonu!” Tā nodomā meitene… un lamatas aizcērtas.

Saldais tētukiņš

Pret maģiskajiem “25” iebilst biedrība “Dia+Logs”, pamatojot, ka gados jaunākās meitenes šī norma “nodzīs pagrīdē”, un tas ir sliktākais, kas var notikt. 

Valsts policijai uz šo problēmu ir cits skatījums: nosakot vecuma cenzu, valsts demonstrē nostāju pret  nodarbošanos ar prostitūciju, un tā viennozīmīgi ir negatīva. Līdz 25 gadu vecumam cilvēks vēl nespēj pieņemt atbildīgu, vērtībās un izpratnē balstītu lēmumu. Turklāt pētījumi neirozinātnēs apliecina: smadzenes attīstās līdz 25 gadu vecumam. Tas nozīmē, ka, nosakot vecuma ierobežojumu, likumdevējs apliecina, ka prostitūcija nav joma, kurā valsts gribētu redzēt jauniešus. 

“Jaunas sievietes vēršas policijā, lūdzot palīdzēt gadījumos, kad agrā jaunībā pieļautās kļūdas pamatīgi iedragā viņu nākotni. 

Piemēram, sieviete vēlas precēties, bet līgavaiņa vecākiem kāds atsūtījis viņas intīmās fotogrāfijas vai video. Sieviete raud: “Es biju jauna, nesapratu, ko daru, man “paslīdēja kāja”. Sodiet to, kurš atsūtīja fotogrāfiju.”

Ja sieviete nav tikusi piespiesta, bet labprātīgi pozējusi,  policija šādos gadījumos palīdzēt nevar.” 

“Mēs necīnāmies ar cilvēkiem, kas iesaistīti prostitūcijā, bet vēršamies pret prostitūciju kā parādību, lai mazinātu šīs nodarbošanās pievilcību un ierobežotu jaunu dalībnieku ienākšanu. Kā arī aizsargātu tos, kas ar to jau nodarbojas, no cilvēktirgotājiem un suteneriem,” uzsver Cilvēktirdzniecības un sutenerisma apkarošanas nodaļā.

Valsts policijas un sadarbības partneru cīņa ar sutenerismu ir devusi rezultātu – gadījumu skaits sarucis līdz minimumam, tāpat kā nepilngadīgo seksuālā ekspluatācija.

“Ja kādreiz “spicajos” bāros starpnieki klientiem piedāvāja “foršu atpūtu ar meitenēm”, tagad vairs šādas prakses nav. Arī brutālas piespiešanas tikpat kā nav – gadījumus var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem.”

Tomēr nav gluži tā, ka gadu simtiem plaukstošais cilvēktirdzniecības un prostitūcijas bizness padodas viegli bez cīņas.  Prostitūcija transformējas atbilstoši laikmetam un mīmikrē citos pakalpojumos. Piemēram, Ziemeļvalstīs izplatīti tā sauktie sugar daddy piedāvājumi.

Meitenēm piedāvā iepazīties ar turīgiem vīriešiem un kopīgi jauki pavadīt laiku. Tāpat puišiem ir iespēja iepazīties ar situētām dāmām.

Suteneri slēpjas aiz lozunga: nekas netiek uzspiests. Turpināsiet iepazīšanos tikai tad, ja gribēsiet! Skandināvijas valstīs, kur ielu prostitūciju izdevies samazināt līdz minimumam, eksistē viesu nami ar specifisku piedāvājumu. Savu “nišu” meklē arī pašmāju suteneri, pozicinējot sevi kā palīdzības sniedzējus. 

“Prostitūcijas jēdziens mūsdienās paplašinās, izejot ārpus tradicionālajiem patriarhālās sabiedrības rāmjiem,” skaidro policijas pārstāvis.

“Ja vīrietis nopērk ekskluzīvu dzīvokli un piedāvā tajā mitināties sievietei, kurai papildus vēl tiek piešķirta automašīna, – vai šo attiecību modeli var dēvēt par prostitūciju?”