Kad mūžībā aizgāja modes leģenda un ilggadējais modes nama "Chanel" radošais direktors Karls Lāgerfelds, ātri vien internetā sākās spekulācijas par to, kas mantos dizainera bagātības, jo viņam nekad nav bijis ne bērnu, ne laulātā. Populārākais kandidāts - Lāgerfelda lolotā Birmas kaķenīte Šupete.
Šupetei ir pašai savi sociālo tīklu konti. "Tētuka Karla Lāgerfelda izlutinātā mincīte, kuras kalpones izpilda katru viņas iegribu," vēsta Šupetes "Twitter" konta apraksts.
Vācu dizainers vairākas reizes izteicies, ka vismaz daļu sava mantojuma novēlēs pie grezna dzīvesveida pieradušajai kaķenei, ziņo "The Financial Times".
"Mājdzīvnieki-bagātnieki" piesaista sabiedrības uzmanību. Dažādos interneta topos Šupete ierindota līdzās melnajai kaķenītei Blekijai, kurai 1988.gadā saimnieks mantojumā atstāja septiņus miljonus sterliņu mārciņu, un 40 miljonus ASV dolāru vērtais pūdelis Tobijs, kurš gan, visticamāk, ir tikai urbānā leģenda. Vēl viens mīts - vācu aitu suns Ginters IV, kurš it kā esot mantojis 200 miljonus dolāru no kādas vācu grāfienes.
Stāsti par pasakainas bagātības mantojušajiem mājdzīvniekiem parasti dāsni izkrāšņo realitāti. Lai arī turīgi cilvēki mēdz īpaši parūpēties par mājdzīvnieku labklājību pēc savas nāves, par lietu kārtību bez lieka patosa vienojas saimnieks, tā īpašuma pārvaldnieks un juristi.
Mājdzīvnieku iekļaušana pasaules bagātāko cilvēku mantojumos ir augoša un ļoti diskrēta juridiskā joma, norāda Singapūras advokātu biroja "Pinsent Masons" juriste Valērija Vu, kura specializējas nodokļu un investīciju fondu jautājumos. Šajā cilvēku kategorijā mājas mīluļi bieži kļūst par mantiniekiem.
Klientu bagātība "aug tādos apmēros, ka "pārticība" nebūtu īstais vārds, ar kuru to raksturot", saka Vu. "Fakts, ka suņi kļūst par mantiniekiem, nozīmē, ka šie dzīvnieki varētu būt bagātāki par jebkuru "vienkāršo" cilvēku," viņa atklāj.
Taču mājdzīvnieku bagātība ir dažādi interpretējams jēdziens. Piemēram, "multimiljonārs" Ginters IV nevar atvērt bankas kontu; visi pirkumi būtu jāveic no tresta fonda.
Dzīvnieki nevar būt mantas īpašnieki - patiesībā tie paši likuma priekšā tiek uzskatīti par īpašumu. Suņi nevar tiešā veidā mantot naudu, jo nevar apstiprināt naudas pārskaitījumu vai parakstīt bankas dokumentus.
Tāpēc saimniekiem jāatver trests, ja tie vēlas nodrošināt mīlulim pārtikušu dzīvi tad, kad paši vairs nevarēs par tiem parūpēties. Šādu fondu var atvērt vai nu kāda cilvēka, vai arī mērķa vārdā.
"Likums atļauj nodibināt trestu ar mērķi parūpēties par dzīvniekiem. Tas ir juridiski saistoši, tāpēc saimniekiem neatliek tikai cerēt, ka tas patiešām notiks," skaidro Londonas līdzekļu pārvaldīšanas firmas "Macfarlanes" partneris Džons Konders.
Lielbritānijā, Austrālijā un Kanādā iespējami divu veidu tresti - fiksētais un lēmējtrests. Pirmajā gadījumā tiek doti skaidri norādījumi, kas jādara ar konkrētu novēlēto summu, savukārt otrajā gadījumā tresta pārvaldniekam jāpieņem lēmumi par naudas izmantojumu.
Svarīgi izstrādāt juridiski precīzus norādījumus, piemēram, vai mantojums jāiegulda, lai tā summa augtu, un ko darīt ar līdzekļiem pēc mājdzīvnieka nāves.
Vu atklāj, ka kāds viņas klients sesto daļu no "īpaši liela" mantojuma atstājis saviem 17 suņiem. "Viņš ļoti specifiski norādīja, kā par suņiem būs jārūpējas," saka Vu.
Suņi dzīvoja Kanādā, taču dāsnās nodokļu politikas dēļ trests tika atvērts Singapūrā. Tā kā suņi nevar būt mantas īpašnieki, šādos gadījumos vienmēr jābūt nozīmētam pilnvarotajam, kurš pārliecinās, ka līdzekļi tiek novirzīti paredzētajam mērķim.
Mantas pārvaldītāju grūtākais uzdevums - atrast šādu pilnvaroto, kurš līdz dzīvnieka mūža beigām par to uzņemsies atbildību. 17 suņu īpašnieks pilnvarotajam bija izvirzījis noteikumu pierādīt, ka tam ir laba palīgu komanda, kurā ietilpst suņu frizieris un veterinārs. Īstā cilvēka atrašana bija sarežģīts process, atzīst Vu.
Kas notiek, ja mājdzīvniekam rodas pēcnācēji? Tas atkarīgs no tā, kādi ir tresta noteikumi, skaidro Vu. Ja trests paredzēts ģimenes locekļu (kuros ieskaitīts arī mājdzīvnieks) uzturēšanai bez laika ierobežojuma, tad pilnvarotais visdrīzāk novirzīs līdzekļus arī mājdzīvnieka pēcnācēju aprūpēšanai.
Vairums saimnieku aprēķina, cik izmaksās mājdzīvnieka uzturēšana līdz tā mūža beigām un tad sareizina šo summu ar divi, norāda Konders. Bieži vien aprūpes prasības ir specifiskas - piemēram, jāpērk tika mīluļa iecienītākie ēdieni un kārumi.
Kad mājdzīvnieks nomirst, trests tiek likvidēts. Gadījumos, kad mājdzīvnieka aprūpe nav vienīgais tresta uzdevums, pāri palikusī nauda tiks vai nu novirzīta pārējiem tresta mērķiem, vai arī novirzīta iepriekš izvēlētai labdarības organizācijai vai radiniekam.
Lai novērstu situācijas, kad pilnvarotais ir nolaidīgs vai vardarbīgs pret aizbilstamo, iespējams nozīmēt atsevišķu "uzraugu". Tas pasargā no krāpniecības, piemēram, cienījamu vecumu sasnieguša kaķa aizstāšanas ar jaunāku un žirgtāku līdzinieku, lai pilnvarotais ilgāk varētu saņemt labumus no savas pozīcijas. Juristi norāda, ka mājdzīvnieku mantošanas gadījumos saimnieki bieži baiļojas par šādu iespēju.
