Spoku māja. Slavenais grausts. Rīgas graustu zīmogs. Namam Marijas ielā 6 varētu piedēvēt visdažādākās iesaukas un asociācijas – šī savulaik grandiozā celtne nu jau teju četrdesmit gadus stāv tukša un pamesta likteņa varā. Šobrīd ēkas izskats nudien ir drūms – logos ievietotas puscaurspīdīgas plastikāta plāksnes, pirmo stāvu klāj saplāksnis, bet kādreizējais dekoratīvais apmetums – nodrupis. Lai izpētītu, kas kādreiz ir bijušas skaistās ēkas un kas ar to graustiem notiks nākotnē, TVNET turpina rakstu sēriju “Grausta stāsts”.

Savulaik elegantais arhitektūras meistardarbs Marijas ielā 6 ir grausts jau kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem. Piecstāvu ēka, gluži tāpat kā nams Brīvības ielā 88, ir viena no Rīgas jūgendstila pērlēm, kuras autors ir leģendārs latviešu arhitekts. Marijas ielas nama arhitekts ir Konstantīns Pēkšēns – viens no pirmajiem latviešu profesionālajiem arhitektiem, kura izcilāko darbu sarakstā ir tādas ēkas kā Pēkšēna nams Alberta ielā, Berga bazārs un banku ēka Tērbatas ielā 14. Ilggadējais grausts Marijas ielā ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, turklāt tas atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā, kas savukārt pieder UNESCO Pasaules kultūras mantojumam.

Marijas ielas nams 90. gados 

FOTO: Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas kolekcija «Zudusī Latvija»

Viesnīca un elitārs īres nams

Pēkšēna īres nams ar komerctelpām Marijas ielā 6 ir celts 1904. gadā. Tolaik arhitekts savus namus ir ieturējis eklektisma stilā, taču šī ēka ir bijusi eksperimentāls projekts ar jūgendstila iezīmēm. Ņemot vērā, ka iepretim Marijas ielas namam atradās paša Pēkšēna projektētais Berga bazārs, Marijas ielas namu dēvēja par Bergu namu.

Neilgi pēc tā uzcelšanas namā izvietojās vairākas biedrības – 20. gados šeit darbojās studentu vienība “Austrums”, Krievu emigrantu komiteja un Krievu savienības krājaizdevumu kase; te atradās arī eleganta viesnīca “Oceanic”. Savukārt 30. gados ēkā darbojās Ebreju savstarpējā sociālās palīdzības biedrība, Rīgas Zemturu krājaizdevumu sabiedrība. Līdz ar birojiem ēkas pirmajā stāvā starpkaru laikā darbojās un laika gaitā nomainījās aptuveni desmit tirgotavas. Šeit atradās apavu nams “Lauva”, apģērbu, cepuru un elektronikas veikali, Z. Mendelsona ēdienu veikals, J. Rozina gaļas un desu tirgotava un Ž. Lagzdiņa maiznīca.

Ņemot vērā ēkas atrašanās vietu un tās arhitektūru, Marijas ielas ēkā dzīvoja arī turīgi un sabiedrībā zināmi cilvēki.

1920. gados šeit mitinājās Dailes teātra aktrise Emīlija Viesture, bet 1930. gados te dzīvoja arhitekts Roberts Kiršbergs.

FOTO: Jānis Škapars

Skaistais nams ar skarbu likteni

1926. gadā ēku iegādājās kāds kapteinis vārdā Jānis Asars, kam Marijas ielas nams bija kā ziemas mītne. Kapteinis pārējo laiku pavadīja jūrā vai savā lauku mājā Ainažos, taču ziemās viņš ar ģimeni apmetās Rīgā. Tā kā ēkas pirmajos stāvos atradās komerctelpas, bet pārējos stāvos mitinājās īrnieki, tie kapteinim nesa papildu peļņu. Taču, sākoties padomju okupācijai, 1941. gadā īpašnieku ar ģimeni izsūtīja uz Sibīriju, bet pašu ēku nacionalizēja padomju valdība. Kapteini 1942. gadā izsūtījumā nošāva. Savukārt viņa meita Ilga Sūna pusaudžu gados viena pati atgriezās Latvijā un tikai teju pusgadsimtu pēc atgriešanās no Sibīrijas, 1993. gadā, viņai izdevās atgūt tēva māju – tā 2004. gadā vēsta raksts avīzē "Diena".

FOTO: Jānis Škapars

Kad Sūna apmeklēja namu, viņa redzēja, ka no mājas palikušas tikai sienas un nesošās konstrukcijas.

"Nebija ne grīdu, ne durvju, ne sienu. Nejauši dzirdēju, ka 80. gadu beigās vai 90. gadu sākumā no mājas ar furgoniem viss vērtīgais izvests: podiņu krāsnis, kamīni, durvis, pat sausas koka sijas,"

Sūna skaidroja laikrakstam. Ēkas stāvoklis bija tik dramatisks, ka renovācija prasītu milzu līdzekļus. Tas bija lūzuma punkts - māju atlika pārdot ar cerību, ka kāds ēku atjaunos un tā atgūs savu sākotnējo spozmi. Sūna ēku pārdeva sešiem īpašniekiem, kuru vidū bija kādreizējās Depozītu bankas padomes priekšsēdētājs Mārcis Bendiks, Trasta komercbankas padomes priekšsēdētājs Vilnis Vītoliņš, SIA Latio direktors Edgars Šīns. Diemžēl renovācija nenotika un Marijas ielas ēka jau teju 40 gadus drūp un bojā Rīgas seju.

FOTO: Jānis Škapars

Sodi nelīdz, dome piespriež piespiedu sakārtošanu

Mūsdienās savulaik greznais Marijas ielas nams ir klasificēts kā B kategorijas vidi degradējoša būve jeb grausts. Tiesa gan, šobrīd no ēkas ārsienas ir pazudis tīkls, ko daudzi salīdzināja ar bēdīgu līķautu. Vadoties pēc Rīgas domes Īpašuma departamenta sniegtās informācijas, ēka Marijas ielā 6 pieder diviem īpašniekiem – kopš 1997. gada kādam Igaunijas pilsonim Tomasam Tūlam un no 2018. gada janvāra – Jevgēņijam Petrovam. Šo vairāku gadu laikā Rīgas pašvaldība ir bezspēcīgi cīnījusies un skubinājusi  īpašniekus namu sakārtot, taču nesekmīgi. 2015. gadā Rīgas dome ēku atzina par graustu un to pamatoja ar argumentu, ka ēka netiek uzturēta atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Tāpat togad īpašniekiem tika noteikta paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme, proti, 3% no kopējās ēkas vērtības.

Tomēr triju gadu laikā paaugstinātais nodoklis nebija pietiekams motivators rīkoties un savest ēku kārtībā. 2018. gada aprīlī īpašniekiem piesprieda to sakārtot piespiedu kārtā.

Tas nozīmē, ka ēkas īpašniekiem ir noteikts pienākums veikt Marijas ielas nama apskati un līdz 2022. gadam veikt pārbūvi vai atjaunošanu pilnā apmērā.

Lasi vēl: Lombardu un «laimētavu» paradīze - Marijas iela.