Lietuva publisko pret nacionālo partizānu Zemaiti-Vītautu safabricēto VDK lietu (14)

Kā norāda arhīvs, lēmums plašāk iepazīstināt sabiedrību ar šiem dokumentiem pieņemts, lai samazinātu iespēju izplatīt tendenciozi interpretētu, uz arhīvu avotiem nebalstītu Lietuvas nacionālos partizānus nomelnojošu informāciju.

Krimināllietā ir nopratināšanas protokoli, dokumentu un ieroču ekspertīzes akti, partizānu dokumentu oriģināli, tai skaitā vienīgais zināmais 1949.gada 16.februārī pieņemtās Lietuvas Brīvības cīņu kustības padomes deklarācijas oriģināls, kā arī fotogrāfijas.

Lietuvas Seims 2019.gadu parlaments pasludinājis par Lietuvas Brīvības cīņu  kustības padomes prezidija priekšsēdētāja Jona Žemaiša-Vītauta gadu, uzskatot viņu par faktisko valsts vadītāju brīvības cīņu laikā.

Jons Žemaitis dzimis Palangā 1909.gada 15.martā, beidzis Kauņas karaskolu un dienējis Lietuvas Bruņotajos spēkos. Pēc otrās padomju okupācijas iesaistījies nacionālo partizānu kustībā, no 1946.gada vadījis partizānu vienību, bet no 1948. līdz 1953.gadam ar nelielu pārtraukumu slimības dēļ - visu partizānu kustību. Apcietināts 1953.gadā.

"Es, tāpat kā citi mani domubiedri, uzskatu, ka Padomju Savienība ar saviem bruņotajiem spēkiem iebruka mūsu valstī. (..). Visas pagrīdes darbības, kas bija vērstas pret padomju varu, uzskatu par taisnīgām un neuzskatu par noziedzīgām, bet, (..) ciktāl man nācies vadīt Lietuvas brīvības cīnītājus, esmu centies, lai šī cīņa balstītos uz humānisma principiem, un nekādas zvērības neesmu pieļāvis. Kāds būs tiesas spriedums, man ir zināms. Padomju vara ir manas valsts ienaidnieks un mans personiskais ienaidnieks. Joprojām uzskatu, ka manai cīņai deviņu gadu garumā būs rezultāti," Jons Žemaitis-Vītauts sacījis tiesā.

1954.gada novembrī viņam Maskavas Butirku cietumā izpildīts nāvessods nošaujot. Viņa kapavieta nav zināma.

Bruņotā pretošanās padomju okupācijai Lietuvā sākās 1944.gadā un turpinājās līdz pat 1953.gadam, kad tika sagrautas organizētās nacionālo partizānu struktūras.