Lidmašīnas katastrofa Etiopijā, kristietis uzbrūk mošejām (4)

Pasaule kopumā

Svētdien, 10. martā pasaule piedzīvoja milzīgu traģēdiju aviācijas nozarē. Sešas minūtes pēc pacelšanās gaisā no lidostas Etiopijas galvaspilsētā Adisabebā nogāzās aviokompānijai «Ethiopian Airlines» piederoša lidmašīna Boeing 737 MAX. Tā avarēja aptuveni 60 kilometrus uz dienvidiem no galvaspilsētas. Lidmašīnā atradās 149 pasažieri un astoņi apkalpes locekļi, un tā bija ceļā uz Kenijas galvaspilsētu Nairobi. Tie visi gāja bojā.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Ņemot vērā, ka pirms pieciem mēnešiem Indonēzijā neilgi pēc pacelšanās jūrā iegāzās lidsabiedrības «Lion Air» tā paša modeļa lidmašīna ar 189 cilvēkiem, kuri arī visi gāja bojā, Indonēzija, Ķīna, Turcija, Austrālija, Kanāda, Krievija, Japāna un Apvienotie Arābu Emirāti (AAE) un citas valstis ir pieņēmušas lēmumu aizliegt ar šiem modeļiem lidojumus. Līdzīgi arī Eiropas Aviācijas drošības pārvalde (EASA) otrdien paziņoja, ka slēdz savu gaisa telpu aviolaineriem Boeing 737 MAX. Šādu lēmumu virkne ir radījusi jautājumu, vai necietīs gan kompānija «Boeing», gan pasaules aviācijas industrija kopumā. Vairums analītiķu gan norāda, ka Boeing 737 MAX ietekmi uz aviācijas tirgu nevajadzētu pārspīlēt, jo minētais modelis tiekot izmantots salīdzinoši mazā skaitā reisu. Problēmas varētu vairāk būt Ziemeļamerikā, jo reģiona lidsabiedrības «Southwest Airlines», «Air Canada» un «American Airlines» ir trīs lielākās 737 MAX modeļu izmantotājas pasaulē. Savukārt, nākotnes attīstība būs atkarīga no tā, cik ilgi būs spēkā ierobežojumi šī modeļa lidmašīnu izmantošanai.

ASV un ES

Šonedēļ turpinājās attīstība Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības sāgā. Otrdien, 12. martā britu parlaments vēlreiz noraidīja Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas panākto «Brexit» vienošanos. Savukārt, trešdien 13. martā tika atbalstīts priekšlikums, kas noraida iespēju Lielbritānijai no Eiropas Savienības (ES) izstāties bez vienošanās. Tas viss turpinājās arī 14. martā, kad šis pats parlaments ar 210 balsu balsojumu atbalstīja Mejas priekšlikumu par «Brexit» atlikšanu. Minētais priekšlikums paredz, ka gadījumā, ja parlamenta divreiz noraidītā «Brexit» vienošanās galu galā tiek apstiprināta, tad Lielbritānijas 29. martā paredzētā izstāšanās no Eiropas Savienības, tiek atlikta līdz 30. jūnijam.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Šāda iekšpolitiskā norise Lielbritānijā sāk arvien vairāk liecināt par to, ka «Brexit» nospraustais izstāšanās datums 29. martā varētu tikt pagarināts. Tas nepieciešams tāpēc, lai parlaments paspētu pieņemt nepieciešamos likumdošanas aktus gludai «Brexit» norisei. Pat ja Mejas vienošanās tiks noraidīta arī trešo reizi, kanclere jau ir paziņojusi, ka var gadīties Briselei lūgt ilgstošu «Brexit» atlikšanu, kas paredzētu arī Eiropas parlamenta vēlēšanu rīkošanu Lielbritānijā maija beigās. Tiesa, jebkādai «Brexit» atlikšanai ir nepieciešama arī visu pārējo 27 ES dalībvalstu piekrišana. Savukārt, lai to panāktu, Lielbritānijai ir vajadzīgs sniegt konkrētu darbības plānu pagarinājuma laikā. Visticamāk, ka dalībvalstu līderi par to lems 21. un 22. martā gaidāmajā ES samitā Briselē. Tie gan pret to ir noskaņoti diezgan skeptiski.

Tuvie Austrumi

Šajā nedēļā raidsabiedrība Reuters ziņoja, ka bezdarbs Turcijā ir sasniedzis 13.5% līmeni. Tas ir augstākais rādītājs pēdējo 9 gadu laikā. Pamatojoties uz Turcijas valdības datiem, aptuveni 4.3 miljoni cilvēku ir oficiāli reģistrējušies kā bezdarbnieki. Tas ir par aptuvenu vienu miljonu vairāk, nekā pagājšgad, kad bezdarba līmenis bija 12.7%. Turklāt Turcijas iekšzemes kopprodukts 2018. gada pēdējā saturksnī saruka vairāk par 3%.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Neskatoties uz to, ka Turcijas ekonomika vēl arvien ir uzskatāma par samērā veselīgu (2018. gadā kopumā tika piedzīvota 2.6% liela izaugsme), jau atkal pierādās fakts, ka tā pēdējā laikā ir lēnām sākusi buksēt. Vēl pagājšgad pasaules ziņu virsrakstus rotāja notikumi saistībā ar liras krīzi, kura zaudēja ievērojamu daļu no savas vērtības. Turcijas ekonomisko nedienu saknes slēpjas gan starptautiskajā politikā (tai skaitā valsts sliktākajās attiecībās ar ASV), gan arī paša Erdogana vadības stilā (viņš ilgstoši ir protestējis pret tādu ekonomikas vadības modeli, kurš ļautu stimulēt valūtas vērtības celšanos ar procenta likmju palielināšanu), gan arī valsts patērniecības apjomu sarukumā, gan arī jau minētajā bezdarbā. Pastāv jautājums vai Turcijas IKP pieauguma tempi nevarētu sarukt vēl vairāk. Katrā gadījumā valdība ir jau pieņēmusi lēmumus par cenšanos atkal palielināt iekšējo patērniecību ar nodokļu atvieglojumiem atsevišķām precēm.

Tālie Austrumi

Piektdien, 15. martā Jaunzēlandē bruņots vīrietis Brentons Trants kopā ar trīs saviem līdzgaitniekiem sarīkoja apšaudes divās mošejās, kurās kopā tika nogalināti 49 cilvēki. Vīrietis sevis veikto uzbrukumu pārraidīja internetā un publicēja radikālu manifestu, kurā bija iekļauti arī viņa motīvi. Manifestā bija teikts, ka Trants vēlējās tiešā veidā samazināt musulmaņu imigrāciju uz Eiropas Savienības valstīm un uzbrukumam gatavojies veselus divus gadus. Viņš sevi raksturoja kā «parastu baltu» vīrieti ar parastu bērnību, kurš naudu pelna ar kriptovalūtu shēmu «Bitconnect». Tāpat viņš skolā pauž, ka esot bijis «teju sekmīgs». Visbeidzot, viņš apgalvoja, ka esot kristietis un jauna kristiešu templiešu bruņinieku ordeņa biedrs un viņš ciena prezidentu Donaldu Trampu par balto cilvēku identitātes spēcināšanu pasaulē.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Šis uzbrukums atspēko pieņēmumu, ka teroristiska rakstura uzbrukumus veic tieši musulmaņu ticības pārstāvji. Tādus var viegli izšķirties veikt arī kristieši, ja nonāk saskarsmē ar idejām par rases tīrību, kuras var tikt interpretētas kā akūta nepieciešamība īstenot vardarbīgus pasākumus. Tas arī pierāda to, ka reliģija vēl arvien ir būtisks faktors ar ko cilvēki mūsdienās identificējas un ar tās palīdzību var tikt attaisnota gan vardarbības mērķa izvēle, gan arī vajadzība veikt vardarbību kā tādu. Viss atkarīgs no tā, kāda vidē cilvēks aug un kā viņš izvēlas uz pastāvošajām reliģiskajām dogmām skatīties.

Latīņamerika

Otrdien, 12. martā ASV paziņoja, ka no Venecuēlas atsauks visus valstī atlikušos diplomātus. Šo lēmumu ASV pamato ar situācijas pasliktināšanos Venecuēlā, kā arī secinājumu, ka ASV diplomātu atrašanās vēstniecībā ierobežo ASV politiku. Jau ceturtdien, 14. martā diplomāti šo valsti bija pametuši.

Kāpēc tas ir svarīgi?

ASV lēmums simbolizē arvien pieaugošu situācijas pasliktināšanos Venecuēlā, kurā par varu valstī sacenšas Nikolass Maduro un opozīcijas līderis Huans Gvaido, kurš ir pasludinājis sevi par Venecuēlas pagaidu prezidentu. Turklāt Maduro šajā cīņā zaudē. Pret viņu ir nostājusies lielākā daļa starptautiskās sabiedrības un viņš ir spiests saskarties ar arvien pieaugošu politisko spiedienu. Par ASV lomu runājot, Vašingtona tā arī nav izslēgusi iespēju militārajai intervencei Venecuēlā un arī Huans Gvaido ir paudis, ka atļauja šādam militāram «piedzīvojumam» varētu tikt sniegta. Lai gan grūti saprast ko ASV domā ar savas politikas ierobežošanu, iespējams, ka Vašingtonas aprindas pagaidām norisinās spēlēšanās ar šo iespējamību.