LIAA vadītājs: Nemiro izteikumi grauj valsts reputāciju un rada miljoniem eiro zaudējumus
Papildināts

LIAA direktors Andris Ozols

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) paustais par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbinieku iesaisti Eiropas Savienības (ES) fondu izkrāpšanā grauj valsts reputāciju un rada miljoniem eiro zaudējumus, piektdien preses konferencē pauda LIAA direktors Andris Ozols.

Valsts policija (VP) otrdien aizturēja piecas personas aizdomās par aptuveni četru miljonu eiro izkrāpšanu no ES fondiem. Izskanējusi informācija, ka lietā iesaistīts "Ditton" holdings. Otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Viens pret vienu" ekonomikas ministrs teica, ka šajā lietā iesaistīti arī LIAA darbinieki.

Ozols norādīja, ka ministrs paudis kļūdainu informāciju, un aicināja Nemiro to atsaukt.

"Tas, ko teica Nemiro, ir meli. Ir liela atšķirība, vai LIAA, sadarbojoties ar Valsts policiju, palīdzējusi novērst nelikumības, vai LIAA ir piedalījusies nelikumībās. Virsrakstiem, ka LIAA darbinieki ir piedalījušies krāpšanā, ir lielas negatīvas sekas. Iespējams, Nemiro ir jauns un nepieredzējis, bet LIAA nav iesaistīta krāpšanā," uzsvēra Ozols.

LIAA direktors uzskata, ka ministram publiski jāatvainojas iestādes darbiniekiem un skaidri jāpauž, ka LIAA darbinieki nav iesaistīti ES fondu izkrāpšanā.

Pēc LIAA direktora teiktā, "ir notikusi rupja kļūda ar milzīgām sekām valsts reputācijai". Viņš stāstīja, ka ikdienā LIAA strādā ar ārvalstu investīciju piesaisti, sadarbojas ar vēstniecībām, nodrošina dalību starptautiskās izstādēs, rīko premjera vizītes un nodarbojas ar citiem ar valsts tēlu saistītiem jautājumiem.

"Skāde ir mērāma miljonos, un paies gadi, lai to izlabotu. Piemēram, vakar tikos ar Ķīnas pārstāvjiem, kuri pauda bažas par izskanējušo informāciju. Latvija investīciju piesaistē konkurē ar pārējām valstīm, un pēc šādām ziņām investori var lemt veikt ieguldījumus, piemēram, Lietuvā," pauda Ozols.

Tāpat pēc ministra paziņojuma LIAA saņēmusi zvanus no ārvalstu vēstniecībām un Latvijas pārstāvniecībām ārvalstīs. "Turklāt patlaban 280 LIAA darbinieku ir kauns par iestādi, kurā viņi strādā. Šis nav stāsts par Ozola attiecībām ar Nemiro, bet gan valsts tēlu," uzsvēra Ozols.

Ozols piebilda, ka viņam nav skaidrības par turpmāko sadarbību ar ekonomikas ministu. 

Ozols par LIAA direktoru tika iecelts 2004.gada novembrī ar toreizējā ekonomikas ministra Jura Lujāna rīkojumu. Šī gada novembrī beigsies Ozola pilnvaru termiņš, kad ekonomikas ministram būs jālemj par Ozola pilnvaru pagarināšanu.

Tomēr pēc tam, kad intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Viens pret vienu" Nemiro sacīja, ka LIAA darbinieki iesaistīti Eiropas Savienības fondu izkrāpšanā, Ozols pauda neziņu par to, kāda varētu izvērties abu sadarbība nākotnē.

"Ja ir konspirācijas teorijas, ka man ir laiks iet un kāds vēlas pārmaiņas LIAA, tad nevajadzēja apliet ar samazgām visu valsti. To var veikt daudz savādāk. Lai tiktu vaļā, nav jānomelno valsts," pauda Ozols.

LIAA direktors arī piebilda, ka pat, ja arī viņš saņems sodu par "izrunāšanos" piektdien notikušajā preses konferencē, tomēr viņam svarīgāk ir iestāties par LIAA kolektīvu. "Es zinu, ka neviens no LIAA nav iesaistīts krāpniecībā un viņi ir godīgi," uzsvēra iestādes direktors.

LIAA Eiropas fondu pēcuzraudzības un Norvēģijas finanšu instrumenta departamenta direktors Jānis Ločmelis informēja, ka LIAA kopumā strādājusi ar vairāk nekā 3500 ES fondus saņēmušiem projektiem 550 miljonu eiro vērtībā, kopumā uzbūvējot 300 jaunas ražotnes.

Ločmelis atzina, ka, veicot projektu uzraudzību, tika konstatētas dažādas atkāpes no sākotnējiem projektiem, kā rezultātā LIAA pieņēmusi lēmumu lauzt 190 līgumus, tādējādi "nosargājot" aptuveni 40 miljonus eiro ES un valsts naudas.

Savukārt LIAA Juridiskā departamenta direktore Ilze Šate stāstīja, ka LIAA kopumā 93 gadījumos sadarbojusies ar tiesībsargājošajām iestādēm par ES fondu izkrāpšanu. LIAA galvenokārt tiesībsargājošajām iestādēm palīdz izprast ES līdzfinansēto projektu dokumentāciju, normatīvo aktu prasības, administratīvos jautājumus utt.

Patlaban iztiesāšanā nodotas 11 lietas par iespējamu ES fondu izkrāpšanu. No tām septiņos gadījumos spēkā stājies notiesājošs spriedums, bet divos gadījumos spriedumi ir pārsūdzēti.

Vaicāts, vai saistībā ar ES fondu administrēšanu kādreiz konstatēti arī LIAA darbinieku pārkāpumi, Ozols norādīja, ka tik lielā saimniecībā, kāda ir LIAA, ir kļūdas, un pieciem darbiniekiem tikuši piespriesti disciplinārsodi, turklāt šie cilvēki vairs aģentūrā nestrādā.

"15 gadu laikā LIAA darbinieku rīcībā nav konstatēts neviens krimināla rakstura pārkāpums," uzsvēra Ozols, piebilstot, ka arī patlaban neviens LIAA darbinieks netiek turēts aizdomās par ES fondu izkrāpšanu, bet gan aģentūra aktīvi palīdz Valsts policijai šķetināt publiski izskanējušo pārkāpumu.

Jau ziņots, ka VP 19.martā, aizturējusi piecas personas aizdomās par naudas līdzekļu izkrāpšanu un iespējamu tās legalizēšanu vairāk nekā 4 000 000 eiro apmērā.

Policija 19.martā veikusi vairākas kratīšanas dažādās vietās Latvijas teritorijā iepriekš sāktā kriminālprocesā par iespējamām krāpnieciskām darbībām ar mērķi nepamatoti saņemt naudas līdzekļus no ES Reģionālā attīstības fonda, izmantojot LIAA programmas sniegtās iespējas, kā arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

VP neatklāja aizturēto personu identitātes. Portāls "grani.lv" iepriekš rakstīja, ka starp aizturētajiem bija Daugavpils AS "Ditton pievadķēžu rūpnīca" akcionārs Vladislavs Drīksne, kura dzīvesvietā Daugavpilī veikta kratīšana. "Ditton pievadķēžu rūpnīca" gan noliedza uzņēmuma saistību ar minēto krimināllietu un rūpnīcas akcionāra Drīksnes aizturēšanu.

Uz augšu