Pirmspensijas un vecāki ārsti un medmāsas šobrīd uz saviem pleciem tur Latvijas veselības aprūpes sistēmu. Ja viņi pensionēsies, akūtais mediķu trūkums pārvērtīsies ārkārtas situācijā.
Ja nonāksiet pacienta lomā, var gadīties, ka jūsu ārsts strādā jau 35. darba stundu pēc kārtas vai aprūpē medmāsa, kuras otrā secīgā diennakts dežūra tuvojas noslēgumam. Viņi tik daudz strādā ne tikai lielākas algas dēļ. Iemesls tam ir pavisam vienkāršs – trūkst mediķu. Ja viņi tik daudz nestrādātu, būtu mazāk konsultāciju, operāciju un apstātos arī daudz kas cits.
Veselības ministrija prognozē, ka 2025.gadā Latvijā trūks ap trīs tūkstošiem medmāsu un gandrīz tūkstoša ārstu, kuri sniedz valsts apmaksātus medicīnas pakalpojumus. Tādējādi arī jaunās veselības ministres Ilzes Viņķeles (A/Par!) solījumi turpināt samazināt rindas, kas pēc būtības nozīmē vairāk pakalpojumu, praktiski vairs nav izpildāmi. Pat tad, ja būtu vairāk naudas.
Ielaista slimība
Par to, ka ārsti un medmāsas noveco, bet jauni klāt nenāk, nozarē trauksmi cēla jau vismaz pirms 15 gadiem. Tā laika avīžrakstu virsraksti der arī šodienas ziņām.
Trūkstošo ārstu un medmāsu skaits varētu būt vēl lielāks, jo nav garantijas, ka visi, kas izmācīsies par ārstiem, arī paliks strādāt Latvijā. Lai gan mediķu aizbraukšana uz ārvalstīm ir piebremzējusies, tā joprojām notiek. Lielākoties aizbrauc ārsti, kas bija atbraukuši studēt no citām valstīm. Taču prom brauc arī vietējie, turklāt tieši jaunie. Aptuveni puse no 75 pērn aizbraukušajiem Latvijas ārstiem ir jaunāki par 30 gadiem.