“Mammu, es vairs negribu dzīvot!” Kā vardarbība skolās dzen izmisumā bērnus un viņu vecākus (114)

                   (Skolēnu un skolotāju vārdi anonimitātes nolūkos mainīti.)

Kaspars ir 5. klases skolēns. Viņam ir 12 gadi. Pirmos trīs skolas gadus attiecības ar klasesbiedriem bija labas. Taču viss mainījās ceturtajā klasē, kad notika sadalījums pēc mācību virzieniem. Jaunie klasesbiedri ievēroja, ka Kaspars ir atšķirīgs. Zēnam ir liekais svars. Viņi sāka mazo cilvēku par to ķircināt, apsmiet un pazemot.

“Viņš ir spiests stūrī, ir ņemts nost telefons un sists pret zemi, bērns ir skrējis ārā ziemas laikā histērijā, raudot man zvanījis, lai es viņu braucu glābt un savākt no skolas prom. Šādas epizodes ir bijušas vairākas,” izmisusi norāda zēna māte.

Runājot par skolas iesaisti, zēna māte apgalvo, ka nav sajutusi lielu interesi no skolas vadības puses risināt šo situāciju.

Apsmiešana un pazemošana Kaspara klasē sit augstu vilni. Zēns izjūt pastāvīgu emocionālu spiedienu.

“Atkal bija kārtējā ņirgāšanās. Klasē kāds viņu plēsa aiz krekla, sakot: “nu, parādi, kāds tev tur izmērs kreklam? L vai XL?” Vienā brīdī viņš vienkārši pateica: mammu, es vienkārši nevaru izturēt, es vairs negribu dzīvot,” stāsta zēna māte.

Šādus izteikumus sieviete no sava dēla dzird ne pirmo reizi. Situāciju pasliktina tas, ka vairāki klasesbiedri, kuri agrāk draudzējās ar Kasparu, tagad pievienojas klases agresoriem.

“Tie, kas varbūt vēl pirms tam manam bērnam bija draugi, tie arī jau sāk pievienoties tam bariņam un sāk ņirgāties tāpat. Nu, lai būtu tajā kompānijā, jo tie tak ir krutie puiši,” atklāj Kaspara māte.

Reizēm skolēnu vārdi par nevēlēšanos dzīvot paliek nesaklausīti un beidzas traģiski. Saskaņā ar šogad publicēto pētījumu “Jauniešu labbūtība Baltijas valstīs”

Latvijā uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju vecuma grupā no 15 līdz 19 gadiem ar pašnāvību savu dzīvi beidz 11 bērni. Vecuma grupā no 20 līdz 24 gadiem – 16 jaunieši uz 100 tūkstošiem.

Savukārt saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem no 2008. līdz 2017. gadam pašnāvību bija izdarījis 41 bērns vecumā līdz 17 gadiem. Visvairāk pašnāvību ir izdarījuši 16 un 17 gadus veci pusaudži.

SPKC kā vienu no pašnāvību riska faktoriem līdzās psihiskiem traucējumiem un personības iezīmēm min arī fizisko, seksuālo un emocionālo vardarbību. Emocionālā vardarbība izpaužas kā draudi, iebiedēšana, pazemošana u.c.

Vardarbība skolēnu vidū – vienmēr aktuāla

To, ka vardarbība skolēnu vidū ir aktuāls problēmjautājums, portālam TVNET apstiprināja arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI). 24. martā noslēdzās inspekcijas akcija “Es izvēlos runāt”. Akcijas ietvaros bērni un pusaudži varēja zvanīt uz uzticības tālruni un saņemt konsultāciju saistībā ar mobingu. Tas ir psiholoģiskā terora veids, kas var izpausties gan kā emocionāla, gan kā fiziska vardarbība un izstumšana no sociālās grupas.

Akcijas pirmajās divās dienās VBTAI darbinieki sniedza 70 konsultācijas.

Savukārt ārpus akcijas pagājušajā gadā VBTAI uzticības tālrunis bērniem un pusaudžiem saņēma nepilnus 400 zvanus. Apmēram 300 zvani ir bijuši saistīti ar emocionālu vardarbību, portāls TVNET uzzināja VBTAI.

Runājot par mobingu Latvijas skolās, VBTAI ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktore Amanda Vēja apgalvo: jaunākie dati liecina par to, ka ir pieaugusi vardarbība pirmsskolas izglītības iestādēs. Runa ir gan par emocionālo, gan fizisko vardarbību.

“Ja agrāk pie mums vērsās vairāk tieši par mobingu skolā, tad šobrīd mēs jau redzam, ka vairāki zvani ir bijuši tieši par mobingu pirmsskolas izglītības iestādēs. Bērni jau daudz agrāk sastopas ar emocionālu pazemošanu, arī ar fizisku pazemošanu no citu bērnu puses,” apgalvo eksperte.

Īpaši izvērsta, pēc Vējas vārdiem, ir emocionālā vardarbība. Izņemot apsmiešanu, aprunāšanu vai pazemošanu, ir vērojama arī izstumšana no sociālām grupām. Piemēram, kāda skolēna izslēgšana no WhatsApp grupas, kurā apspriež klases aktualitātes, zināja stāstīt Vēja.

Atbildot uz TVNET jautājumu, vai emocionālās vardarbības līmenis pieaug Latvijas skolās, Vēja norāda, ka to ir grūti vispārināt. Taču vienaudžu savstarpējās problēmas vienmēr ir trīs galveno iemeslu vidū, kāpēc bērni zvana uz uzticības tālruni, parasti otrajā vietā. Pirmajā vietā ir attiecību problēmas ģimenē. Trešajā – daudzas citas problēmas, pauda eksperte.

Kā jārīkojas skolu direktoriem? 

Kā portālam TVNET norādīja Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Laura Zaharova, Ministru kabineta (MK) noteikumi “Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos” nosaka skolas direktora atbildību un rīcību, ja ir kāds skolēns, kas apdraud savu vai citu skolēnu drošību.

Jau tagad skolu direktoriem ir plašas pilnvaras, lai novērstu skolēnu savstarpējos konfliktus.

“[Izglītības iestādes] vadītājs nodrošina izglītojamam, kurš apdraud savu vai citu personu drošību, veselību vai dzīvību, mācības citā telpā sociālā pedagoga, izglītības psihologa vai cita pedagoga klātbūtnē. Mācības citā telpā var ilgt no vienas mācību stundas līdz mācību dienas beigām,” teikts MK noteikumos.

Tāpat skolas direktoram ir pienākums nosūtīt rakstisku informāciju bērna vecākiem par viņu bērna uzvedību un nepieciešamo sadarbību ar skolu.

Ja bērna uzvedība neuzlabojas, situācijas risināšanā jāiesaista citi speciālisti, paredz MK noteikumi. Šādos gadījumos skola vēršas pašvaldībā, kas var sasaukt starpinstitūciju komisijas sēdi. Tieši tur tiek lemts par nepieciešamām darbībām.

Savukārt, ja ir ziņas par vardarbību skolā, uz to reaģē izglītības kvalitātes valsts dienests. Tāpat tiek informēta VBTAI, TVNET uzzināja Izglītības un zinātnes ministrijā.

Emocionālā izglītība pret vardarbību

Viena no metodēm, kas skolēniem palīdz apturēt agresiju, ir dusmu kontroles spēle. To lieto vairākās Latvijas skolās.

Katrs spēles dalībnieks neskatoties izvelk vienu dusmu kontroles kartīti. Pēc tam bērni grupējas pēc uzraksta, kas atrodas kartītes augšmalā. Beigās ir jāizveidojas četrām grupām: “Es nomierināšos”, „Es domāšu”, „Es lietošu sociālās prasmes”, „Es rīkošos” . Tie ir četri veidi, kas palīdz mazināt dusmas. Izņemot situāciju izrunāšanu ar attiecīgo kartīšu palīdzību, viens no spēles elementiem ir relaksācijas metodes. Piemēram, dziļa elpošana.

Kā TVNET pastāstīja Kaspara klases audzinātāja Zane, vienas šādas spēles laikā izdevās noskaidrot, ka viens no agresīvākajiem klases puišiem tāds kļuvis tāpēc, ka viņu  ilgi provocējis kāds cits klases biedrs, kas beigās arī kļuva par agresijas upuri.  

Īpaša uzmanība skolēnu sociālo un emocionālo prasmju attīstībai ir veltīta jaunajā mācību saturā. Saskaņā ar Valsts izglītības satura centra (VISC) datiem šobrīd tiek īstenots projekts “Mācīties būt”. Tā mērķis ir palielināt sociāli emocionālās mācīšanās lomu formālajā un neformālajā izglītībā.

“Projekta ietvaros pētnieki septiņās valstīs izstrādā sociāli emocionālās mācīšanās teorētisko modeli un veido praktiskus instrumentus skolām sociāli emocionālās mācīšanās novērtēšanai, kurus skolotāji, skolēni, vecāki, izglītības iestāžu vadība varēs izmantot sava darba pašvērtēšanai,” - teikts VISC mājas lapā. Patlaban minētās metodes tiekot aprobētas.

Pēc Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) 2015.gada pētījuma datiem, ar vienaudžu fizisko un emocionālo vardarbību vairākas reizes mēnesī saskaras trešdaļa 15 gadus veco skolēnu Latvijā.