"Jūtam, ka neesam te gribēti." Rumāņu ģimenes "Brexit" stāsts

FOTO: Reuters/ScanPix

Dažus mēnešus pēc 2016.gada "Brexit" referenduma Marija Londonas slimnīcā gaidīja rindā pie ārsta kabineta. Pavecāka britu kundzīte pateica, lai viņa brauc atpakaļ uz dzimto Rumāniju. Pēc referenduma notikumu dēļ Marija plāno pamest Lielbritāniju pēc desmit tur nodzīvotiem gadiem, vēsta aģentūra "Reuters".

"Tu esi ārzemniece," pēdējos grūtniecības mēnešos esošajai Marijai teica kundzīte slimnīcas uzgaidāmajā telpā. "Šeit nav tava vieta."

Mariju šis incidents pārsteidza. Lai arī viņa valstī bija nodzīvojusi desmit gadus, pirms referenduma viņa nekad nebija sastapusies ar atklāti naidīgu attieksmi pret iebraucējiem. Bet kopš "Brexit kampaņas, kurā migrācijas jautājums ieņēma nozīmīgu lomu, naidīguma izpausmes pret Eiropas Savienības (ES) valstu pilsoņiem pieņemas spēkā.

FOTO: Reuters/ScanPix

31 gadu vecā Marija plāno šogad doties prom no Lielbritānijas kopā ar vīru un diviem maziem bērniem. Viņas lēmuma iemesli - ksenofobija un pieaugošās dzīvošanas izmaksas Londonā. 

"Pēc "Brexit" mēs visi skaidri nolasījām atmosfēru, ka neesam te gribēti," saka sieviete. "Negribu, lai mani bērni uzaug šādā vidē."

Viņa bažījās, ar kādu attieksmi bērniem nākotnē būtu jāsastopas skolā. Pagājušogad kāda sieviete parkā sarīkoja publisku kašķi, apsūdzot Marijas rumāniešu auklīti un divgadīgo meitu, ka viņas esot zagles.

"Brexit" tālākā virzība joprojām ir neskaidra. Politiķi izskata dažādas iespējas, tai skaitā arī to, ka izstāšanās varētu nenotikt vispār. Taču daudzi eiropieši jau ir "nobalsojuši", pieņemot lēmumu aizbraukt.

Gada laikā līdz pagājušā gada jūnijam Lielbritāniju pameta 145 000 ES pilsoņu. Tas bija 18% pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Vienlaikus samazinājās Lielbritānijā iebraukušo eiropiešu skaits.

FOTO: Reuters/ScanPix

Gan Lielbritānijas, gan ES puse spērušas soļus, lai nodrošinātu viena otras pilsoņiem iespēju pēc "Brexit" turpināt dzīvot izvēlētajā zemē. Taču daudzi imigranti no ES valstīm - īpaši nabadzīgākajām Austrumeiropas valstīm - sūdzas, ka tik un tā nejūtoties gaidīti Lielbritānijā.

Viņus apsūdz darba vietu atņemšanā britiem (lai arī bezdarbs sasniedzis zemāko līmeni 40 gadu laikā) un sloga uzlikšanā veselības aprūpes pakalpojumiem.

Statistikas dati liecina, ka pērn naida motivētu noziegumu skaits Lielbritānijā palielinājās par piektdaļu, sasniedzot rekordaugstu līmeni. Tiek uzskatīts, ka "Brexit" bija nozīmīgs veicinošais faktors.

Marija uz Lielbritāniju pārcēlās 2008.gadā, lai strādātu aprūpes namā. Viņa cerēja, ka ar nopelnīto pietiks, lai iegādātos auto. Viņa bija plānojusi Lielbritānijā strādāt tikai vienu gadu, bet iepazinās ar savu nākamo vīru - arī rumāni - un palika ilgāk.

FOTO: Reuters/ScanPix

"Labā mēnesī" viņi no pārcelšanās kompānijā saņemtās algas var atlikt 500 eiro, kas palīdz pietuvoties sapnim par mājas iegādāšanos Rumānijā. Pāris ar divām meitām taupīgi dzīvo nelielā studio tipa dzīvoklītī Hempstedā, Londonā. Ar vecāko meitu viņi guļ vienā gultā, kas aizņem lielu daļu no miniatūrā dzīvokļa.

"Tas ir ļoti grūti. Ja viens bērns raud, tad pamostas arī otrs," stāsta Marija. "Nevar aicināt daudzus ciemiņus, jo vietas ir ļoti maz."

Marija norāda, ka sākumā esot rūpīgi sekojusi jaunumiem par "Brexit", taču tagad tie viņā raisa tikai apmulsumu. 

"Es domāju, ka "Brexit" - tas ir vājprāts," saka Marija. "Nedomāju, ka viņiem vajadzētu izstāties no ES. Ļoti skumji, ka "Brexit" izposta Lielbritāniju.

"Mūs visa šī neskaidrība ir ietekmējusi. Nezināmā ir tik daudz, ka mēs vienkārši gribam doties mājās."

Uz augšu