Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas iecere šomēnes Maskavā tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu acīmredzot skaidrojama ar vēlmi aizstāvēt savas intereses, uzskata Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis.
Lietuvas premjers: Kaljulaidas iecere tikties ar Putinu ir vēlme aizstāvēt valsts intereses (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vienlaikus viņš piebildis, ka nesaredz vajadzību pēc Lietuvas līderu vizītes Maskavā.
Kā premjers sacījis radiostacijai "Žiniu radijas", šāda tikšanās Igaunijai paver iespēju "skaidri un drosmīgi paust savas valsts un visas Eiropas Savienības attieksmi pret Krievijas izturēšanos, pret sankcijām un starptautisko tiesību pārkāpumiem" un atgādināt par Igaunijas interesēm.
"Man nav zināmi motīvi un argumenti, bet domāju, ka valsts vadītāja uzskata, ka tas ir svarīgi Igaunijas valsts un Igaunijas sabiedrības interešu aizstāvībai. Ja viņas lēmums saistīts ar šādiem mērķiem (..), es to vērtēju kā valsts un cilvēku interešu aizstāvēšanu," izteicies Skvernelis, kas maijā gaidāmajās vēlēšanās kandidēs uz Lietuvas prezidenta amatu.
Latvijas un Igaunijas eksperti uzskata, ka Kajulaidas tikšanās ar Putinu nerada risku Baltijas valstu vienotībai.
Marta nogalē Igaunijas prezidentes kanceleja paziņoja, ka Kaljulaida gatavojas 18.aprīlī apmeklēt Maskavu darba vizītē, lai atklātu renovēto Igaunijas vēstniecības ēku, bet otrdien tika pavēstīts, ka šā brauciena laikā viņa vēlas arī tikties ar Putinu un ka Igaunijas vēstniecība Maskavā nosūtījusi Krievijas Ārlietu ministrijai oficiālu notu, kurā uzdots jautājums par šādas tikšanās iespējamību.
Kremlis trešdien apliecināja, ka Putina tikšanās ar Kaljulaidu tiek gatavota.
Prezidentes ieceri kritiski vērtējuši vairāki Igaunijas politiķi. Kā laikrakstam "Ohtuleht" izteikusies bijusī ārlietu ministre Marina Kaljuranda, kas 2017.gadā kandidēja uz prezidenta amatu, bet martā ievēlēta jaunā sasaukuma parlamentā, "renovētas vēstniecības ēkas atklāšana nav pietiekams iemesls, lai apmeklētu valsti bez ielūguma un "nav [prezidenta] cienīgi apmeklēt valsti, ar kuru mums nav labu kaimiņattiecību un regulāras sadarbības ārpolitikā".
Arī Rīgikogu iepriekšējā sasaukuma Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Marko Mihkelsons laikrakstam paudis neizpratni par Kaljulaidas lēmumu un norādījis, ka prezidentei pašai būtu tas jāizskaidro sabiedrībai.
Igaunijas prezidentes kanceleja ziņu aģentūrai BNS skaidrojusi, ka "tā ir gluži parasta diplomātiskā prakse" un abu valstu vadītājiem "noteikti netrūktu jautājumu, ko apspriest".
Kā izteicies Skvernelis, viņš pats šobrīd nesaskata nepieciešamību pēc Lietuvas vadītāju vizītes Maskavā. "Taču, ja rastos tāda reāla situācija, apdraudējumi mūsu valsts iedzīvotājiem, būtu iespējams apspriest visas [iespējas], lai panāktu, ka tiekam aizstāvēti mēs kā valsts, mūsu valsts iedzīvotāju intereses," viņš paziņojis.
Kaljulaidas priekštecis Tomass Hendriks Ilvess Krieviju apmeklēja 2011.gadā, lai Sanktpēterburgā piedalītos restaurētās igauņu luterāņu Sv.Jāņa baznīcas atkārtotā iesvētīšanā.