Nauda kultūrai, simtgade un koncertzāle. Saruna ar Daci Melbārdi
Ministri tuvplānā

Dace Melbārde

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Dace Melbārde jau vairāk nekā piecus gadus ir Latvijas kultūras ministre. Šo amatu viņa ir saglabājusi arī Krišjāņa Kariņa valdībā. Nacionālās Apvienības "VL-TB/LNNK" pārstāve ir bijusi Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore, kultūras centra vadītāja Latvijas Policijas akadēmijā, ieņēmusi daudzus citus ar kultūru saistītus amatus. Ministres vadībā notikuši daudzi valsts simtgades pasākumi. TVNET izjautāja ministri par finansējumu kultūras nozarei, nacionālo koncertzāli, sabiedriskajiem medijiem un citiem svarīgiem tematiem.    

                                    (Intervija notika šā gada 11. aprīlī)

Kā jums iet?

Ļoti labi. Bijām tikko inspicēt Mežaparka lielo estrādi.

Kādi ir pēdējie secinājumi?

Ļoti labi termiņos viss iekļaujas. Šis ir tas gadījums, kad termiņi ir svarīgi. Bet mani priecē, ka uzmanība tiek pievērsta vēl diviem būtiskiem faktoriem, kas ir drošība un skaņas kvalitāte. Īpaši tiek piesaistīti eksperti, lai nodrošinātu to, ka būs labi akustiskie risinājumi. Līdz ar to tā būs visjaunākā un vismodernākā šāda veida brīvdabas estrāde Eiropā. 

Kad ir plānota nākamā apsekošana?

Otrajai kārtai ir divi posmi. Pirmais posms ir jānoslēdz līdz Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem 2020.gada vasarā. Oļegs Burovs, kas šobrīd pilda Rīgas mēra pienākumus, jau nosauca datumu un laiku, kad būs pasākums par godu nodošanai  ekspluatācijā. Es esmu piedzīvojusi vismaz divas reizes, kad viņš ir ļoti pārliecinoši paredzējis datumu un laiku. Abās reizēs tie ir piepildījušies. Es ļoti ceru, ka arī šī trešā reize būs tāda.

Pēc tam ir otrais posms otrai kārtai līdz 2023.gadam. 2023. gadā mums ir Dziesmu svētku 150 gadi. Un tad būs pilnībā visa šī estrāde gatava. Pirmajā kārtā tiks izdarīti vairāki ļoti nozīmīgi darbi. Būs uzbūvēts visas estrādes apjoms. Arī visas metāla konstrukcijas uzliktas, izveidoti akustiskie vairogi. Un tad otrajā kārtā paliks administrācijas ēku izbūve un vēl speciālas aizsargmembrānas uzlikšana. 

Par nacionālās koncertzāles iespējamo novietojumu. Iepriekš intervijās minējāt, ka jūs gribētu, lai tā atrastos pilsētas centrā. Ko jūs domājat par Andrejostas variantu? 

Andrejostas variants vēl ir salīdzinoši jauns. Tas ir jāvērtē un jātestē. Tas, kas ir šīs puses pievienotā vērtība, - tai ir ļoti labs novietojums. Tā ir iespēja veidot kultūras būvi tuvu Daugavas akvatorijai, blakus Daugavai.

Ja pavērtē, kas ir šobrīd populārākās jaunās koncertzāles, kuras kļuvušas par veiksmīgiem tūrisma [objektiem], tad tās ir koncertzāles, kas ir novietotas tuvu ūdenstilpēm.

Līdz ar to iegūst ļoti labus skatu punktus. Tā ir laba novietne. Bet, kā jau katrai vietai, ir jārisina praktiski jautājumi.

Pirmkārt, tā ir privāta zeme. Ir jautājums: par kādiem līdzekļiem un vai privātīpašnieks būtu ieinteresēts šo zemi nodot valstij?

Otrkārt, ir pilnīgi skaidrs, ka ir jārisina infrastruktūras pārbūve, tajā skaitā ielas pārvirzīšana. Ir jārēķinās ar ļoti skaidrām, secīgām darbībām un papildu izmaksām.

Kurš no deviņiem piedāvātajiem koncertzāles izvietojuma variantiem jums šķiet vislabākais?

Man ir ļoti grūti pateikt favorītu, jo patiesībā mēs vizuāli varam ieraudzīt tikai vienu variantu, kas ir Anda Sīļa projekts. Un šis projekts, protams, ir ļoti pievilcīgs ar to, ka ir uzvarējis starptautiskā konkursā. No vietas viedokļa, manuprāt, ļoti labs variants ir Kongresu nama pārbūve. Bet Kongresu nama pārbūvi mēs nevaram piedāvāt kā variantu, jo Rīgas dome vienkārši nepiekrita tāda mēroga pārbūvei, lai varētu izveidot akustisku koncertzāli [atbilstoši] tām prasībām, kādas Kultūras ministrija (KM) ar kultūras nozares speciālistiem ir definējusi. Līdz ar to mēs šo variantu nevaram izskatīt.

Runājot par kultūras darbinieku algām, jūs nesen teicāt, ka vislielākā sāpe ir kultūras mantojuma iestāžu, piemēram, muzeju darbinieku atalgojums. Vai 2020. gada budžeta veidošanas laikā KM plāno iesniegt priekšlikumus šo algu paaugstināšanai? 

Tā ir mūsu pirmā prioritāte. Arī 2019.gada budžetā.

Vienmēr ir svarīgi uzturēt prioritātes pat tad, ja tu saproti, ka tas ir tehniskais budžets.

Bet tā ziņa visu laiku ir jāliek galdā. Un 2020.gada [budžetā] mēs faktiski vakar vienojāmies par prioritātēm.

Par kādu summu ir runa?

Mūsu atskaites punkts, kad runājam par kultūras nozarē nodarbinātajiem, ir vidējais atalgojums sabiedriskajā sektorā. Lai nodrošinātu šobrīd visiem šo atalgojumu, ne tikai muzeju, bet arī citās nozarēs, mums ir nepieciešami papildu 14 miljoni [eiro].

Vai 2019.gada budžetā ir nauda pabalstu izmaksai saskaņā ar radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumu?

500 tūkstoši [eiro], jā. Mēs arī ļoti strauji reaģējām pēc likuma pieņemšanas, pamanot  likuma nepilnības. Tās arī ir izlabotas. Līdz ar to mēs esam paplašinājuši iespējas pieteikties šai programmai, noņemot administratīvos šķēršļus.

Kas bija par nepilnībām?

Tas minimums, ko cilvēks gadā nopelna, lai varētu pretendēt uz to summu. Mēs vienkārši pacēlām to minimālo slieksni.

Vēl par KM vajadzībām 2020.gada valsts budžeta kontekstā. Kādas ir citas prioritātes?

Tā ir kultūrizglītība. Jo mums ir arī kultūrizglītības pedagogu atalgojuma finansēšanā jāpiedalās. Latvijas valsts simtgades pēctecība, kas aptver vairākus būtiskus notikumus, kuri ļoti skaidri parādīja nepieciešamību un potenciālu Latvijas kultūrtelpā.

Pirmkārt, tā ir filmu nozare. Tā ir burtiski uzplaukusi, pateicoties simtgades programmai, un parādījusi, ka Latvijas sabiedrība vēlas latviešu kino. Pagājušajā gadā latviešu kino noskatījās vairāk nekā 500 tūkstoši cilvēku. Kino industrija parādījusi arī to, ka pie tādiem rādītājiem var labi pelnīt. 2,5 miljonu [eiro] ieņēmumi ir latviešu kino pagājušā gadā.

Un kopumā Latvijas filmu nozare ir paņēmusi teju 20% no Latvijas filmu tirgus. Tas nozīmē, ka, gudri investējot mūsu filmu nozarē, mēs varam konkurēt arī ar Holivudas filmām.

Cik valsts budžeta naudas plānots iedot latviešu kino industrijai 2020.gadā?

2020. gadā papildus ir viens miljons. Šogad, tā kā šis ir tehniskais budžets, mums vienalga ir pusmiljons klāt. Bet tas ir nepietiekami, lai filmu nozare varētu attīstīties ar to dinamiku un ar to atdevi, kādu es tikko minēju. Mēs rēķinām, ka 7 līdz 8 miljoni [eiro] ir tas, kas nepieciešams pamatbudžetā.

Pie tam filmu nozarei, līdzīgi kā jebkurai profesionālai mākslas nozarei, šis budžets ir nepieciešams ļoti laicīgi. Nevar tā, ka 2-3 gadus mums ir zināms finansējums un pēc tam ir jācīnās. Tam ir jābūt pastāvīgam finansējumam, jo filmu ražošana ir daudzgadīga.

Kādas vēl ir prioritātes?

Mums ir ļoti svarīgi turpināt latviešu literatūras tulkojumu un eksportu. Ļoti labu impulsu iedeva Londonas grāmatu tirgus. Londonas grāmatu tirgus identitāte un kampaņa tikko saņēma Latvijas dizaina galveno balvu. Tad mums ir ļoti svarīgi turpināt sadarbību ar Baltijas valstīm. Jo mēs parādījām visai pasaulei, ka, apvienojot savus spēkus, mēs varam iegūt daudz lielāku atpazīstamību Baltijas valstu kultūrai. Ļoti veiksmīgi Baltijas valstu kultūras eksporta projekti tiek īstenoti, un, protams, to ir svarīgi turpināt.

Un trešā lieta ir ieguldījumi infrastruktūrā. Ņemot vērā to, ka mums ir tik liela saimniecība (mūsu darbība ir 111 adresēs), mums nemitīgi ir nepieciešami papildu līdzekļi ēku atjaunošanai un uzturēšanai. Jāsaka, ka šeit papildus nāk līdzekļi digitālās infrastruktūras uzturēšanai.

Kāda ir kopējā summa, kas ir nepieciešama no 2020. gada valsts budžeta KM?

Protams, tās summas ir salīdzinoši lielas atkarībā no tā, kādus infrastruktūras objektus mēs ierēķinām iekšā.

Bet es teiktu, ka mēs varētu ļoti optimāli virzīties uz priekšu un daudzas problēmas atrisināt, ja mēs iegūtu vismaz 20 miljonus eiro papildus [budžeta] bāzē. 

Par sabiedriskajiem medijiem. Ir pagājis vairāk nekā pusotrs gads kopš Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumprojekta apstiprināšanas Saeimā pirmajā lasījumā. Kas ir secināts šajā laikā?  

Gatavojot likumprojektu otram lasījumam, ir iesniegts ļoti daudz priekšlikumu. Ļoti detalizēti ar tiem strādā Saeimas mediju apakškomisija. Nopietnas sarunas sadarbības padomē ir bijušas par to, ka jāveido atsevišķa sadarbības padomes darba grupa, lai palielinātu šo daudzo priekšlikumu izskatīšanas ātrumu. Tas, kas ir izdevies iepriekšējās Saeimas noslēgumā:

mēs panācām, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā tomēr iestrādāja sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, nosakot konkrētus termiņus.

Šis lēmums ir pieņemts kā galējs. Tagad ir jautājums, kā iegūt nepieciešamo finansējumu, lai to īstenotu. Tam ir zināma ietekme. 14 miljoni kopumā ir nepieciešami, lai sabiedriskais medijs izietu no reklāmas tirgus. Pie sabiedriskā medija likumprojekta priekšlikumiem un atvērtajiem jautājumiem šobrīd notiek aktīvas diskusijas, un, manuprāt, šobrīd daudz aktīvāk norit darbs, nekā tas ir bijis iepriekšējos gados tieši no Saeimas deputātu puses. Es teiktu, ka es tiešām šajā jautājumā redzu gaismu tuneļa galā.

Ja runājam par Latvijas Televīzijas valdes konkursa rezultātiem - kā var būt, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) par LTV valdes priekšsēdētāju izraudzījās cilvēku bez nepieciešamās pieredzes?

KM viedoklis ir tāds, ka šī situācija skaidri parāda tieši sistēmiskās problēmas. Ir nobriedušas vairākas pazīmes, kāpēc tomēr strauji jāvirzās uz priekšu ar sabiedrisko mediju pārvaldības pilnveidi, pieņemot tam atsevišķu likumu. Un šajā likumā tad arī detalizētāk atrisinot neskaidros jautājumus.

Viena no lietām, kas šobrīd tiek pakļauta interpretācijām, kurš likums tad ir spēcīgāks: kapitālsabiedrību likums vai elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums?

Domāju, ka atsevišķa, specializēta likuma pieņemšana, kas ļoti skaidri noregulētu jautājumus saistībā ar sabiedrisko mediju, būtu tas pamats, kas izslēgtu tālākas interpretācijas.

Vēl aizvien daudzi cilvēki uzskata, ka simtgades svinībām ir tērēts vairāk naudas, nekā nepieciešams. Ko jūs varētu atbildēt šiem cilvēkiem?

Es ieteiktu finansējumu salīdzināt ar rezultātu. Pagājušajā gadā Latvijas valsts simtgades programma visām nozarēm un vairākām pašvaldībām, pašvaldību projektiem (tajā skaitā starptautiskiem pasākumiem), valsts budžetam izmaksāja 10 miljonus eiro. Tik, cik viena Dziesmu svētku nedēļa. Apjoma ziņā, nodrošinot mūsu pamatuzstādījumu, ka jābūt tādai svētku programmai, kas dod iespēju dažāda vecuma cilvēkiem, dažādu etnisko grupu piederības cilvēkiem dažādās dzīvesvietās (tai skaitā ārpus Latvijas) piedalīties dažādos pasākumos. Lai šādas ambīcijas īstenotu, ir jābūt pietiekoši plašam pasākumu klāstam. Pēc tiem rādītājiem, kādi mums ir sasniegti, mēs esam panākuši to, ka tiešām ir bijusi ļoti plaša sabiedrības līdzdalība.

Man patika ļoti labs salīdzinājums, ka visa šī plašā svētku programma katram iedzīvotājam ir izmaksājusi vienu kafijas krūzīti.

Uz augšu